Miķelis Geistauts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.12.1910
Miršanas datums:
17.07.1992
Apglabāšanas datums:
22.09.1995
Tēva vārds:
Toma dēls
Papildu vārdi:
Ģeistauts; Mikelis Geistauts; Микелис Гейстаутс
Kategorijas:
Amatnieks, Dzimis Latvijā, Izgudrotājs, Tēlnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rucavas pagasts, Centra kapi

Miķelis Geistauts (Ģeistauts) bija izcils un apbrīnojami daudzpusīgs tēlnieks, mākslas amatnieks, Kārļa Ulmaņa krūšutēla autors Nebraskas universitātē Linkolnā. ASV Augsburgas koledžā Geistauts vadījis tēlniecības un zīmēšanas nodaļu. Viņš strādājis arī pie amerikāņu izplatījuma lidojumu projektiem, satelītu programmām un lidojumiem uz Mēnesi. Miķelis Geistauts patentē arī vairākus izgudrojumus, pat medicīnā. Un viņa vārdā nosaukta miljoniem gadu sena vabolīte, atrasta dzintara gabaliņā.

Geistauts apveltīts ar spēcīgu augumu, savdabīgi spilgtu temperamentu, impulsīvu dabu, asu redzēšanu, bagātīgu fantāziju un labsirdīgu humoru.​ Viņš strādā patiesi un godbijīgi, pacietīgi un mērķtiecīgi, ar sajūsmu un aizrautību, apbrīnojamu neatlaidību un darba mīlestību. "Latvisko īpatnību attēlošanu mākslā meistars uzskata par savu augstāko mērķi un pienākumu", liecina dzejnieks Edvarts Tūters. Savu darbu ievirzes dēļ iekļaujas tai latviešu tēlniecības sazarojumā, ko pārstāv Gustavs Šķilters, Teodors Zaļkalns un Burkards Dzenis. Geistauta lielais paraugs ir tēlnieku tēlnieks francūzis Ogists Rodēns. Geistautu saista klasiskā māksla.

Miķeļa Geistauta šūpulis kārts Rucavas pagasta Ģeistautu ciema "Jaunģeistautu" mājās 1910. gada 15. decembrī, viņš ir jaunākais 5 bērnu ģimenē. Šis ciems atrodas pašā Latvijas DR stūrī, kilometru uz D ir Lietuvas robeža, R 3 km attālumā šalc Baltijas jūra. Tas ir vecs ciems, ap kura rašanos vijas vecas teikas.

"Jaunģeistautus" skatīt: https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/liepaja-and-reg/rucavas-pag/bdjcpi.html

Šķiet, ka šī ir jaunā dzīvojamā māja, kas celta 1918. gadā. Lielajos granīta bluķos, ko šļūdonis pametis laukos, tēvs kaļ dziļus caurumus un spridzina granītu, lai sagatavotu jaunceltnes pamatiem būvakmeņus. Arī bluķu šķembas rosina Miķeļa fantāziju. Viņš nes mājā arī pavasara un rudens vētru krastā izmestos dzintara gabalus.

Vecāki: Toms Geistauts un Anna dz. Kalns no "Alkšņu" mājām.​

Tēvs ir kluss, nosvērts, aktīvs sabiedriskajā un draudzes dzīvē. Viņš nodibinājis Rucavas kooperatīvu, bijis viens no krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem. To viņš vadījis un pildījis dažādus amatus līdz Baigajam gadam. Viņš bijis biškopis, iestādījis jaunu ābeļu dārzu, mīlējis grāmatas un ticējis rakstītajam vārdam. "Ko ar spalvu uzraksta, to ar cirvi nevar izcirst," bijis viens no viņa sakāmvārdiem.

Māte bijusi liela dziedātāja ar sevišķi labu balsi. Jaunībā dziedājusi koros, arī Dziesmu svētkos Rīgā. Bijusi lieliska audēja un adītāja. Allaž ar savām trijām meitām komponējusi jaunus rakstus izšuvumiem, audumiem un adījumiem.

Miķeļa Geistauta brālis ir sabiedrisks darbinieks, Skatres skolas skolotājs un inženieris Toms Geistauts (dz. 18.11.1905. - m. 08.04.1983. Mineapolē, ASV). Vēl Miķelim ir māsas Margrieta (Vamze; dz. 12.03.1903. Rucavas pag. - m. 20.01.1986. Liepājā), Anna (Tukleris; dz. 27.08.1904. Rucavas pag. - m. 02.06.1989. Pērtā, Austrālijā) un Ķērsta Alvīne (Tērauds; dz. 09.03.1908. - m.? Austrālijā), pēc izglītības un profesijas skolotāja. Jaungeistautu vecsaimniecība ir gan labi iekopta māja, tomēr vecākās māsas strādājušas mājās, lai trīs jaunākie bērni varētu iet skolās.

Pirmā pasaules kara laikā Geistautu mājās apmetas kāds lietuviešu koktēlnieks, kas, staigādams no mājas uz māju, gatavo koka tupeles, līdzīgas holandiešu koka tupelēm, un griež arī krucifiksus un svētās Marijas. Stundām Miķelis viņu ar neparastu interesi vēro. Sākotnēji tēlnieks testamentā savus darba rīkus novēl mazajam zēnam. Lietuviešu koktēlnieka pamodinātā veidošanas dziņa ir liktenīga.

Skolas gaitas Miķelis Geistauts uzsāk Rucavas 6 klašu pamatskolā 1920. gadā. Visos priekšmetos viņam labas sekmes, sevišķi zīmēšanā. Divus gadus viņš mācās Liepājas valsts ģimnāzijā (vidusskolā) (1926.-1928.) un Jelgavas 2. valsts ģimnāzijā (1928.-1930.). Visi priekšmeti viņam padodas labi, sevišķi matemātika, nepatīk vācu valoda un vēsture. Ģimnāzijas laikā viņš sāk apmeklēt mākslas izstādes. Ģimnāzijā Geistauts zīmē un raksta skolas žurnālā ​Rīta vēji​.

Skolas brīvlaikos Geistauts strādā tēva māju tīrumos un pļavās. Vasarās uz dažām nedēļām Jaungeistautos apmetas komponists Emīls Melngailis, kas, vākdams tautasdziesmu melodijas un etnogrāfiskas lietas, aicina Geistautu sev līdz par pavadoni, lai aizvestu uz tām mājām, kur dzīvo lielās tautasdziesmu zinātājas. Melngailis lūdz Geistautu uzskicēt kādus sevišķi iezīmīgus priekšmetus, kā interesantus vārtus, riju durvis, jumta dzegas u.c. Viņš ir pārsteigts par Miķeļa skicēm, teikdams, ka viņam jākļūstot pa rmākslinieku.

Pēc ģimnāzijas beigšanas - dienests 3. Jelgavas kājnieku pulkā, - instruktoru rota un virsnieku vietnieku kursi.

1934. gadā Miķelis Geistauts ​iestājas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, kur studē dabas zinības, un korporācijā Patria. Šajā laikā sākas viņa darbošanās un meklējumi daiļamatniecības laukā. Viņš ar nazi griež tautiskas figūriņas un nes tās pārdošanai uz Mērijas Grīnbergas salonu Aspazijas bulvārī. Pieprasījums pēc figūriņām milzīgs. Geistauts pētī seno latvju ornamentus, ritma likumības un ir kādu laiku vienīgais, kas gatavo arī dzintara intarsiju šķīvjus un griež dzintara figūriņus - amuletus, saņemdams par tiem daiļamatniecības iestāžu godalgas un atzinības rakstus.

Viņā aug vēlēšanās radīt ko lielāku par mazajām figūriņām. 1941. gadā Miķelis Geistauts kļūst par Latvijas Mākslas akadēmijas studentu. Turpmākie trīs gadi paiet profesora Burkarda Dzeņa meistardarbnīcās. Profesora personības ietekme uz topošo tēlnieku, pēc viņa paša ieskatiem, bijusi ļoti liela. Burkards Dzenis ir viens no pirmajiem latviešu tēlniekiem, kas portretiem lietojis granītu - Latvijas pelēkos laukakmeņus. Dižā meistara lietuvē Geistauts iegūst māku bronzas atliešanā. Kapara kalšanu viņam māca tēlnieks J. Zibens, akmens kalšanu - tēlnieks Teodors Zaļkalns. Netieši viņš mācās arī no monumentālā tēlnieka Kārļa Zāles un tēlnieka prof. Kārļa Zemdegas. Ierosmes dod arī grafiķis Kārlis Padegs un grafiķis un gleznotājs Oskars Norītis. Gleznotāja Niklava Strunkes studijas bohēmiskajā gaisotnē, kur bieži satiekas mākslinieki un rakstnieki, arī Geistauts debatē par mākslu.

Akadēmijas studiju laikā Geistauts atver lietišķās mākslas veikalu Kr. Barona ielā 32. Gan atzītie, gan topošie mākslinieki un daiļamatnieki tur izliek savus darbus pārdošanai. Veikalu vada daiļamatniece Berta Saulīte. Otrā pasaules kara radīto apstākļu dēļ Miķelis Geistauts nevarēja izmantot viņam piešķirto akadēmijas stipendiju studijām Vācijā.

Otrā pasaules kara beigu posmā vācu ģenerālkomisārs Rīgā Geistautu iesaista kara karšu zīmēšanas darbā, un ar viņa rīkojumu lietišķās mākslas veikala darbību pārtrauc 1943. gada 1. jūnijā, lai "darba spēkus un darba līdzekļus atbrīvotu totālā kara svarīgiem uzdevumiem". Frontei tuvojoties Latvijas robežai, kara karšu zīmēšanas darba vietu pārceļ uz Brombergu Polijā. Viņš turpina griezt koka figūras un 1944. gada ziemā Brombergā kopā ar pieciem latviešu māksliniekiem sarīko pirmo izstādi svešumā.

Fronte atkal tuvojas un, pamezdams savus darbus Brombergā, ar pēdējo vilcienu Geistauts izbrauc uz Vāciju. Pēc raibiem piedzīvojumiem viņš nonāk Teplicā, Čehijā, kur atkal griež koka figūriņas. Pieprasījums pēc tām neticami liels.

Karam beidzoties, viņš nonāk Fišbahas DP ("dīpīšu") jeb pārvietoto personu nometnē Nirnbergas tuvumā Vācijā. Tur mākslinieks visai īsā laikā kādā agrākā karagūstekņu barakā iekārto savu lietišķās mākslas (tēlniecības) darbnīcu, kur strādā pats un māca citus. Darbnīcu vēlāk pārdēvē par I.R.O. bēgļu pārskološanas kursiem.

"Geistauts pārskolo par mākslas amatieriem - varkaļiem, koktēlniekiem vairāk nekā 40 kara invalīdus un bijušos leģionārus. Viņš māca griezt koku, kalt kaparu un sudrabu." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē")

Geistauts veido bistes ģipsī un marmorā, skulptūras kokā un ģipsī. Ar saviem tēliem viņš gūst ievērību latviešu, vācu un starptautiskās izstādēs un viņu uzņem vācu brīvo mākslinieku arodapvienībā (biedrībā) "Berufsverband Freier Künstler Nürnberg", viņš iegūst vācu kritiķu uzmanību un atzinību. 1948. gadā starptautiskajā mākslas izstādē Štutgartē pirmo godalgu iegūst Miķeļa Geistauta skulptūra "Bēgļi", ko iegādājas kāds Teksasas eļlas vīrs​. Diemžēl no daudzām tā laika skulptūrām nav fotogrāfiju. Fišbahas nometnes laiks bija viens no rūgtākajiem viņa mūžā, jo māksla prasīja pēc savas zemes un savām debesīm.

Miķeļa Geistauta sieva ir gleznotāja Berta Geistaute (Saulīte; 02.09.1898. Latvijā - m. 25.01.1997. Hennepin County, Minnesota, ASV). ASV reģistros kā mātes uzvārds Bertai Geistautei norādīts Kulina (Kūliņa). Abus māksliniekus vienoja radniecīgi estētiskie uzskati. Viņa Rīgā bija diezgan pazīstama daiļamatniece dzintara izstrādājumos, abi iepazinušies, ierazdamies reizē saņemt piešķirtās godalgas par daiļamatniecības izstrādājumiem. 1949. gada rudenī jaundibinātā mākslinieku ģimene izceļo uz ASV: Delvuda - Sentpola - Blūmingtona. No lielā Vācijā radītā darbu klāsta Geistauts spiests daudz darbu iznīcināt, pat saplēst.

"Tēlnieks var paņemt līdz tikai pāris mazus darbus, bet, galvenais, viņš paņem līdz nenomuitojamo, aiz svārkiem viegli paslēpjamo, talantu un sirdī domas - marmorā, kokā un bronzā iemiesojamās domas, kurām tomēr ir neaplēšams smagums, domājot par savas mākslas problēmām svešumā un savas tautas likteni." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē")

Geistauti apmetas galvotāja Karla Šūnemana (Carl Schuneman) mājā Delvudā (​Dellwood, White Bear Lake, Minn.). Amerikā Miķelis Geistauts dienās sāk strādāt par dārznieka palīgu, vakaros un nedēļas nogalēs klusi un neatlaidīgi kaļ, griež, cērt un veido. 

Uz Minesotas galvaspilsētu Sentpolu (​St. Paul, 645 Portland Ave.) Geistauti pārceļas pēc nepilna gada. Ziemā viņš strādā par rotaļlietu salicēju galvotāja departamenta veikalā. Berta Geistaute strādā par istabeni. Pēc kāda laika viņš iepērk ģimenes māju (​9042 S. James Ave, Bloomington, Minn. 55431).

Sākuma gados amerikāņu bērni, skraidīdami pa ielu, smaidījuši par Geistauta 37. gada ševroletu un arī par viņa mākslinieciski kuplajiem matiem un melnajām ūsām. Žurnālists Žoržs Grimms (​George Grimm), kas Geistautu apciemojis 1951. gada oktobrī Sentpolā, aizrāda uz Geistauta ārējo izskatu kā neparastu "With dramatic bushy hair and an electric smile".

Viņš strādā kokā, akmenī, metālā, šķiedru stiklā, darinot portretus, figurālus darbus, kapu piemiņas zīmes. Darinājis vismaz 20 amerikāņu un latviešu ģīmetnes. Geistauts iepazīstas ar amerikāņu māksliniekiem un sāk piedalīties izstādēs.

Jau 1952. gada martā Sentpolas publiskajā bibliotēkā Minesotas štatā notiek Miķeļa Geistauta pirmā patstāvīgā izstāde, kas ir arī pirmā latviešu mākslinieka izstāde Minesotā un pirmā latviešu tēlniecības izstāde ASV. Tā pulcina latviešus un rod atsaucību arī amerikāņu sabiedrībā. Preses atsauksmes ir atzinīgas. Par izstādi labvēlīgi raksta Džons Harvejs (John H. Harvey) Sentpolas laikrakstā ​St. Paul Pineer Press ​1952. gada 11. martā rakstā Library Shows Work of City DP Sculptor​. Šie 40 darbi divos gados veidoti kokā un akmenī. Miķelis Geistauts esot smalkjūtīgi pacietīgs, bet arī atlēcīgs un ar humora izjūtu.

Šī izstāde Geistautam paver durvis uz Augsburgas koledžu Minneapolē: 1952. gada rudenī viņš kā instruktors sāk mācīt tēlniecību un pamatelementus glezniecībā. Miķelis Geistauts kļūst par Minesotas tēlnieku biedrības biedru.​

Turpat 40 gadu ritumā tēlnieks ir sarīkojis 4 patstāvīgas izstādes, 32 - kopā ar dzīvesbiedri, 1 - kopā ar gleznotāju Mariju Skultāni-Necu (Netz), daudzas jo daudzas tā saucamās nedēļas nogales izstādes dažādās ASV pilsētās, kopumā 42 reizes piedalījies gandrīz visās Kultūras fonda un grupu izstādēs ASV un Kanādā, amerikāņu publiskās un privātās galerijās. Kopējo izstāžu katalogi ar humoru un pašironiju bija abu dzīvesbiedru noformēti. Pēc citiem datiem līdz 1983. gadam izstāžu kopskaits jau bija 77. Saņemtas daudzas godalgas un atzinības raksti.

Rakstnieks K. Lesiņš par Miķeli Geistautu rakstīja: "Viņu neaizrauj tādi laikmetīgās mākslas novirzieni, kas nerada aistētisku pārdzīvojumu un pārāk sakropļo cilvēka tēlu. Viņam patīk tēlniecībā plastiskais skaistums. Viņa darbi savā daudzpusībā sniedzas visos mūsu dzīves novados - reliģiskajā, nacionālajā, vēsturē un ikdienā."

Lai gluži neapsīktu avangardistu tukšumā, Geistauts meklē darbu un dabū to Minesotas universitātes Aeronautikas fakultātē, Rozemountas aviācijas pētniecības laboratorijā, ko vada tautietis prof. Dr. Jānis A. Akermanis.

1952./53. un 1953./54. mācību gadā Miķelis Geistauts dienā Augsburgas koledžā vada tēlniecības un zīmēšanas nodaļu, vakarā strādā par tehniķi gar mikroskopisku precizijas instrumentu izgudrošanu un attīstīšanu Rozemountas lidmašīnu fabrikā - zeltkaļa tehniku lieto inženieru zinātnes darbā. Juzdams slodzi par lielu, Geistauts patur darbu tikai Minesotas universitātē, Rozemountas lidmašīnu fabrikā. Ievērodami Geistauta kā mākslinieka un tēlnieka lietpratību, ar viņu apspriežas lidmašīnu departamenta inženieri jauno izgudrojumu izšķirīgu problēmu risināšanā. Geistauts veic arī pasūtinājumus amerikāņu izplatījuma lidojumu projektiem, satelītu programmām un lidojumiem uz Mēnesi. Viņš patentē arī vairākus izgudrojumus, dažus pat medicīnā.

Viens no viņa izgudrojumiem redzams šeit: http://www.freepatentsonline.com/3128768.pdf

Meistaru kārdina šaha spēle un golfs, bet talantīgā vīra lielākā kaislība ir darbs. Portretu veidoliem viņš sekmīgi izmanto mālus, pēc tam portretu pārnesdams marmorā, ģipsī, Vatikāna akmenī. Geistautu interesē cietie un smagie materiāli. Viņš iecienījis arī smilšakmeni. Geistauts tēlniecībā iemūžina latviešu tautas traģisko laikmetu. Visvairāk Geistauts savām skulptūrām izvēlējies koku, apbrīnojami meistarīgi izprotot un ievērojot ik šķiedru, virsas apdarē pat nesabojādams dabīgo koka tonējumu. Kokgriezumos dažreiz viņš formu deformē, izmantojot koka šķiedras īpatnības, samērus pakļauj ekspresijai. Geistauta mākslinieciskajā personībā raksturīgs latviskais tuvums savai tautai.

Viņš ir arī  izcils daiļamatnieks, zeltkalis, kas pazīstams arī ar saviem dzintara izstrādājumiem. Dzintarus viņš paņēmis līdz no Latvijas, Rucavas krastmalas. Vienā dzintara gabaliņā ieslēgta maza, 0,8 mm gara, apmēram 60 miljonu (pēc citiem datiem 44 milj. vai 33,9-37,2 milj.) gadu sena vabolīte. Sīkā kukainīša dzimta jau sen pasaulē nekur nav atrodama. Šis dzintara gabaliņš glabājas Čikāgas dabas zinātņu muzejā, un vabolīte nosaukta Miķeļa Geistauta vārdā: ​Mikroptilium Geistautsi. Pētījumu zinātniskais apraksts ar vabolītes attēlu iespiests amerikāņu žurnālā Fieldiana Zoology ​1961. gada 25. oktobra numurā.

Raksts par vabolīti lasāms šeit: https://archive.org/stream/newfossilfeather441dyba/newfossilfeather441dyba_djvu.txt

Miķelis Geistauts ziedojis arī dzintara gabalu bij. prezidenta Huvera bibliotēkai un muzejam Vestbrančā (Aijovā) Latvijas novietnei.

1968. gadā Miķelis Geistauts bija Latvijas neatkarības pasludināšanas 50. gadadienai veltītās latviešu mākslas izstādes Minesotā organizācijas komitejas priekšsēdētājs.

1982. gada 18. novembrī Nebraskas universitāte Linkolnā piedzīvoja notikumu, par kuru avīzēs rakstīja, ka tas saistījis lielu latviešu sabiedrības uzmanību un vakara dalībnieki uz to pulcējušies kā uz kādu lielu un svētu notikumu. (Audiovizuālie materiāli no šī notikuma pieejami Nebraskas universitātē.) Šeit tika atklāts un iesvētīts Kārļa Ulmaņa krūšutēls bronzā, tā autors ir tēlnieks Miķelis Geistauts, bet ierosme nākusi no Universitātes Linkolna bibliotēkas profesores un bijušās liepājnieces Dr. Elsijas Tomasas (Tomases) (Elsie Thomas). Darbs tapis, ņemot palīgā Ulmaņa foto uzņēmumus, un dāvināts Nebraskas universitātei. Kārlis Ulmanis 1908-1909 studēja Nebraskas universitātes Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā. Ulmaņa krūšutlēls glabāsies viņa piemiņai veltītā bibliotēkas telpā, kur ir arī viņa raksti un dokumenti.

Pēdējos dzīves gadus Miķelis Geistauts visai dzīvi interesējas par notikumiem un pārmaiņām Latvijā, par savu dzimto novadu. Viņš dāvina grāmatas Rucavas vidusskolai. Tās ir ASV izdotas monogrāfijas par māksliniekiem Bertu un Miķeli Geistautiem.

Arī Liepājas muzejā ir nonākušas 3 Miķeļa Geistauta skulptūras, atraitnes Bertas Geistautes dāvinājums. Tā ir 1980. gadā valrieksta kokā veidotā "Teika par vilkaci", tumša kā nakts, izaugusi no kokam dabas dotās formas, un divi darbi no sēru vītola. "Mūks", kas tapis 1982. gadā, un "Latgaliete".

Pēdējā zināmā Miķeļa Geistauta dzīvesvieta: Minneapolis (vai arī ​Bloomington​), Hennepin County, Minnesota​.

Pēdējos gados Miķelis Geistauts sirga ar nieru kaiti, ko ārstēja slimnīcā. Viņš miris Sentpolā, ASV, 1992. gada 17. jūlijā. Pēc kremācijas apbedīts latviešu brāļu kapos Katskilos.

No tālās Amerikas pēc daudziem daudziem gadiem Miķelis Geistauts atgriezās 1995. gada 22. septembrī, kad urnu ar viņa pīšļiem svinīgi pārapbedīja Rucavas Centra kapos. 

Dzejnieks Edvarts Tūters Miķelim Geistautam veltījis trīs dzejoļus.

"Miķelis Geistauts ir šī laika brīnums: viņš ir viens no nedaudzajiem, kas ar nesalaužamu spēku četros gadu desmitos svešumā kalies, griezies un cirties marmorā un granītā, kokā un metālā, un ar tīru, cildeni latvisku tēlu mākslu tik cieši iekalies latvju tautas liktenī, ka uzcēlis savā mākslā garīgo Latviju svešumā, to Latviju, kas dzīvos viņa darbos..." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē").

Avoti: 

  1. Gintnere, Uļa. Kurzemes Vārds, 18.08.1992.
  2. Kursas Laiks, 13.04.1995.
  3. Kursas Laiks, 23.09.1995.
  4. Kurzemes Vārds, 26.05.1995.
  5. Latvju enciklopēdija, 1. 1962-1982. A-I. Amerikas latviešu apvienības institūts, 1983.
  6. Rusmanis, Sigurds. Kursas Laiks, 23.03.1995.
  7. Rusmanis, Sigurds. Kursas Laiks, 05.07.1997.
  8. Salmiņš, Ģedimins. Kursas Laiks, 15.12.1990.
  9. Zirnītis, Edmunds. Garīgās Latvijas tēlnieks - Miķelis Geistauts. "Treji Vārti", Nr. 107 (01.09.1985.)
  10. Zirnītis, Edmunds. Garīgās Latvijas tēlnieks - Miķelis Geistauts. "Treji Vārti", Nr. 108 (01.11.1985.)
  11. https://www.ancientfaces.com/person/mikelis-geistauts/72374526
  12. http://www.locateancestors.com/mikelis/
  13. http://sortedbyname.com/pages/g120220.html

 

 

 

 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Toms GeistautsToms GeistautsBrālis18.11.190508.04.1983
        2Ķērsta Alvīne TēraudsĶērsta Alvīne TēraudsMāsa09.03.1908
        3Margrieta VamzeMargrieta VamzeMāsa12.03.190320.01.1986
        4Anna TuklerisAnna TuklerisMāsa27.08.190402.06.1989
        5
        Berta GeistauteSieva02.09.189825.01.1997
        6
        Aleksandrs TēraudsSvainis01.05.190121.06.1967

        Nav norādīti notikumi

        Birkas