Miķelis Gobiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
29.10.1866
Miršanas datums:
27.01.1931
Mūža garums:
64
Dienas kopš dzimšanas:
57529
Gadi kopš dzimšanas:
157
Dienas kopš miršanas:
34063
Gadi kopš miršanas:
93
Kategorijas:
Advokāts (-e), Augstākās tiesas senators, Banķieris, Dzimis Latvijā, Jurists, Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tiesnesis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Dzimis 1866. gada 30. oktobrī Cēsīs, Vidzemē, latviešu pareizticīgā priestera ģimenē.

Beidzis Maskavas universitātes tiesību zinātņu fakultāti.

Atgriezies Latvijā, nodarbojies ar advokāta praksi Jelgavā. 1901. gadā iecelts par Jelgavas un Bauskas zemesgrāmatu nodaļas sekretāru.

1918. gadā iecelts par Latvijas Senāta senatoru. Senāta Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs no 1919. līdz 1931. gadam.

Piedalījies 1933. gada Sodu likuma izstrādāšanā. Bijis augstākās disciplinārās tiesas priekšsēdētājs.

Miris 1931. gada 27. janvārī Rīgā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. šķiru 1926. gadā.  

**************************************************

Dzimis 1866. g. 29. okt. Kārzdabā pareizticīgo garīdznieka ģimenē.

Tēvs Andrejs. Latvietis, pareizticīgs.

Mācījies ģimnāzijā Rīgā. Ģimene pārcēlusies uz Kuldīgu, kur beidzis vietējo ģimnāziju.

No 1888. g. studējis MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1892. g. ar II šķ. diplomu). Darbojies Maskavas Latviešu studentu vakarā.

Atgriezies Latvijā, bijis zvērināta advokāta A. Stērstes (Stērstu Andreja) palīgs Jelgavā, no 1897. g. zvērināts advokāts turpat. 1901. g. martā iecelts par Jelgavas–Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas sekretāru.

1. pasaules kara laikā 1915. g. devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju.

1918. g. atgriezies Latvijā. 1918. g. 19. dec. iecelts par Latvijas Senāta senatoru.

1919. g. janv. palicis Rīgā un lielinieku varas laikā strādājis Padomju Latvijas Tieslietu komisariātā, Likvidācijas nodaļā. No 1919. g. 2. okt. Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs.

No 1922. g. okt. bijis Augstākās disciplinārās tiesas priekšsēdētājs, 1919.– 22. g. juriskonsults Tieslietu ministrijā.

Izdevuma “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” pirmais redaktors.

No 1924. g. bijis a/s “Rīgas Uniona banka” padomes priekšsēdētājs.

Miris 1931. g. 27. janv. Rīgā.

Apbedīts Meža kapu Garnizona draudzes kapu nodalījumā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo II šķ.

Precējies. Sieva Helēne Elizabete Šarlote (dz. 1865. g. 5. janv.), meita Tatjana (dz. 1902. g. 30. jūl.).

Otrreiz precējies ar Mariannu Elīzu Baltiņu (dz. 1871. g. 21. febr.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 346. l.; Būmanis A. Miķelis Gobiņš. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1931. Nr. 1; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 84. lpp.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa rakstītā M. Gobiņa nekrologa: “G[obiņš] bij ārkārtīgi smalks analītiķis; viņš neizšķīra neviena jautājuma, pirms nebija izpētījis visas iespējamās varbūtības, visus pro [par] un contra [pret], un to izdomāšanā viņš izrādīja apbrīnojamu asprātību; tikai jāsaka, ka šai ziņā viņš nereti gāja par tālu un, aizmirsdams, ka “minima praetor non curat” [“par sīkumiem pretors (augsta amatpersona Romā) nerūpējas” – red.], piegrieza pārāk daudz vērības samērā maznozīmīgiem sīkumiem. Varbūt, ka tas bija par iemeslu, ka viņš pats gandrīz nekā netika uzrakstījis, jo kas vienā mirklī bija radīts, nākošā jau bija nokritizēts un iznīcināts [..] Personīgā dzīvē G[obiņš] bij interesants cilvēks, omulīgs sarunu biedrs, mīļš kolēģis.” (“Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” 1931. g. Nr. 1).

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Andrejs GobiņšTēvs
        2
        Tatjana HennereMeita30.07.190219.03.1934
        3
        Marianna Elīza GobiņšSieva21.02.187118.03.1947Otrā sieva
        4
        Helēne Elizabete Šarlote GobiņšSieva05.01.1865Pirmā sieva

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas