Straupes pagasts, Pārgaujas novads

Ap 1840.gadu Straupes vecie kapi bija pierakti. Bija vajadzīga jauna kapu vieta. Tādu ierīkoja uz barona Meiendorfa ierādītās zemes otrpus Braslai. Jauno kapu ierīkošanai Mazstraupes īpašnieks Meiendorfs 1859.gadā draudzei dāvināja 10 pūrvietas no Kurpnieku sila uz 100 gadiem ar noteikumu, ka mežs, kas atrodas uz dāvinātās zemes, paliek muižas īpašumā, to tā drīkst izcirst pēc savas vajadzības, Mazstraupes zemnieki no kapu vietas maksas atbrīvoti [3], bet jaunie kapi draudzei labi jākopj, tie jānorobežo ar grāvi, jāuzmūrē žogs, jāuzceļ kapliča. Ap 1900.gadu Meiendorfs draudzei pārdeva vēl sešas pūrvietas zemes ar izpirkumu līdz 1945.gadam.

1922.gadā kapos tika uzcelta kapliča. Zvanu kapličai dāvinājis barons Hanss fon Rozens. Pārupes kapličas kapitālais remonts veikts 2003.gadā.

Kapsētas vecākajā daļā atrodas Lielstraupes muižas pārvaldnieku Šporu kapliča. Kapos atdusas gleznotāja Jāņa Staņislava Birnbauma vecāki, vēsturnieka Arveda Švābes vecāki (apbedījumu iezīmē piemineklis, bet pa kreisi no tā uzstādīts krusts Arveda brāļa Riharda Ādolfa Švābes (1889-1891) piemiņai),  pasaulslavenā ķīmiķa Paula Valdena tēvs Jānis Valdens (kapa vietu iezīmē krusts), Straupes psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenais ārsts Ēriks Kapzems, ilggadējs Straupes Narkoloģiskās slimnīcas ārsts un iepriekš arī slimnīcas vadītājs Edmunds Rudzītis [1], Straupes skolas ilggadējs direktors, novadpētnieks Roberts Alksnis [2], Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Kārlis Rops [4].

2005.gada 25.maijā uz dzimtas kapiem Straupē no Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas tika pārvestas Elzas Bolšaitis, dzirnavnieka Voldemāra Grīnberga meitas, mirstīgās atliekas. Elza mira 2002.gada 19.janvārī 98 gadu vecumā. Elza Bolšaitis 2001.gadā bija pēdējā dzīvā Latvijas Republikas proklamēšanas ceremonijas aculieciniece 1918.gada 18.novembrī Rīgā, Nacionālajā teātrī. Tolaik viņa bijusi 2.vidusskolas skolniece.

Kapsētas vidū ir laukums, ko sauc par Strēķu kapiem. Tur apbedīti I Pasaules kara laikā mirušie bēgļi, kuri Straupē bija ieradušies no Kurzemes. 1988.gadā atjaunota kapu piemiņas zīme. Kapos apbedīti arī trīs 1906.gada 14.janvārī nošautie 1905.gada revolūcijas dalībnieki – Rīcības komitejas locekļi.

Atdusas vietas rotā gan čuguna krusti, gan granīta pieminekļi. Jānim Kaibem un viņa ģimenei veltītais krusts tiek saukts par krustu kungu, jo tas ir lielāks par citiem krustiem. Kapsētā redzams tēlnieka Kārļa Jansona veidotais piemineklis ar poliomielītu mirušajam skolniekam Andrim Gulbim. Pieminekli tēlnieks darinājis drīz pēc II Pasaules kara, kad daudzu ģimeņu bieds bija saslimstība ar poliomielītu – bērnu trieku. Pieminekli – sievieti tautas tērpā ar vārpu kūli – veidojis K.Jansona skolnieks Hermanis Kārkliņš 1930.gadu beigās, kad viņš jau bija beidzis Mākslas akadēmiju. Pieminekli bija pasūtījis saimnieks Jānis Tillers savas dzimtas kapa vietai. Tēlniekam pozējusi Jāņa un Elzas Tilleru meita Vilma. 1987.gadā par pieminekli A.Jansons rakstīja, ka tajā jaušama Kārļa Jansona ietekme, tomēr jūtama arī atšķirība:

Pārdomās iegrimušais sievietes tēls pasvītro mūsu tautai raksturīgo apvaldītību pārdzīvojumā, dzīves un nāves filozofisku skatījumu. Vārpu sauja simbolizē aizgājēja darba dzīvi.

1941.gadā nošautā partizāna Jāņa Porieša kapa vietu iezīmē plāksne. Uzraksts uz tās padomju varas gados tika aizkrāsots, lai to nevarētu izlasīt [2].

Avoti:

1.      Miris ilggadējais Straupes Narkoloģiskās slimnīcas ārsts Edmunds Rudzītis [tiešsaiste]. Rīga : nra.lv, 2010 [skatīts 2011-10-22]. Pieejams: http://zinas.nra.lv/latvija/14299-miris-ilggadejais-straupes-narkologiskas-slimnicas-arsts-edmunds-rudzitis.htm?cshow=1.

2.      Pārupes kapi. No: Straupes grāmata. [Straupe] : Straupes pagasta padome, 2007. 98.-101.lpp. ISBN 978-9984-39-234-9.

3.      Paskaidrojuma raksts - I [tiešsaiste]. [Straupe] : [Straupes pagasts], 2011 [skatīts 2011-10-22]. Pieejams:  www.websoft.lv/docs/699/PAskaidr_Idala_F.doc.

4.      Rops, Kārlis [tiešsaiste]. [Rīga] : L.k.o.k., 2011 [skatīts 2011-10-22]. Pieejams: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1331.

Informāciju sagatavoja: Velga Bāliņa