Mihails Čigorins (krievu: Михаил Иванович Чигорин; 1850. gada 12. novembris, Gatčina - 1908. gada 25. janvāris, Ļubļina) bija Krievijas spēcīgākais šahists 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Jaunība

Piedzimis Gatčinā, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas. Čigorina tēvs strādājis Oktenskas pulvera rūpnīcā, taču abi vecāki pāragri miruši. Desmit gadu vecumā Čigorins ievietots Gatčinas bāreņu institūtā, kur 16 gadu vecumā iemācījies spēlēt šahu. Tomēr sākumā Čigorins devis priekšroku mācībām un ierēdņa karjerai, un līdz 1874. gadam nav nopietni nodarbojies ar šahu.

Šahista karjeras sākums

Šahista gaitas Čigorins sāka Sanktpēterburgas kafejnīcā «Domenik», kur spēlēja uz naudu un iepazinās ar vadošajiem tā laika pilsētas šahistiem. 1874. gadā viņš pirmo reizi piedalījās šaha turnīrā un uzreiz izcīnīja 3. vietu. Pēc šī panākuma Čigorins atstāja savu ierēdņa darbu un nopietni pievērsās šaha teorijas studijām. 1876. gadā Čigorins nodibināja savu šaha žurnālu «Шахматный листок» («Šaha lapiņa»), kuru izdeva līdz 1881. gadam. Žurnālam gan nebija lielu panākumu, jo visā Krievijā tam bija tikai 250 parakstītāju. 1879. gadā Čigorins kļuva par Sanktpēterburgas šaha turnīra uzvarētāju, apsteidzot visus tā laika spēcīgākos Krievijas šahistus. 1881. gadā Berlīnē Čigorins pirmo reizi piedalījās starptautiskā turnīrā un dalīja 3. vietu aiz Džozefa Blekberna un Johannesa Cukertorta. 1889. gadā Čigorins uzvarēja 6. ASV šaha kongresā Ņujorkā, bet 1895. gadā apsteidzot Emanuelu Laskeru, Vilhelmu Steinicu un Zīgbertu Tarrašu ieņem 2. vietu tradicionālajā Hastingas šaha kongresā Anglijā.

Pasaules čempiona nosaukuma pretendents

Panākumi turnīros ļāva Čigorinam divas reizes izaicināt toreizējo Pasaules šaha čempionu Vilhelmu Steinicu. Abi mači notika Kubas galvaspilsētā Havannā, kas sava klimata īpatnību dēļ nebija īsti piemērota Čigorinam. Pirmo maču 1889. gadā Čigorins zaudēja ar 6½:10½ (+6-10=1). 1890. gadā divas uzvaras mačā pa telegrāfu starp Krieviju un ASV pret Steinicu deva cerību turpināt cīņu par Pasaules čempiona nosaukumu. Otrajā mačā 1892. gadā jau bija līdzīgāka cīņa, kurā tikai Čigorina pārskatīšanās pēdējā partijā noveda pie zaudējuma ar 10½:12½ (+8-10=5).

Spēcīgākais Krievijas šahists

Lai gan zaudējumi Steinicam atstāja iespaidu uz Čigorina turpmāko spēli, tomēr viņš bija un palika spēcīgākais Krievijas šahists. 1893. gadā Sanktpēterburgā viņš nospēlēja neizšķirti maču ar tālaika vācu šaha uzlēcošo zvaigzni Zīgbertu Tarašu 11:11 (+9-9=4). 1895. gadā Čigorins vēlreiz ieņēma 2. vietu Hastingsas turnīrā, palaižot priekšā tikai Emanuelu Laskeru. 1896. gadā tika izcīnīta uzvara Budapeštas turnīrā, bet 1898. gadā Ķelnē Čigorins bija otrais. Tāpat tika izcīnītas uzvaras pirmajos trīs Viskrievijas šaha čempionātos (1899, 1900/01, 1903).

Mūža pēdējie gadi

1907. gadā Čigorina veselība pasliktinājās. Ārsti konstatēja smagas formas diabētu. Sajutis, ka atlicis vairs dzīvot tikai dažus mēnešus Čigorins pārcēlās pie sievas un meitas uz Ļubļinu, kur 1908. gada janvārī nomira. 1914. gada vasarā, mēnesi pirms Pirmā pasaules kara sākuma, Čigorina mirstīgās atliekas tika pārvestas uz Sanktpēterburgu un apglabātas Novodevičjes kapsētā.

Ietekme uz šaha attīstību

Čigorinu uzskata par krievu šaha skolas pamatlicēju. Viņš vienmēr iestājās par aktīvu, kombicionālu šaha spēli, bija dogmatisku pozicionālu ideju pretinieks. Čigorina ietekme vēlākajos gados bija jūtama nākamo Pasaules šaha čempionu Aleksandra Aļehina un Mihaila Botviņņika daiļradē. Čigorinam ir lieli nopelni atklātņu teorijā. Viņa vārdā ir nosaukta atklātne - Čigorina aizsardzība, kā arī varianti spāņu atklātnē un franču aizsardzībā. Krievijā kopš 1947. gada regulāri notiek Čigorina memoriālie turnīri šahā. Sākumā tie pārsvarā tika rīkoti Sočos, bet no 1990. gada notiek Sanktpēterburgā.