Mihalovskis Fabians

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.02.1892
Miršanas datums:

Papildu vārdi:
MICHALOVSKIS FABIĀNS Boļeslava dēls, michalowski fabian
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Atslēdznieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

MIHALOVSKIS FABIĀNS Boļeslava dēls polis 7. Siguldas kājnieku pulka leitnants.

Dzimis 1892. g. 21. februārī Liepājā namsaimnieka ģimenē, polis. Izglītojies reālskolā, elektrotehniķu kursos.

Elektrotehniķis Rēvelē.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. jūlijā iedalīts Viļņas zemessargu družīnā,

1915. g. 174. rezerves pulkā, kura sastāvā piedalījies kaujās pie Grodņas un Druskininkiem.

1916. g. jūlijā beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pārcelts uz 56. Sibīrijas strēln. pulku Rīgas frontē.

1917. g. janvārī piedalījies kaujās Tīreļpurvā un pie Ložmetējkalna.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūnijā, kā rotas komandieris cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919. g. 18. novembrī Lielupes krastā pie Klosterķīšu mājām Mihalovskis ar savu rotu spēcīgā apšaudē pirmais šķērsoja upi, ieņēma ienaidnieka nocietinājumus un vajāja pretinieku, tā dodams pārējām daļām iespēju bez sevišķiem zaudējumiem forsēt Lielupi; šajā kaujā saņēma vairākus gūstekņus, ieguva 4 ložmetējus u.c. trofejas, 19. novembrī ielauzās pretinieka aizmugurē līdz Jelgavas-Dobeles šosejai, tur ieņēma bermontiešu telefona centrāli, tā pārtraukdams to sakarus un sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

1920. g. paaugstināts par virsleitnantu.

No 1921. g. dienējis Kurzemes artilērijas pulkā.

1922. g. septembrī atvaļināts. Dzīvojis Liepājā, elektromontieris dzelzceļu depo.

1924. g. izceļojis uz ASV, apmeties Ņujorkā, kur strādājis par mehāniķi.

Par turpmāko likteni ziņu nav.

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        Birkas