Mihails Kaļiņins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
19.11.1875
Miršanas datums:
03.06.1946
Papildu vārdi:
Michail Kalinin, Mikhail Kalinin, Михаил Калинин, Mihails Kaļiņins, Mikhail Ivanovich Kalinin, Michail Iwanowitsch Kalinin, Mikhaïl Kalinine, Michailas Kalininas, Michaił Kalinin, Michaił Iwanowicz Kalinin
Kategorijas:
Boļševiks, lielinieks, Komunists, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Kapsēta:
Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums

Mihails Kaļiņins (krievu: Михаил Иванович Калинин; dzimis 1875. gada 19. novembrī [v.s. 7. novembrī], miris 1946. gada 3. jūnijā) bija boļševiks, Padomju Krievijas un PSRS valsts darbinieks. No 1919. līdz 1946. gadam bija nomināls Krievijas, vēlāk PSRS, valsts galva. Lai arī no 1926. gada bija arī VK(b)P CK Politbiroja loceklis un bija Staļina tuvāko līdzgaitnieku lokā, Kaļiņina ietekme uz nopietnu lēmumu pieņemšanu bija neliela. Atšķirībā no daudziem līdzgaitniekiem un paša sievas, necieta Lielā terora laikā. Jau dzīves laikā, bet sevišķi pēc Kaļiņina nāves, viņa vārdā tika nosaukti daudzi PSRS ģeogrāfiskie un saimnieciskie objekti, to skaitā vairākas pilsētas - Tvera (no 1931. līdz 1990. gadam - Kaļiņina), Koroļova (no 1938. līdz 1996. gadam - Kaļiņingrada), kā arī Kaļiņingrada pie Baltijas jūras (līdz 1946. gadam Kēnigsberga).

Dzimis Tveras guberņā, zemnieku ģimenē. No 14 gadu vecuma strādājis Sanktpēterburgā, iesākumā kā sulainis, vēlāk - virpotājs. 1898. gadā iestājās KSDSP. Vairākas reizes arestēts. 1899. gadā izsūtīts uz Tiflisu, kur iepazinās ar Staļinu. Vēlāk darbojās Rēvelē un Maskavā. 1906. gadā apprecējās ar igaunieti Katrīnu Lorbergu. Pēdējo reizi arestēts 1916. gadā, atbrīvots pēc Februāra revolūcijas.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        02.08.1921 | Голод в Поволжье

        Pievieno atmiņas

        21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

        Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

        Pievieno atmiņas

        27.01.1924 | Ļeņina bēres

        Pievieno atmiņas

        07.05.1934 | Na rosyjskim dalekim wschodzie utworzono Żydowski Obwód Autonomiczny

        Żydowski Obwód Autonomiczny (Еврейская автономная область) – terytorium wchodzące w skład Federacji Rosyjskiej, stanowi część Dalekowschodniego Okręgu Federalnego. Od południa graniczy z Chinami (wzdłuż rzeki Amur), na zachodzie z obwodem amurskim, a na wschodzie z Krajem Chabarowskim.

        Pievieno atmiņas

        07.04.1935 | Стaлин pазрешил рacстреливать дeтей с 12 лeт

        Pievieno atmiņas

        26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних

        25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.

        Pievieno atmiņas

        07.04.1946 | Okupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzīti

        Pievieno atmiņas

        14.12.1948 | Постановления секретариата ЦК ВКП(б) о грубой политической ошибке, касательно "12 стульев" и "Золотого теленка"

        Pievieno atmiņas

        Birkas