Mihails Drozds

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
06.03.1933
Miršanas datums:

Tēva vārds:
Fīlipa dēls
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Михаил Филиппович Дрозд
Kategorijas:
Ministrs, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Atbilstoši Mihaila Drozda Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās Komitejas (CK) nomenklatūras kadru personas lietai Mihails Drozds, Filipa dēls, ir dzimis 1933. gada 6. martā Vitebskas apgabala Glubokskas rajona Lavrinovkas sādžā. Savā 1976. gada 4. februāra personālajā kadru uzskaites lapā norādījis, ka ir baltkrievs, cēlies no zemniekiem. 

1976. gada 12. februāra autobiogrāfijā precizē, ka ir dzimis nabadzīgo zemnieku ģimenē. Turpat minēts, ka vecāki pārcēlušies uz Latvijas Republiku 1939. gadā, minot kā iemeslu, ka vecāku dzīvesvieta ietilpusi Polijas Republikā un bijis bezdarbs.[6] 1964. gada 4. septembra autobiogrāfijā Mihails Drozds precizēja, ka Drozda vecāki strādājuši par algotņiem Birzgales pagastā pie “saimniekiem-kulakiem”. 

1941. gadā, spriežot pēc 1971. gada 12. februāra autobiogrāfijas, vecākiem pēc tam, kad PSRS pirmo reizi okupēja Latviju, esot piešķirta zeme, tomēr nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā tā bijusi atņemta, kādēļ bijis jāstrādā par algotņiem. 

Atbilstoši 1964. gada 4. septembra autobiogrāfijai algotņu darbs veikts pie Birzgales pagasta “saimniekiem”. 1945. gadā Drozdu ģimenei esot atkal piešķirta zeme, un 1949. gadā viņi esot iestājušies Birzgales pagasta kolhozā Zelta druva. Kopš 1953. gada vecāki strādājuši Bauskas rajona Vecumnieku ciema Mičurina kolhozā.

Atbilstoši 1976. gada 12. februāra autobiogrāfijai Mihails Drozds mācības sācis 1941. gadā Vecumnieku vidusskolā, kur 1951. gadā pabeidza vienpadsmit klases. Tomēr 1964. gada 4. septembra autobiogrāfija norāda, ka Drozds mācījies vairākās skolās, proti 1941. gadā sāka mācības Birzgales pagasta septiņu klašu pamatskolā, tad, neminot konkrētu laiku, turpināja mācības Vecumnieku pagasta Viestura četru klašu pamatskolā, bet 1944. gadā sāka mācības Vecumnieku vidusskolā, kas, spriežot pēc skolu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāja Jāņa Ģībieša raksta par skolu gatavību mācību gadam, minot kā nelabvēlīgu piemēru Vecumnieku vidusskolu, Vecumnieku vidusskola atradās turpat, kur iepriekš bijusi Vecumnieku pagasta Viestura četru klašu pamatskola. Tātad 1976. gada 12. februāra autobiogrāfijā minētās ziņas par mācībām ir jāvērtē kā vispārināta informācija, kas nesniedz precīzu mācību vietu uzskaitījumu. Spriežot pēc publicētā, tolaik Bauskas apriņķa partijas komiteja izpelnījās kritiku par propagandas darba neveikšanu, lai nodrošinātu “apriņķa inteliģento kadru marksisma-ļeņinisma teorijas studijas”. Viens no piemēriem minēts Vecumnieku pagasts, kur “inteliģences spēki” – vidusskolā un pamatskolā strādājošie 13 skolotāji, ārsts, agronoms, zootehniķis – ir koncentrēti pagasta centrā, bet viņiem nav organizēti ne pagājušajā, ne arī 1945./46. mācību gadā “ne pulciņi, ne politiskās skolās”.

Atbilstoši 1976. gada 4. februāra personālās kadru uzskaites lapai, Mihails Drozds bijis Vissavienības Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) biedrs no 1948. līdz 1954. gadam. Darba gaitas sāka 1951. gada novembrī, sākot strādāt par Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības (LĻKJS) Baldones rajona komitejas instruktoru, ko veica līdz 1952. gada novembrim.[17] 1952. gada novembrī iestājās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (PSKP) (partijas biedra kartes Nr. 02880450). Tad arī sāka strādāt par instruktoru LKP Baldones rajona komitejā.

1952. gada februārī Drozds kļūst par Baldones rajona Vorošilova kolhoza priekšsēdētāju.

1953. gada novembrī sāk dienestu PSRS bruņotajos spēkos, kur līdz 1953. gada janvārim ir ierindnieks un kursants Baltijas kara apgabala 29. Vitebskas gvardes mehanizētās divīzijas 74. atsevišķā mācību tanku bataljonā (Kauņā). No 1954. gada janvāra līdz 1955. gada novembrim ir kursants un staršina 19. apriņķa autoskolā PSRS bruņoto spēku grupā, kas bijusi dislocēta Vācijas Demokrātiskajā Republikā.

Atgriežoties no dienesta, 1955. gada decembrī Mihailu Drozdu ieceļ par Baldones rajona Ļeņina kolhoza partijas pirmorganizācijas atbrīvoto sekretāru. 1956. gada novembrī Mihails Drozds kļūst par Baldones rajona Ļeņina kolhoza priekšsēdētāju. 1964. gada septembrī Drozdu izraugās par Bauskas kolhozu un sovhozu ražošanas pārvaldes partijas pirmorganizācijas komitejas sekretāra vietnieku. Atbilstoši LKP Bauskas kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvaldes partijas komitejas nolēmumam, kas izriet no plēnuma 1964. gada 27. augusta protokola Nr. П-8, Mihails Drozds bija ievēlēts par LKP Bauskas rajona komitejas sekretāra vietnieku organizatoriskajos jautājumos un organizāciju nodaļas vadītāju. Minētā plēnuma nolēmumu apstiprināja LKP CK prezidijs, pamatojoties uz 1964. gada 8. septembra protokolu Nr. 34, §21, nosakot, ka Mihails Drozds apstiprināms par partijas komitejas sekretāra vietnieku organizatoriskajā darbā un ka no minētajiem pienākumiem atbrīvojams A. Tjuņins. 1964. gada 5. septembra raksturojumā LKP Bauskas kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvaldes partijas komitejas pirmais sekretārs Jānis Bonāts norāda, ka Drozds bijis kolhoza Stelpe priekšsēdētājs kopš 1956. gada un ka pateicoties viņa vadībai saimniecība esot ekonomiski nostiprinājusies un kļuvusi par vienu no priekšzīmīgajām pārvaldes saimniecībām. Savā darbā Mihails Drozds pievēršot lielu uzmanību darba ietilpīgu procesu mehanizācijai lauksaimniecības ražošanā. Tāpat minēts, ka kolhozā Drozds esot izvērtis kapitālu būvniecību, veic dzīvojamo māju celtniecību kolhoza centrā. Raksturojot profesionālās īpašības, norādīts, ka Mihails Drozds esot prasmīgs organizators, labs audzinātājs un vadītājs. Viņš esot atsaucīgs un aktīvi piedalās sabiedriskās dzīves pārvaldīšanā kā partijas komitejas un biroja loceklis, izpelnījies rajona iedzīvotāju vidū autoritāti. Visbeidzot, uzsvērts, ka par spīti lielai aizņemtībai Mihails Drozds radis iespēju mācīties PSKP CK Neklātienes partijas skolā.

Tad, pamatojoties uz LKP CK Bauskas rajona komitejas I plēnuma lēmumu, kas izriet no 1964. gada 26. decembra protokola Nr. П-I, §1 un ko LKP CK prezidijs apstiprināja ar nolēmumu, kas izriet no 1965. gada 26. janvāra protokola Nr. 48, §18,[31] Mihails Drozds kļūst par LKP Bauskas rajona komitejas otro sekretāru. Atbilstoši 1976. gada 4. februāra personālā kadru uzskaites lapā norādītajam otrā sekretāra pienākumi sākti pildīt kopš 1964. gada oktobra.

1967. gada janvārī Mihails Drozds kļūst par Jelgavas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Šajā amatā Drozdu apstiprina LKP CK ar nolēmumu, kas izriet no 1967. gada 4. aprīļa protokola Nr. 47, §25. Spriežot pēc izziņas, kas sagatavota par Mihailu Drozdu kā Jelgavas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju, attiecīgajā brīdī ārpus PSRS viņš bija tikai dienot PSRS bruņotajos spēkos Vācijas Demokrātiskajā Republikā un viņš nebija apguvis nevienu svešvalodu. Raksturojumā, kas sagatavots virzībai uz apstiprināšanu minētajā amatā, norādīts, ka kopš 1964. gada, būdams LKP Bauskas rajona komitejas otrais sekretārs, Mihails Drozds apliecināja sevi kā spējīgs organizators, iniciatīvas pilns un prasīgs darbinieks, kas labi pārzina lauksaimniecības jautājumus. Tāpat norādīts, ka sakarā ar minēto virzību ar Drozdu runājuši LKP CK pirmais sekretārs Augusts Voss, otrais sekretārs Nikolajs Beluha un partijas organizatoriskā darba nodaļas vadītājs Pēteris Vilks.

1969. gada novembrī Mihails Drozds kļūst par LKP Jelgavas rajona komitejas pirmo sekretāru, ko apliecina 1969. gada 24. novembra kontroles ziņojums par nomenklatūras amatos esošo darbinieku maiņu. Ziņojumā minēts, ka Jāzepu Tumovu-Beķi (1931–1997) atbrīvo no minētā amata, sākot ar 1969. gada 17. novembri un pamatojoties uz LKP CK lēmumu, un ieceļ par LKP Rīgas rajona komitejas sekretāru, bet viņa vietā par LKP Jelgavas rajona komitejas pirmo sekretāru ieceļ Drozdu ar 1969. gada 18. novembri, pamatojoties uz 1969. gada 17. novembra plēnuma lēmumu. Līdzās LKP Jelgavas rajona komitejas pirmā sekretāra amatam Mihails Drozds laika posmā no 1971. gada līdz 1976. gadam bija LKP CK loceklis, bet no 1971. gada līdz 1975. gadam – LPSR Augstākās Padomes deputāts. Vēl esot LKP Jelgavas rajona komitejas pirmā sekretāra amatā un nedaudz vairāk kā gadu pirms iecelšanas LPSR iekšlietu ministra amatā, proti, 1976. gada novembrī Mihailam Drozdam piešķirts dienesta pakāpe – majors. 1979. gada 2. oktobra izziņa sniedz informāciju, ka 1976. gadā pirmo reizi kopš obligātā dienesta PSRS bruņotajos spēkos Vācijas Demokrātiskajā Republikā Mihails Drozds bija ārpus PSRS, apmeklējot Somijas Republiku. Savukārt papildinājums personas kadru uzskaites lapai precizē, ka Somijas Republika apmeklēta, vadot tūristu grupu.

Atbilstoši 1976. gada 4. februāra personālajai kadru uzskaites lapai pirms kļūt par LPSR iekšlietu ministru Mihails Drozds saņēma vairākus apbalvojumus: 1973. gadā Oktobra Revolūcijas ordeni, 1966. gadā un 1971. gadā Darba Sarkanā Karoga ordeņus, 1958. gadā ordeni Goda Zīme, 1970. gadā saņēma medaļu Par varonīgu darbu. Atzīmējot Vladimira Iļjiča Ļeņina 100. dzimšanas dienu.

1978. gada 3. februāra raksturojums, kas sagatavots, virzot Drozdu par LPSR iekšlietu ministru, un ko parakstīja LKP CK pirmais sekretārs Augusts Voss, līdzās vispārīgai informācijai par Mihaila Drozda dzimšanas laiku, tautību, dalību PSKP, izglītību, darba gaitām kopš 1951. gada, sniedz detalizētu sekmju raksturojumu, pildot Bauskas rajona Ļeņina kolhoza priekšsēdētāja amatā. Norādīts, ka astoņu gadu laikā viņš apliecināja sevi kā prasmīgs organizators, kas

“pareizi veidoja attiecības ar partijas organizāciju, kolhoza valdi. Iekaroja kolhoznieku autoritāti un uzticību. Viņa vadībā kolhozs ekonomiski nostiprinājās un kļuva par vienu no republikas priekšzīmīgākām saimniecībām.”

Tāpat pievērsta uzmanība sekmēm LKP Jelgavas rajona komitejas pirmā sekretāra amatā. Proti, Drozds raksturots kā pieredzējis darbinieks partijas, padomju un saimnieciskajā darbā, kas prasmīgi virza rajona partijas organizācijas darbību uz “veiksmīgu [rajonam doto] uzdevumu izpildi”[45]. Norādīts, ka Drozds iedziļinās rajona ekonomikā, daudz uzmanības velta ražošanas uzņēmumu, būvniecības organizāciju darba uzlabošanai, lauksaimniecības ražošanas attīstībai. Raksturojot darba metodes, teikts, ka

“ražošanas jautājumu risināšanā viņam piemīt jaunā izjūta, cenšanās ieviest laikmetīgus zinātnes, tehnikas sasniegumus un paraugprakses”.

Tāpat teiks, ka Mihails Drozds pievērsa uzmanību partijas rajona komitejas darba stila pilnveidošanai, partijas darba jaunām formām un metodēm. Atzīmēts, ka Drozda darbības laikā partijas pirmorganizāciju skaits pieaudzis, cēlusies to nozīme un ietekme uz lēmumu par ražošanas uzdevumiem darba kolektīvos pieņemšanu un darbinieku komunistisko audzināšanu. Raksturojot personiskās kvalitātes, norādīts, ka Mihails Drozds darbā izrāda iniciatīvu, ir neiecietīgs pret nepilnībām. Saskarē – taktisks un pieklājīgs. Esot izpelnījies autoritāti un cieņu rajonā un “republikas partijas aktīva starpā”. Spriežot pēc raksturojumā teiktā, saņemtie apbalvojumi ir par sekmīgu un auglīgu darbu tautsaimniecības uzdevumu risināšanā.

LPSR Ministru Padome 1978. gada 7. februāra dokumentā Nr. 7/083-4 LKP CK sniedza priekšlikumu apstiprināt Mihailu Drozdu par LPSR iekšlietu ministru Jāņa Broliša vietā sakarā ar pēdējā pensionēšanos. Pamatojoties uz LKP CK biroja 1978. gada 9. februāra nolēmumu Nr. Б-46/I, kas izriet no 1978. gada 9. februāra protokola Nr. 46, §1, minētais priekšlikums apstiprināts. Jautājuma sakarā izteicās tikai pirmais sekretārs Augusts Voss. Ievērojot LKP CK lemto, LKP Jelgavas rajona komitejas plēnums nolemj, pamatojoties uz 1978. gada 21. februāra protokolu Nr. 10, §1:

“Atbrīvot b. Mihailu Drozdu no LKP Jelgavas rajona komitejas pirmā sekretāra un biroja locekļa pienākumiem sakarā ar pārcelšanu citā darbā.”

Atbilstoši 1978. gada 11. oktobra steidzamajam ziņojumam Nr. 1 par izmaiņām nomenklatūras darbinieku uzskaites pazīmēs Mihailam Drozdam kā LPSR iekšlietu ministram piešķirta iekšējā dienesta pulkveža pakāpe, pamatojoties uz 1978. gada 10. februāra PSRS Iekšlietu ministrijas pavēli Nr. 41п/с. Atbilstoši 1978. gada 15. novembra steidzamajam ziņojumam Nr. 34 Drozds, pamatojoties uz PSRS Iekšlietu ministrijas 1978. gada 2. novembra pavēli Nr. 540, saņēma PSRS Iekšlietu ministrijas goda rakstu. 1979. gada 28. septembra raksturojumā par Mihailu Drozdu kā LPSR iekšlietu ministru, ko parakstīja pirmais sekretārs Augusts Voss, līdzās vispārīgām ziņām par dzimšanas laiku, tautību, PSKP stāžu, izglītību, darba gaitām, minēts:

“Esot labām organizatora spējām, veiksmīgi vadīja rajona partijas un padomju orgānu darbu, sasniedza ievērojamus panākumus rajona saimnieciskajā un audzināšanas darbībā. Par labiem rādītājiem, izpildot valsts plānus un rajona sociālistiskās saistības, apbalvots ar diviem «Darba Sarkanā Karoga» ordeņiem, «Oktobra revolūcijas» ordeni un «Goda Zīmi».”

Raksturojumā sniegts arī ieskats Drozda veikumā, esot LPSR iekšlietu ministra amatā kopš 1978. gada februāra:

“Īsā laikā veiksmīgi apguva jauno darba lauku, pastāvīgi pievērš uzmanību turpmākai ministrijas aparāta un padotības orgānu darba stila un metožu pilnveidošanai.

Prasmīgi balstoties uz struktūrvienību partijas organizācijām, [biedrs Mihails Drozds, Filipa dēls] veic aktīvu audzināšanas darbu, lai mobilizētu personālsastāvu Partijas un Valdības doto iekšlietu orgāniem uzdevumu izpildei. Viņa vadībā veikta virkne pasākumu, lai pilnveidotu noziegumu turpmāko atklāšanu, sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un sociālistiskā īpašuma aizsardzību. Rezultātā republikā vērojama noziegumu izpausmju samazināšanās tendence. 1979. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar analogo periodu 1978. gadā, republikā samazinājās kopējais noziegumu skaits par 1,9 procentiem, bet kriminālmeklēšanas [lietās] – par 5,2 procentiem, tai skaitā sevišķi bīstamās – par 7,3 procentiem. Mazāk noziegumu veikuši recidīvisti un personas alkohola reibumā. Nedaudz paaugstinājusies noziegumu atklāšana, uzlabojušies izmeklēšanas struktūrvienību darba rādītāji un iekšlietu orgānu kadru sastāva kvalitāte.”

Turpat teikts, ka Drozds esot principiāls lēmumu pieņemšanā, pievērš uzmanību izpildes disciplīnai, esot sabiedrisks, kulturāls, pieklājīgs un strādīgs, izpelnījies administrācijas orgānu darbinieku autoritāti. Bilsts arī, ka Mihails Drozds aktīvi piedalās republikas sabiedriski politiskajā dzīvē, bauda partijas un padomju aktīva autoritāti, ir LKP CK loceklis, LPSR Augstākas Padomes deputāts.

1979. gada 28. septembra raksturojumā izteiktais suminājums neizpalika bez novērtējuma, jo 1979. gada 19. decembrī LKP CK saņēma steidzamo ziņojumu par izmaiņām nomenklatūras darbinieku uzskaites pazīmēs, kur minēts, ka, pamatojoties uz PSRS Ministru Padomes 1979. gada 26. oktobra nolēmumu Nr. 963, kas paziņots ar PSRS Iekšlietu ministrijas 1979. gada 26. oktobra pavēli Nr. 483, Mihailam Drozdam piešķirta speciālā dienesta pakāpe – iekšējā dienesta ģenerālmajora pakāpe. Panākumus ievēro un atzīmē arī vēlāk. Pamatojoties uz LKP CK biroja nolēmumu, kas izriet no 1980. gada 15. jūlija protokola Nr. 100, §2 par 40. gadadienas kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā svinību rezultātiem, bija nolems,

“atzīmējot lielu organizatorisku un politisku darbu, iniciatīvu, kas demonstrēta sagatavojoties un īstenojot svinību sarīkojumus”,

izteikt pateicību LPSR iekšlietu ministram Mihailam Drozdam. Spriežot pēc 1983. gada 1. marta raksturojuma, ko parakstīja LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Krūmiņš, Mihails Drozds arī piecus gadus pēc stāšanās LPSR iekšlietu ministra amatā bija saistīts ar pozitīviem rezultātiem noziedzības apkarošanā un sabiedriskās kārtības sargāšanā. Atzīmēts:

“Republikā samazinājās smagu noziegumu pret pilsoņu dzīvību un veselību skaits. Ievērojami samazinājusies noziedzība uz ielām, parkos un citā sabiedriskās vietās. Samazinājās noziegumu skaits, ko veikuši nepilngadīgie. Ievērojami samazinājušās avārijas [situācijas] transporta [jomā]. Aktivizējies un kļuvis rezultatīvāks darbs noziegumu atklāšanā un noziedznieku meklēšanā.” Nekas Mihaila Drozda LKP CK nomenklatūras kadru personas lietas lietā nesniedz precīzas norādes par to, kā tieši saistītas statistikas izmaiņas ar konkrētu Mihaila Drozda rīcību.

1985. gada 5. augustā, piecdesmit divu gadu vecumā Mihails Drozds kā LKP CK loceklis un LPSR iekšlietu ministrs pašrocīgi rakstītā iesniegumā, kas adresēts LKP CK pirmajam sekretāram Borisam Pugo, informē, ka viņš ir lūdzis PSRS iekšlietu ministram Vitālijam Fedorčukam, Vasilija dēlam (1918–2008), kas 1982. gadā pildīja PSRS Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja amatu, bet no 1982. līdz 1986. gadam – PSRS iekšlietu ministra amatu, atbrīvot viņu no ieņemamā amata un pensionēt. Tāpat minētajā iesniegumā viņš lūdz LKP CK sniegt piekrišanu viņa atbrīvošanai no ieņemamā amata.[61] LKP CK biroja 1985. gada 30. augusta nolēmumā Nr. 124/2, kas izriet no 1985. gada 30. augusta protokola Nr. 124, §2 par [biedriem Vladimiru Jegorovu, Demjana dēlu, un Mihailu Drozdu, Filipa dēlu], pamatojoties uz PSKP CK sekretariāta 1985. gada 26. augusta nolēmumu, par LPSR iekšlietu ministru apstiprināja Vladimiru Jegorovu (1939–2016), bet Mihailu Drozdu atbrīvoja sakarā ar pensionēšanos. Minētā jautājuma sakarā atšķirībā no Mihaila Drozda iecelšanas reizes vārdu turēja daudzi: Boriss Pugo, Ēriks Auškāps, Vitālijs Čemms, Jānis Vagris, Roberts Praude, Vladimirs Jegorovs un Nikolajs Ūsiņš. 1985. gada 30. augustā LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts paredzēja atbrīvot Mihailu Drozdu no LPSR iekšlietu ministra amata sakarā ar pensionēšanos.

Ievērojams, ka Mihaila Drozda LKP CK nomenklatūras kadru uzskaites lietā nav nekādu norāžu ne par iemesliem, kādēļ konkrētajā brīdī Drozds vēlējies pensionēties, ne par Vladimira Jegorova iecelšanas LPSR iekšlietu ministra amatā iemesliem. Turklāt, spriežot pēc Latvijas Nacionālā arhīva sniegtās informācijas, Latvijas Nacionālajā arhīvā nav Vladimira Jegorova LKP CK nomenklatūras kadru personas lieta. Savukārt par Vladimira Jegorova atbrīvošanas iemesliem var spriest pēc Bruno Šteinbrika LKP CK nomenklatūras kadru personas lietas, kur ietverta PSRS iekšlietu ministra Aleksandra Vlasova 1986. gada 17. oktobra vēstule Nr. 1/5687 LKP CK pirmajam sekretāram Borisam Pugo un kur norādīts, ka PSRS Iekšlietu ministrija “izskata jautājumu” par ģenerālmajora Vladimira Jegorova – vēlākā neatkarīgās Baltkrievijas Republikas iekšlietu ministra un tās Valsts drošības komitejas vadītāja 20. gadsimta deviņdesmitajos gados –  iecelšanu par PSRS Iekšlietu ministrijas pārstāvniecības vadītāju Afganistānas Demokrātiskās Republikas iekšlietu ministrijā. Citos avotos šis amats norādīts kā PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvniecības Kabulā, Afganistānā vadītāja – 1986. gadā Nikolaja Kaļāgina – vietnieka, vienlakus PSRS Iekšlietu ministrijas pārstāvniecības vadītāja amats; PSRS VDK pārstāvniecības Kabulā vadītājam tolaik bija seši vietnieki – pirmais, pretizlūkošanas lietās, robežsardzes lietās, militārās pretizlūkošanas lietās, kadru un iekšlietu jautājumos. Šajā sakarā lūgts atbrīvot Jegorovu no LPSR iekšlietu ministra amata. Vienlaikus vēstulē izteikts priekšlikums iecelt par LPSR iekšlietu ministru ģenerālmajoru Bruno Šteinbriku.[64] LKP CK 1986. gada 11. novembra nolēmumā Nr. Б-22/11, kas izriet no LKP CK biroja 1986. gada 11. novembra sēdes protokola Nr. 22, §11, Vladimira Jegorova atbrīvošanas iemesli minēti jau stipri vispārīgāk, norādot uz pārcelšanu citā darbā (faktiski Jegorovu atbrīvoja no darba dēļ dienesta nozieguma iepriekšējā darbā Vitebskas apgabalā, kur viņš vadīja iekšlietu struktūru - bija ar falsificētiem dokumentiem notiesāts uz nāvi kāds par slepkavību, bet pēc tam izrādījās, ka vainīgs cits. Nāves sods jau bija izpildīts). Minētajā jautājumā izteicās virkne sēdes dalībnieku – Boriss Pugo, Vitālijs Soboļevs, Jānis Vagris, Staņislavs Zukulis, Jurijs Rubenis, Anatolijs Gorbunovs, Ēriks Auškaps un Nikolajs Ūsiņš.

Papildinājums personas kadru uzskaites lapai sniedz informāciju, ka, pildot LPSR iekšlietu ministra amatu, Mihails Drozds saņēmis šādas atzinības: 1980. gadā saņemta medaļa Par teicamu dienestu sabiedriskās kārtības sargāšanā, 1983. gada 3. martā par nopelniem sabiedriskās kārtības sargāšanā Mihailam Drozdam noteikts LPSR nopelniem bagātā sabiedriskās kārtības sargāšanas darbinieka goda nosaukums[66], bet 1983. gada 2. februārī par ilggadīgu godprātīgu darbu piešķirta medaļa Darba varonis.

1976. gada 4. februāra personālajā kadru uzskaites lapā minēts, ka Mihails Drozds ir ieguvis augstāko izglītību, mācoties no 1960. līdz 1965. gadam PSKP CK Neklātienes augstākajā partijas skolā.Minēto apliecina arī 1965. gada 23. aprīļa Maskavā izsniegtā diploma ВП Nr. 035685 (reģistrācijas Nr. 30196), noraksts, kur minēts, ka Mihails Drozds 1960. gadā ir iestājies PSKP CK Neklātienes augstākajā partijas skolā, kur pabeidza pilnu kursu 1965 gadā, nokārtojot valsts eksāmenus atbilstoši mācību plānam, kas paredzēts nodaļai, kas sagatavo un veic partijas un padomju orgānu kadru pārkvalifikāciju lauku saimniecību vadībai, un tādējādi iegūstot augstāko izglītību. Spriežot pēc papildinājuma personas kadru uzskaites lapai, Mihails Drozds vairākkārt bijis mācībās Ļeņingradas Augstākajā partijas skolā – 1969. gada martā un 1976. gada novembrī un decembrī cēlis kvalifikāciju, bet 1972. gada janvārī un februārī pārkvalificējies. LKP CK nomenklatūras kadru personas lietā nav dokumentu, kas sniedz informāciju par mācībās apgūto.

Atbildot uz 1976. gada 4. februāra personālajā kadru uzskaites lapā par zinātnisko grādu, zinātniskā darba vai izgudrojumu esību, norādīja, ka tādu nav.[71] Tāpat minētais dokuments liecina, ka Mihails Drozds pārvaldīja tikai krievu un latviešu valodu.

1976. gada 4. februāra personālajā kadru uzskaites lapā Mihails Drozds sniedz salīdzinoši skopas ziņas par ģimenes stāvokli. Sieva – Maija, Kārļa meita, dzimusi 1934. gadā, meita – Līga, dēls – Aivars, dzimis 1963. gadā.[73] 1976. gada 12. februāra autobiogrāfija precizē, ka tēvs Filips Drozds, Alekseja dēls, dzimis 1902. gadā, miris 1960. gadā. Māte – Marija Drozda, Afanasija meita, dzimusi 1909. gadā.1964. gada 4. septembra autobiogrāfijas rakstīšanas laikā dzīvoja Bauskas rajona Vecumnieku pagastā. 1976. gada 12. februāra autobiogrāfija sagatavošanas brīdī bija pensionāre. Māsa – Irēna Grauze, Filipa meita, dzimusi 1936. gadā.  1964. gada 4. septembra autobiogrāfijas rakstīšanas laikā bija PSKP biedre, strādāja par skolotāju Vecumnieku vidusskolā. Savukārt 1976. gada 12. februāra autobiogrāfijas sagatavošanas brīdī strādāja par Bauskas rajona sovhoza Vecumnieki partijas komitejas sekretāri. 

Sieva – Maija Drozda, Kārļa meita, dzimusi 1934. gadā. Atbilstoši 1964. gada 4. septembra autobiogrāfijai dzimusi Rīgā strādnieku ģimenē. 1976. gada 12. februāra autobiogrāfija sagatavošanas brīdī strādāja par metodisti bērnudārzā. 

Meita – Līga, dzimusi 1957. gadā, 1976. gada 12. februāra autobiogrāfijas rakstīšanas laikā mācījās mūzikas vidusskolā, bet dēls – Aivars, dzimis 1963. gadā, 1976. gada 12. februāra autobiogrāfijas sagatavošanas laikā mācījās 6. klasē. Spriežot pēc presē pieejamās informācijas, abi mācījušies Jelgavas 2. vidusskolā, abi virzīti mākslās un abu audzināšana liecina par spēcīgu latviešu identitātes klātbūtni Drozdu ģimenē.

1976. gada 4. februāra personālajā kadru uzskaites lapas sagatavošanas brīdī Mihails Drozds dzīvoja Jelgavā, bet, esot LPSR iekšlietu ministra amatā, pārcēlies uz dzīvi Rīgā.

Papildinājums personas kadru uzskaites lietā minēts, ka Mihails Drozds bijis LKP CK loceklis XXI, XXII un XXIII kongresā, esot ievēlēts 1971. gada februārī un 1976. gada februārī, kā arī LPSR Augstākās Padomes deputāts 8., 9., 10. un 11. sasaukumā, esot ievēlēts 1971. gada jūnijā, 1975. gada jūnijā un 1985. gada februārī.

Mihails Drozds, esot LPSR iekšlietu ministra amatā, bija ārpus PSRS tikai reizi, 1982. gada jūlijā atpūšoties Ungārijas Tautas Republikā.

Spriežot pēc aktuālajām publikācijām, Mihailu Drozdu vairāk piemin kā “saimnieku” nekā LPSR iekšlietu ministru, piemēram, sakarā ar 2015. gada 3. septembrī pasniegto Būvindustrijas lielo balvu Rodrigo Pelsim, viņš atminējās Mihailu Drozdu, pildot LKP Jelgavas rajona komitejas pirmā sekretāra amatu, kā “saimnieku”, kas esot lēmumu par viņa atbrīvošanu no darba atcēlis, piezvanot Augustam Vosam – citam “saimniekam”. Vēl citā aktuālā publikācijā izklāstītas Mihaila Drozda kā aizmirstā saimnieciskā vadītāja atmiņas. Savukārt Vecumniekos, atminoties Sarkanās skolas vēsturi, Mihails Drozds nav minēts kā šīs skolas beidzējs, lai gan cits šis skolas beidzējs Ēriks Hānbergs piemin to, kā skola laikā kārtojuši ar Mihailu Drozdu sirdslietas, pieminot arī to, ka tas esot atstājis iespaidu arī uz vēlāku komunikāciju, kad Hānbergs esot saticis Mihailu Drozdu LPSR iekšlietu ministra amatā. Nekas gan aktuālajā informācijā neliecina par iemesliem, kādēļ pēc dokumentiem un presē minēto veiksmīgs “saimnieks” izrādījies derīgs un pat PSRS interesēm veiksmīgs iekšlietu ministrs.

Kā iekšlietu ministrs Mihails Drozds ir folklorizējies ar izteicienu - уже лето, картошка вся посажена, а престпники - нет. Vēl viens kuriozs - savu darbošanos Iekšlietu ministra amatā viņš sāka ar aizliegumu iekšlietu sistēmas darbiniekiem staigāt ar ūsām vai bārdu.

Avots Šeit

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Anrijs KavalierisAnrijs KavalierisDarba biedrs23.11.193323.08.2016
        2Jānis BrolišsJānis BrolišsDarba biedrs22.04.193026.07.1985
        3Aloizs Visvaldis BlonskisAloizs Visvaldis BlonskisDarba biedrs10.03.193329.01.2012
        4
        Valentīns Sebastjans DaukšisDarba biedrs07.03.193723.09.2009
        5Jānis  DzenītisJānis DzenītisDarba biedrs30.08.192930.11.2001
        6Augusts VossAugusts VossDarba biedrs30.10.191910.02.1994
        7Boriss PugoBoriss PugoDarba biedrs19.02.193722.08.1991

        Nav norādīti notikumi

        Birkas