Miķelis Geistauts

Dzimšanas datums:
15.12.1910
Miršanas datums:
17.07.1992
Apglabāšanas datums:
22.09.1995
Tēva vārds:
Toma dēls
Papildu vārdi:
Ģeistauts; Mikelis Geistauts; Mike Geistauts; M. Geištauts; Микелис Гейстаутс
Kategorijas:
Amatnieks, Dzimis Latvijā, Inženieris, Izgudrotājs, Pedagogs, skolotājs, Sabiedrisks darbinieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Tēlnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rucavas pagasts, Centra kapi

Miķelis Geistauts (Ģeistauts) bija izcils un apbrīnojami daudzpusīgs tēlnieks, mākslas amatnieks, Kārļa Ulmaņa krūšutēla autors Nebraskas universitātē Linkolnā. ASV Augsburgas koledžā Geistauts vadījis tēlniecības un zīmēšanas nodaļu. Viņš strādājis arī pie amerikāņu izplatījuma lidojumu projektiem, satelītu programmām un lidojumiem uz Mēnesi. Miķelis Geistauts patentē arī vairākus izgudrojumus, pat medicīnā. Un viņa vārdā nosaukta miljoniem gadu sena vabolīte, atrasta dzintara gabaliņā.

Geistauts apveltīts ar spēcīgu augumu, savdabīgi spilgtu temperamentu, impulsīvu dabu, asu redzēšanu, bagātīgu fantāziju un labsirdīgu humoru.​ Viņš strādā patiesi un godbijīgi, pacietīgi un mērķtiecīgi, ar sajūsmu un aizrautību, apbrīnojamu neatlaidību un darba mīlestību. "Latvisko īpatnību attēlošanu mākslā meistars uzskata par savu augstāko mērķi un pienākumu", liecina dzejnieks Edvarts Tūters. Savu darbu ievirzes dēļ iekļaujas tai latviešu tēlniecības sazarojumā, ko pārstāv Gustavs Šķilters, Teodors Zaļkalns un Burkards Dzenis. Geistauta lielais paraugs ir tēlnieku tēlnieks francūzis Ogists Rodēns. Geistautu saista klasiskā māksla.

Miķeļa Geistauta šūpulis kārts Rucavas pagasta Ģeistautu ciema "Jaunģeistautu" ("Jaungeistautu", Raķu) mājās 1910. gada 15. decembrī, viņš ir jaunākais vecsaimnieka 5 bērnu ģimenē.

Ģeistautu ciems atrodas pašā Latvijas DR stūrī, kilometru uz D ir Lietuvas robeža, R 3 km attālumā šalc Baltijas jūra. Tas ir vecs ciems, ap kura rašanos vijas vecas teikas.

"Jaunģeistautus" skatīt: https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/liepaja-and-reg/rucavas-pag/bdjcpi.html

Šķiet, ka šī ir jaunā dzīvojamā māja, kas celta 1918. gadā. 1911. gada "Tēvija" vēsta, ka "Rucavas Geistautu ciema Raķu mājās caur kalpones M. Bunkas neuzmanību izcēlies ugunsgrēks, kam par laupījumu krituse dzīvojamā māja, kūtis, klētis un pirts". Lielajos granīta bluķos, ko šļūdonis pametis laukos, tēvs kaļ dziļus caurumus un spridzina granītu, lai sagatavotu jaunceltnes pamatiem būvakmeņus. Arī bluķu šķembas rosina Miķeļa fantāziju. Viņš nes mājā arī pavasara un rudens vētru krastā izmestos dzintara gabalus.

Vecāki: Toms Geistauts (dz. ap 1873 - m. ?) un Anna dz. Kalns no "Alkšņu" mājām (dz. 1880 - m.?).

Miķeļa vecāki precējušies 13.07.1897. Tēva vecāki: Meirišķes saimnieki Miķelis un Katrīna. Mātes vecāki (prec. 08.06.1875.): Alksne Jānis (dz. 1847 - m. ?; Alkšņa Anša un Sproģa Annes dēls) un Sprūda Ķērsta (dz. 1855 -  m. ?; Sprūdu Jāņa un Ķuiķen Mārģietas meita). Miķeļa Ģeistauta mātei ir 5 brāļi un 2 māsas - Miķelis, Jānis, Ansis, Jānis, Toms, Mārģieta un Ķērsta.  

Tēvs ir kluss, nosvērts, aktīvs sabiedriskajā un draudzes dzīvē. Viņš nodibinājis Rucavas kooperatīvu, bijis viens no krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem. To viņš vadījis un pildījis dažādus amatus līdz Baigajam gadam. Viņš bijis biškopis, iestādījis jaunu ābeļu dārzu, mīlējis grāmatas un ticējis rakstītajam vārdam. "Ko ar spalvu uzraksta, to ar cirvi nevar izcirst," bijis viens no viņa sakāmvārdiem.

Māte bijusi liela dziedātāja ar sevišķi labu balsi. Jaunībā dziedājusi koros, arī Dziesmu svētkos Rīgā. Bijusi lieliska audēja un adītāja. Allaž ar savām trijām meitām komponējusi jaunus rakstus izšuvumiem, audumiem un adījumiem.

Miķeļa Geistauta brālis ir sabiedrisks darbinieks, Skatres skolas skolotājs un inženieris Toms Geistauts (dz. 17.11.1905. - m. 08.04.1983. Mineapolē, ASV). Vēl Miķelim ir māsas Margrieta (Vamze; dz. 12.03.1903. Rucavas pag. - m. 20.01.1986. Liepājā), Anna (Tukleris; dz. 27.08.1904. Rucavas pag. - m. 02.06.1989. Pērtā, Austrālijā) un Ķērsta Alvīne (Tērauds; dz. 09.03.1908. - m. 15.03.2007. Amity at Aranda Austrālijā), pēc izglītības un profesijas skolotāja. Jaungeistautu vecsaimniecība ir gan labi iekopta māja, tomēr vecākās māsas strādājušas mājās, lai trīs jaunākie bērni varētu iet skolās.

1921. gada "Valdības Vēstnesī" rakstīts: "lekšlietu ministrijas administratīvais departaments, pamatodamies uz likuma par uzvārdu maiņu no 15. septembra 1921. g., p. 10 dara zināmu, ka uz: Toma Miķeļa dēla Rakja, viņa sievas Annas Jāņa meitas un meitas Margrietas, dzīv. Liepājas apr., Rucavas pag., Geistautu mājās, attiecīgu lūgumu, kurš izsludināts "Vald. Vēstn." N° 122. no 4. jūnija š.g., un pret kuru triju mēnešu laikā iebildumi nav celti, iekšlietu ministrs nolēma:  I. Lūdzējiem turpmāk saukties: "Geistauts" un proti: Toms Miķeļa d. Geistauts, viņa sieva Anna Geistaut un meita Margrieta Geistaut. [..] Šis likums stājas spēkā no 30. septembra š.g. [..]"

Pirmā pasaules kara laikā Geistautu mājās apmetas kāds lietuviešu koktēlnieks, kas, staigādams no mājas uz māju, gatavo koka tupeles, līdzīgas holandiešu koka tupelēm, un griež arī krucifiksus un svētās Marijas. Stundām Miķelis viņu ar neparastu interesi vēro. Sākotnēji tēlnieks testamentā savus darba rīkus novēl mazajam zēnam. Lietuviešu koktēlnieka pamodinātā veidošanas dziņa ir liktenīga.

Skolas gaitas Miķelis Geistauts uzsāk Rucavas 6 klašu pamatskolā 1920. gadā. Visos priekšmetos viņam labas sekmes, sevišķi zīmēšanā. Divus gadus viņš mācās Liepājas valsts ģimnāzijā (vidusskolā) (1926.-1928.) un Jelgavas 2. valsts ģimnāzijā (1928.-1930.). Jelgavā viņa klasesbiedrs ir vēlākais rakstnieks Pāvils Klāns (Kovaļevskis). Visi priekšmeti Miķelim padodas labi, sevišķi matemātika, nepatīk vācu valoda un vēsture. Ģimnāzijas laikā viņš sāk apmeklēt mākslas izstādes. Ģimnāzijā Geistauts zīmē un raksta skolas žurnālā ​Rīta vēji​.

Skolas brīvlaikos Geistauts strādā tēva māju tīrumos un pļavās. Vasarās uz dažām nedēļām Jaungeistautos apmetas komponists Emīls Melngailis, kas, vākdams tautasdziesmu melodijas un etnogrāfiskas lietas, aicina Geistautu sev līdz par pavadoni, lai aizvestu uz tām mājām, kur dzīvo lielās tautasdziesmu zinātājas. Melngailis lūdz Geistautu uzskicēt kādus sevišķi iezīmīgus priekšmetus, kā interesantus vārtus, riju durvis, jumta dzegas u.c. Viņš ir pārsteigts par Miķeļa skicēm, teikdams, ka viņam jākļūstot pa rmākslinieku.

Pēc ģimnāzijas beigšanas - dienests 3. Jelgavas kājnieku pulkā, - instruktoru rota un virsnieku vietnieku kursi.

1934. gadā Miķelis Geistauts ​iestājas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, kur studē dabas zinības (Latvijas Universitātes studentu datu bāzē kā studiju (lietas) periods minēts 1934-1939, studijas nav pabeigtas), un korporācijā Patria. Izmantodams Rīgas mākslas gaisotni, viņš bieži apmeklē mākslas izstādes un muzejus. Šajā laikā sākas viņa darbošanās un meklējumi daiļamatniecības laukā. Viņš ar nazi griež tautiskas figūriņas un nes tās pārdošanai uz Mērijas Grīnbergas salonu Aspazijas bulvārī 2 (vai Aspazijas bulvārī 20). Pieprasījums pēc figūriņām milzīgs. Geistauts pētī seno latvju ornamentus, ritma likumības un ir kādu laiku vienīgais, kas gatavo arī dzintara intarsiju šķīvjus un griež dzintara figūriņus - amuletus, saņemdams par tiem daiļamatniecības iestāžu godalgas un atzinības rakstus.

Viņā aug vēlēšanās radīt ko lielāku par mazajām figūriņām. 1941. gadā Miķelis Geistauts kļūst par Latvijas Mākslas akadēmijas studentu. Turpmākie trīs gadi paiet profesora Burkarda Dzeņa meistardarbnīcās. Profesora personības ietekme uz topošo tēlnieku, pēc viņa paša ieskatiem, bijusi ļoti liela. Burkards Dzenis ir viens no pirmajiem latviešu tēlniekiem, kas portretiem lietojis granītu - Latvijas pelēkos laukakmeņus. Dižā meistara lietuvē Geistauts iegūst māku bronzas atliešanā. Kapara kalšanu viņam māca tēlnieks J. Zibens, akmens kalšanu - tēlnieks Teodors Zaļkalns. Netieši viņš mācās arī no monumentālā tēlnieka Kārļa Zāles un tēlnieka prof. Kārļa Zemdegas. Ierosmes dod arī grafiķis Kārlis Padegs un grafiķis un gleznotājs Oskars Norītis. Gleznotāja Niklava Strunkes studijas bohēmiskajā gaisotnē, kur bieži satiekas mākslinieki un rakstnieki, arī Geistauts debatē par mākslu.

Akadēmijas studiju laikā Geistauts atver lietišķās mākslas veikalu Kr. Barona ielā 32. Gan atzītie, gan topošie mākslinieki un daiļamatnieki tur izliek savus darbus pārdošanai. Veikalu vada daiļamatniece Berta Saulīte. Otrā pasaules kara radīto apstākļu dēļ Miķelis Geistauts nevarēja izmantot viņam piešķirto akadēmijas stipendiju studijām Vācijā. Tālākajos gados trimdas gaitās M. Geistauta neapšaubāmais talants tēlniecībā ir meklējis un virzījies pa paša nospraustu ceļu. Trimdā M. Geistauts bija viens no raženākiem tēlniecības nozares pārstāvjiem.

22.11.1941. "Tēvijā" M. Geistauts meklē bijušā tvaikoņa "Gaisma" jūrnieku Aleksandru Jaunciemu (savu brālēnu no mātes puses) un, ja kāds kaut ko zinātu par to, lūdz paziņot Stabu ielā 92-17. ​Tvaikonim "Gaisma" 1941. gada 22. jūnijā, kad tas bija ceļā no Rīgas ostas uz Vāciju ar kokmateriālu kravu, uzbruka vācu torpēdlaivas. Diriģenta Jāņa Erenštreita tēvs bija viens no sešiem, kas pie Užavas izglābās.

Otrā pasaules kara beigu posmā vācu ģenerālkomisārs Rīgā Geistautu iesaista kara karšu zīmēšanas darbā un ar viņa rīkojumu lietišķās mākslas veikala darbību pārtrauc 1943. gada 1. jūnijā, lai "darba spēkus un darba līdzekļus atbrīvotu totālā kara svarīgiem uzdevumiem". Frontei tuvojoties Latvijas robežai, kara karšu zīmēšanas darba vietu pārceļ uz Brombergu (tagadējo Bidgošču) Polijā. Viņš turpina griezt koka figūras un 1944. gada ziemā Brombergā kopā ar pieciem latviešu māksliniekiem sarīko pirmo izstādi svešumā.

Fronte atkal tuvojas un, pamezdams savus darbus Brombergā, ar pēdējo vilcienu Geistauts izbrauc uz Vāciju. Pēc raibiem piedzīvojumiem viņš apm. 1945. gada februāra vidū nonāk Teplicā, Čehijā, kur atkal griež koka figūriņas. Pieprasījums pēc tām neticami liels.

Dzejniece Zenta Liepa vēstulēs Osvaldam Akmentiņam piemin "gājputnus no Brombergas" - Miķeli Geistautu un Bertu Saulīti, kuri izbraukuši visu pasauli, piedzīvojuši neskaitāmus gaisa uzbrukumus, gribējuši Drēzdenē apciemot kādu draugu, bet bijis jau par vēlu, jo Drēzdene neskaitījās [līdz tam kara neskarto Drēzdeni angļu un amerikāņu bumbvedēji sagrāva un šausmīgā uguns vētrā nodedzināja 13. februāra naktī, nogalinot ap 135 000 civiliedzīvotāju un bēgļu, starp kuriem bija arī daži simti latviešu], iebraukuši Teplicā atpūsties pāris dienas, lai dotos uz Nirnbergas apkārtni - Stekelbergu pie radiem. Tomēr viņi dabūjuši istabu Teplicā, pierakstās un paliek ilgāk, dosies ceļā kopā ar citiem pēdējā brīdī. Ēdināšana Teplicā ir laba. Geistauts par produktiem taisīja portretus.

Karam beidzoties, M. Geistauts nonāk Fišbahas DP ("dīpīšu") jeb pārvietoto personu nometnē apmēram 10 km uz dienvidiem no Nirnbergas Vācijā, kur bija novietotas apmēram 1500 personas. Tā bija tīra latviešu nometne. Šo apgabalu Ā. Hitlers bija predzējis izbūvēt savas partijas un masu sarīkojumu vajadzībām. Nometne visapkārt bija ieslēgta no meža vai krūmājiem. Nepilnu kilometru tālāk esošajā Mercfeldas nometnē bija visu baltiešu tautas piederīgie, apmēram 4000 cilvēki.

Izdevumā "40 gadi Latvieši Bavārijā" atlaistais kara gūsteknis Augusts Mieriņš atceras, ka par kopvirtuvi un pārtikas sadali DP nometnē bija atbildīgs Miķelis Geistauts, ar kura gādību arī A. Mieriņš atrada nodarbošanos pie pārtikas sadales. Uzturs DP nometnē bija labs un bagātīgā vairumā. Pusdienas tika gatavotas kopējā virtuvē, bet vakariņu un brokastu deva tika izsniegta uz rokas. Tāpat sausā veidā tika izsniegtas arī citas pārtikas vielas un saknes, kas palika pāri no kopējās virtuves.

Fišbahas nometnē mākslinieks visai īsā laikā nometnes vadības ierādītās telpās - kādā agrākā karagūstekņu barakā - iekārto savu lietišķās mākslas (tēlniecības) darbnīcu, kur strādā pats un māca citus. Darbnīcu vēlāk pārdēvē par I.R.O. bēgļu pārskološanas kursiem. Vairāki no kursantiem vēlākos gados izveidojās par labiem daiļamatniekiem.

"Vīrieši pārskolojieties! M. Geistauta darbnīcā sāksies jauns kurss vaŗa un sudraba kalšanā. Kursos mācīs kalt etvijas, gredzenus, aproces u.c., apkalt alus kausus un pūra lādes, gravēt monogrammas un ornamentus. Vīrieši, kam šī pārskološanās interesē, var pieteikties Amatnieku namā pie M. Geistauta darba laikā. Līdz minētam laikam pieteiktiem cerības saņemt nodarbināto devu. M. G.", vēsta 1947. gada Fišbahas latviešu laikraksts.

"Geistauts pārskolo par mākslas amatieriem - varkaļiem, koktēlniekiem vairāk nekā 40 kara invalīdus un bijušos leģionārus. Viņš māca griezt koku, kalt kaparu un sudrabu." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē")

1946. gadā Fišbahas latviešu laikraksts "Vēstis" ciemojas pie tēlnieka: "Bieži redakcijas darbinieki cauri rakstāmmašīnu klaboņai dzird noslēpumainus klaudzienus. Tas ir Miķela Geistauta kalts, kas veido skaistas figūras un tautiskus šķīvjus. Viņam bieži jācilā šis kalts, jo pasūtinātāji mācas virsū kā negaisa mākoņi. Ģenerālim Mak Narnijam Mercfeldes apmeklējumā pasniegtais šķīvis bija Geistauta darinājums. Mūsu komandantam tiek gatavots šķīvis latviskā stilā. Daudz pasūtina arī citu nometņu UNRRA's darbinieki. Ambergas UNRRA'i mākslinieks pašreiz izstrādā dzintara saktu un tautisku šķīvi. Arī Mercfeldas skauti nav likušies mierā, kamēr viņiem apsolīts pagatavot ceļojošo balvu labākām kopām - šķīvi. Tajā attēlots skauts ar spieķi rokā, kas raugās uz tālumā redzamo Rīgu. [..] Daudz laika prasa sudraba saktas tautas tērpiem, ko grūti bez speciāliem rīkiem. Geistauta mīļākā māksla ir tēlniecība, bet daudzo darbu dēļ neatliek laika, lai to uzsāktu."

Sludinājums 1949. gada Fišbahas latviešu laikrakstā: "Pērku sudrabu katrā vairumā, lūžņus un monētas. Mainu pieclatus pret lūžņiem, kaŗotēm u.t.t. Pieņem pasūtījumus un izlabojumus zelta un sudraba izstrādājumiem. Pasūtinājumus un piedāvājumus pieņem M. Geistauta sudrabkaļu darbnīcā Amatu mājā katru dienu no plkst. 8. - 18.00. Pērku ogles un malku katrā vairumā."  

Fišbahas nometnē sākas viņa darbības visraženākais posms. Geistauts veido bistes ģipsī un marmorā, skulptūras kokā un ģipsī. Ar saviem tēliem viņš gūst ievērību latviešu, vācu un starptautiskās izstādēs un viņu uzņem vācu brīvo mākslinieku arodapvienībā (biedrībā) "Berufsverband Freier Künstler Nürnberg", viņš iegūst vācu kritiķu uzmanību un atzinību.

1945. gada Fišbahas latviešu laikraksts vēsta, ka Miķelis Geistauts izstrādājis 16 maza formāta darbus. 9 no tiem ir griezti kokā, bet pārējie ir dzintara izstrādājumi. Izteiksmīgi un skaisti apdarīti ir darbi ar tautiskiem motīviem - "Meita ar slauceni" un "Sudmaliņas". Bagātīga izdoma ielikta mazajās figūriņās "Spekulants" un "Gardē". Tēlotājas un lietišķās mākslas skatē Ansbahā 1946. gadā ar darbiem piedalījās arī M. Geistauts un B. Saulīte. 1948. gadā starptautiskajā mākslas izstādē Štutgartē pirmo godalgu iegūst Miķeļa Geistauta skulptūra "Bēgļi", ko iegādājas kāds Teksasas eļļas vīrs​. Diemžēl no daudzām tā laika skulptūrām nav fotogrāfiju.

1947. gadā M. Geistauta darbnīcā kalta latviešu karavīru saulīte, kas rotā pirmās latviešu sardžu vienības "Viestura" rotas karoga kātu, karogs uzdāvināts "Viestura" rotas pirmos gadasvētkos. T. p. gadā M. Geistauta mākslinieciski darināto kokgriezuma šķīvi pasniedz arī basketbola sacensību uzvarētājvienībai.

M. Geistauts par Fišbahas nometnes laiku: "Ja daudziem nometnes laiks palicis atmiņā kā brīvs bezdarba posms, tad man šis posms bija nemiera, darba un pārdzīvojumu pilns. Kaut šai posmā daudz kas tika radīts, tomēr uzskatu šo laiku par rūgtākiem manā mūžā - pirmoreiz izjutu dīvaino sajūtu, ka māksla prasa pēc savas zemes un savām debesīm. Tu jūties kā vilks sprostā, kuŗš min vienu un to pašu taku bez cerībām, bez nākotnes. Diena aiz ikdienas seko kā pēda aiz pēdas, ieminot pelēku taku."

Miķelis Geistauts zīmējis vāku 1946. gadā Nirnbergā iznākušajai grāmatai "Zeme, kas palika ugunīs" (galv. red. Pēteris Priede). Šī žurnāla formāta grāmata domāta "mūsu dzimtenes dižuma un posta atcerei, tāpēc vārdos un skatos ik lappuse mūs ved tanī dzīvē, kas ir jau aiz mums, un dzejnieku vārdi, kas pateikti trimdas šodienā, atskan kā nākuši no katra dzimtenes zaudētāja sirds".

Miķeļa Geistauta sieva ir gleznotāja Berta Geistaute (Saulīte; 02.09.1898. Latvijā - m. 25.01.1997. Hennepin County, Minnesota, ASV). ASV reģistros kā mātes uzvārds Bertai Geistautei norādīts Kulina (Kūliņa). Abus māksliniekus vienoja radniecīgi estētiskie uzskati. Viņa Rīgā bija diezgan pazīstama daiļamatniece dzintara izstrādājumos, abi iepazinušies, ierazdamies reizē saņemt piešķirtās godalgas par daiļamatniecības izstrādājumiem. 1949. gada rudenī jaundibinātā mākslinieku ģimene izceļo uz ASV: Delvuda - Sentpola - Blūmingtona. No lielā Vācijā radītā darbu klāsta Geistauts spiests daudz darbu iznīcināt, pat saplēst.

"Tēlnieks var paņemt līdz tikai pāris mazus darbus, bet, galvenais, viņš paņem līdz nenomuitojamo, aiz svārkiem viegli paslēpjamo, talantu un sirdī domas - marmorā, kokā un bronzā iemiesojamās domas, kurām tomēr ir neaplēšams smagums, domājot par savas mākslas problēmām svešumā un savas tautas likteni." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē")

Geistauti apmetas galvotāja Karla Šūnemana (Carl Schuneman) mājā Delvudā (​Dellwood, White Bear Lake, Minn.). Amerikā Miķelis Geistauts dienās sāk strādāt par dārznieka palīgu, strādājis arī par apkopēju, vakaros un nedēļas nogalēs klusi un neatlaidīgi kaļ, griež, cērt un veido. 

"Kad cilvēki sāka izceļot, mums bija viens draugs, tēlnieks Miķelis Geistauts, kas aizbraucis uz Ameriku, viņš sagādāja mums vietu, kur palikt un darbu. Tā mēs 1951. gada rudenī iebraucām Amerikā.” Par savu skarbo likteni stāsta trimdas latgaliete Paulīne Zalāne.

Uz Minesotas galvaspilsētu Sentpolu (​St. Paul, 645 Portland Ave.) Geistauti pārceļas pēc nepilna gada. Ziemā viņš strādā par rotaļlietu salicēju galvotāja departamenta veikalā. Berta Geistaute strādā par istabeni. Pēc kāda laika viņš iepērk ģimenes māju (​9042 S. James Ave, Bloomington, Minn. 55431).

Sākuma gados amerikāņu bērni, skraidīdami pa ielu, smaidījuši par Geistauta 37. gada ševroletu un arī par viņa mākslinieciski kuplajiem matiem un melnajām ūsām. Žurnālists Žoržs Grimms (​George Grimm), kas Geistautu apciemojis 1951. gada oktobrī Sentpolā, aizrāda uz Geistauta ārējo izskatu kā neparastu: "With dramatic bushy hair and an electric smile".

Viņš strādā kokā, akmenī, šūnakmenī, metālā, šķiedru stiklā, darinot portretus, figurālus darbus, kapu piemiņas zīmes. Darinājis vismaz 20 amerikāņu un latviešu ģīmetnes. Geistauts iepazīstas ar amerikāņu māksliniekiem un sāk piedalīties izstādēs.

Jau 1952. gada martā Sentpolas publiskajā bibliotēkā Minesotas štatā notiek Miķeļa Geistauta pirmā patstāvīgā izstāde, kas ir arī pirmā latviešu mākslinieka izstāde Minesotā un pirmā latviešu tēlniecības izstāde ASV. Tā pulcina latviešus un rod atsaucību arī amerikāņu sabiedrībā. Preses atsauksmes ir atzinīgas. Par izstādi labvēlīgi raksta Džons Harvejs (John H. Harvey) Sentpolas laikrakstā ​St. Paul Pineer Press ​1952. gada 11. martā rakstā Library Shows Work of City DP Sculptor​. Šie 40 darbi divos gados veidoti kokā un akmenī. Pats Miķelis Geistauts esot smalkjūtīgi pacietīgs, bet arī atlēcīgs un ar humora izjūtu. Laikraksts Minneapolis Morning Tribune Geistautu vērtē par "jaunu zvaigzni Minesotas tēlniecības pasaulē".

Šī izstāde Geistautam paver durvis uz Augsburgas koledžu Minneapolē: 1952. gada rudenī viņš kā instruktors sāk mācīt tēlniecību un pamatelementus glezniecībā. Miķelis Geistauts kļūst par Minesotas tēlnieku biedrības biedru.​

Turpat 40 gadu ritumā tēlnieks ir sarīkojis 4 patstāvīgas izstādes, 32 - kopā ar dzīvesbiedri, 1 - kopā ar gleznotāju Mariju Skultāni-Necu (Netz), daudzas jo daudzas tā saucamās nedēļas nogales izstādes dažādās ASV pilsētās, kopumā 42 reizes piedalījies gandrīz visās Kultūras fonda un grupu izstādēs ASV un Kanādā, amerikāņu publiskās un privātās galerijās. Kopējo izstāžu katalogi ar humoru un pašironiju bija abu dzīvesbiedru noformēti. Pēc citiem datiem līdz 1983. gadam izstāžu kopskaits jau bija 77.

Saņemtas daudzas godalgas un atzinības raksti - Geistauts ir latviešu Kultūras Fonda un arī cittautu atzinību ieguvējs. 1958. gadā saņemts atzinības raksts par izciliem sasniegumiem tēlniecībā tēlotājas mākslas izstādē otros dziesmu svētkos Ņujorkā. 1968. g. iegūta pirmā godalga par akmens skulptūru Pūce mākslas izstādē dziesmu svētkos Klīvlandē. 1970. g. saņemta otrā godalga par darbu Latvija krusta ēnā mākslas izstādē Klīvlandē. 1975. g. turpat par akmens skulptūru Biruta Blūma.

Rakstnieks K. Lesiņš par Miķeli Geistautu rakstīja: "Viņu neaizrauj tādi laikmetīgās mākslas novirzieni, kas nerada aistētisku pārdzīvojumu un pārāk sakropļo cilvēka tēlu. Viņam patīk tēlniecībā plastiskais skaistums. Viņa darbi savā daudzpusībā sniedzas visos mūsu dzīves novados - reliģiskajā, nacionālajā, vēsturē un ikdienā."

Knuta Lesiņa sarakstītā un Saulītes apgādā iznākusī monogrāfja ar vairāk kā 200 melnbaltiem un krāsainiem tēlnieka izcilāko skulptūru attēliem "Miķelis Geistauts" (1983) atrodas arī ASV tālaika prezidenta kolekcijā. Laikraksts "Laiks" 1985. gadā vēsta: "Tēlnieks Miķelis Geistauts Mineapolē saņēmis ASV prezidenta un viņa dzīvesbiedres pateicību par viņiem piesūtīto Knuta Lesiņa sarakstīto monogrāfiju Miķelis Geistauts. Prezidents solās to paturēt un ievietot Prezidenta kolekcijā (bibliotēkā). Pateicību parakstījuši Nansija un Ronalds Rēgeni." Monogrāfijai bija iecerēts arī 2. sējums.

Lai gluži neapsīktu avangardistu tukšumā, Geistauts meklē darbu un dabū to Minesotas universitātes Aeronautikas fakultātē, Rozemountas aviācijas pētniecības laboratorijā, ko vada tautietis prof. Dr. Jānis A. Akermanis.

1952./53. un 1953./54. mācību gadā Miķelis Geistauts dienā Augsburgas koledžā vada tēlniecības un zīmēšanas nodaļu, vakarā strādā par tehniķi gar mikroskopisku precizijas instrumentu izgudrošanu un attīstīšanu Rozemountas lidmašīnu fabrikā - zeltkaļa tehniku lieto inženieru zinātnes darbā. Juzdams slodzi par lielu, Geistauts patur darbu tikai Minesotas universitātē, Rozemountas lidmašīnu fabrikā. Ievērodami Geistauta kā mākslinieka un tēlnieka lietpratību, ar viņu apspriežas lidmašīnu departamenta inženieri jauno izgudrojumu izšķirīgu problēmu risināšanā. Geistauts veic arī pasūtinājumus amerikāņu izplatījuma lidojumu projektiem, satelītu programmām un lidojumiem uz Mēnesi. Viņš patentē arī vairākus izgudrojumus, dažus pat medicīnā.

Viens no viņa izgudrojumiem redzams šeit: http://www.freepatentsonline.com/3128768.pdf

1957. gadā Miķelis Geistauts strādā pie korporācijas Patria vapeņa izgatavošanas. Pirmajos gados k!ti notika privātās mājās (arī M. Geistauta māja minēta šo 4 māju vidū), pēc tam korporāciju kopa Minesotā savus maija komersus notur fil! Akermaņa vasarnīcā. M. Geistauts, ieceļojot Minesotā, bija patīkami pārsteigts par samērā lielo latviešu skaitu, tie bija pāris simti, kuri viens otru pat nepazina. Sākās intensīva buršu apzināšana, draugu meklēšana un draudzības saišu atjaunošana, jo, iebraucot Amerikā, draugu un radu saites bija pārrautas no jauna. "Mēs braucām, kur varējām, nevis, kur gribējām", 20 gadu darbības vēsturiskā atskata runā atzīst M. Geistauts. Dvīņu pilsētā un tuvākā apkārtnē dzīvoja 19 buršu, kuri gandrīz visi bija ieinteresēti un sajūsmināti par ideju nodibināt K!K!M! 1950. gada 7. oktobrī Dr. T. Vītola Lett! mājā sanāca kopā 12 fil! no dažādām korporācijām ar mērķi atjaunot to dzīvi, dibinot K!K!Min. Tika ievēlētas amatpersonas, arī M. Geistauts kā oldermanis. Seniora amatā viņš pabija 1952., 1965. un 1970. gadā. Tā sākās pirmā laicīgā organizācija Dvīņu pilsētās, kas pēc tam ir ņēmusi netiešu un tomēr ļoti aktīvu darbību pārējo organizāciju darbā. "Es ticu jaunatnei un es ticu, ka korporācijas būs pašas beidzamās organizācijas trimdā, kas iznīks", tā saka M. Geistauts savā runā.

Svarīgākie K!K!M! uzdevumi ir Kalpaka bataljona dibināšanas atceres dievkalpojums un balles sarīkošana, maija komerss un līdzdalība LU gada svētku sarīkošanā. Pie K!K!M! darbojas Stipendiju fonds. LU gada svētku aktā seniors tās pasniedz vienam vai diviem sekmīgiem studentiem ar latvisku stāju. Kandidātus izrauga un stipendijas piešķir Stipendiju komisija, līdzekļus saziedo kopas locekļi. 1965. gadā kopa apvieno vairāk nekā 60 filistru un com! Prezidijs tiek ievēlēts sekojošā sastāvā - seniors fil! Miķelis Geistauts, Patr! viceseniors com! Jānis Skujiņš, Patr!, sekretārs fil! Toms Geistauts, Patr! Kā kopas adrese minēta M. Geistauta dzīvesvieta.

Meistaru kārdina šaha spēle un golfs, bet talantīgā vīra lielākā kaislība ir darbs. Portretu veidoliem viņš sekmīgi izmanto mālus, pēc tam portretu pārnesdams marmorā, ģipsī, Vatikāna akmenī. Geistautu interesē cietie un smagie materiāli. Viņš iecienījis arī smilšakmeni. Geistauts tēlniecībā iemūžina latviešu tautas traģisko laikmetu. Visvairāk Geistauts savām skulptūrām izvēlējies koku, apbrīnojami meistarīgi izprotot un ievērojot ik šķiedru, virsas apdarē pat nesabojādams dabīgo koka tonējumu. Kokgriezumos dažreiz viņš formu deformē, izmantojot koka šķiedras īpatnības, samērus pakļauj ekspresijai. Geistauta mākslinieciskajā personībā raksturīgs latviskais tuvums savai tautai.

Viņš ir arī  izcils daiļamatnieks, zeltkalis, kas pazīstams arī ar saviem dzintara izstrādājumiem. Dzintarus viņš paņēmis līdz no Latvijas, Rucavas krastmalas. Vienā dzintara gabaliņā ieslēgta maza, 0,8 mm gara, apmēram 60 miljonu (pēc citiem datiem 44 milj. vai 33,9-37,2 milj.) gadu sena vabolīte. Sīkā kukainīša dzimta jau sen pasaulē nekur nav atrodama. Šis dzintara gabaliņš glabājas Čikāgas dabas zinātņu muzejā, un vabolīte nosaukta Miķeļa Geistauta vārdā: ​Mikroptilium Geistautsi. Pētījumu zinātniskais apraksts ar vabolītes attēlu iespiests amerikāņu žurnālā Fieldiana Zoology ​1961. gada 25. oktobra numurā.

Raksts par vabolīti lasāms šeit: https://archive.org/stream/newfossilfeather441dyba/newfossilfeather441dyba_djvu.txt

Miķelis Geistauts ziedojis arī dzintara gabalu bij. prezidenta Huvera bibliotēkai un muzejam Vestbrančā (Aijovā) Latvijas novietnei.

Jau 1938. gada "Atpūtā" publicēts M. Geistauta speciālraksts "Dzintars - mūsu zemes simbols" ar dzintara rotu paraugiem.

1962. gadā Miķelis Geistauts marmorā gatavo Latvijas sūtņa ASV Dr. A. Spekkes krūšu tēlu. Viņš darinājis arī ievērojamā ASV latviešu aeronautikas zinātnieka, veclatvieša prof. J. Akermaņa, amerikāņu raķešu attīstības pētnieka Dr. F. Vernera, rakstnieka un komponista Knuta Lesiņa, operdziedoņa A. Priednieka-Kavaras, režisora un aktiera Andra Valdmaņa, dzejnieka Edvarta Tūtera,  gleznotājas Bertas Geistautes, hokejista Leonida Vedēja u.c. krūšu tēlus. Tēlnieks, darinot padomju ieslodzījumā Vorkutā dzīvību zaudējušās brīvības un cilvēka tiesību cīnītājas Birutas Blūmas skulptūru, ir uzminējis tautas domas, izjūtas un vēlmes. Šis piemineklis ir ne tikai godinājums un pateicība latvju sievietei-varonei, bet reizē arī mūžīgs atgādinājums latvju tautas brīvības alku nemirstīgajam garam. Šī iespaidīgā skulptūra atrodas Linkolnā, B. Glagovas ģimenes īpašumā, novietota ģimenes mājas dārza ielas pusē.

Savā mākslas jaunrades darbā viņš aizvien cenšas sniegt ko dvēseliski un nacionāli nozīmīgu. Viņš vairās no kalpošanas neīstiem ideāliem, svešām, irracionālām jausmām. Meistarīgi savos darbos viņš prot attēlot to dzīves izjūtu, kāda vērojama latviešu tautā. Latvisko īpatnību meklēšana mākslā Geistautam nozīmē kā tematikas, tā arī stila un formu problēmu risināšanu un izteikšanu nacionālos veidolos. Viņš ir apveltīts ar apbrīnojamu aktivitāti un darba spējām.

Geistauts pārliecināts, ka mākslas darbam jāizsaka estētisks pārdzīvojums - daiļuma izjūta. Izsekojot viņa tēlu
tapšanu, vērojam, ka tā smeļas vielu visā mūsu garīgās dzīves plašumā. Tie ir reliģiski un ar cilvēka mūža gaitu saistīti temati: Kristus galva Garezera brīvdabas baznīcai, kur to parasti novieto pirms dievkalpojuma, vai arī citās telpās, kur dievkalpojums paredzēts. Kristus tēls arī Mineapoles un St. Paula ev. lut. draudzes dievnamā. Izgatavojis arī kroņlukturi vara kalumā Mineapoles St. Paula latviešu ev. lut. baznīcai. Viņš aizgūtnēm aktīvi darbojies arī šīs vietējās latviešu draudzes un Minesotas latviešu apvienības dibināšanā un darbībā, bijis ilggadējs šīs apvienības valdes loceklis. Sastāvējis korporācijā Patria, kur pildījis dažādus pienākumus. Daugavas Vanagu apvienības Minesotā teātra ilggadējie aktieri ir apbalvoti ar M. Geistauta gatavotām "Kristīnēm". Arī sportisti var iegūt M. Geistauta mākslinieciski darinātu koka šķīvi, kas iegūstams pēc 3reizējas uzvaras volejbola un basketbola sacensību kopnovērtējumā.

Viņš gatavojis arī piemiņas plāksnes, gravīras, kausus, altāra traukus, kapa pieminekļus. Viens no skaistākiem darbiem ir piemineklis Mācītājam Rūdolfam Kraftam Mineapoles "Crystal Lake" latviešu kapsētas nodalījumā. Geistauts tur veidojis kapa pieminekļus arī Dr. Olgai Olavai u.c.

Savos tēlniecības veidojumos M. Geistauts iemūžinājis arī latviešu karavīrus - Volhovas purva bridējus, koncentrācijas nometņu gūstekņus, kā arī tēlus no senatnes un literatūras (Kurbads, Spīdola, Lāčplēsis, Antiņš, Ķencis u.c.).

Viņa darinātie tautiskie gredzeni sudrabā un zeltā, izcilie svečturi un koka šķīvji, dzintara apstrādājumi ir neskaitāmu tautiešu īpašumā. Vņa darbi ir arī amerikāņu mājās un pat Austrālijā, Itālijā un Grieķijā.

1968. gadā Miķelis Geistauts bija Latvijas neatkarības pasludināšanas 50. gadadienai veltītās latviešu mākslas izstādes Minesotā organizācijas komitejas priekšsēdētājs.

1970. gadā Mineapolē St. Paula latviešu ev. lut. draudzes dievnamā prāvests Jānis Turks draudzes palīgmācītāja amatā ievedis mācītāju Modri Gulbi. Jaunajam mācītājam uzlikto amata krustu darinājis tēlnieks M. Geistauts.

1970. gadā Miķelis Geistauts ar dzīvesbiedri Bertu no ASV bija aizlidojuši uz Austrāliju iepazīties ar turienes mākslu, bet atceļā bija nodomājuši apmeklēt arī Jaunzēlandi un Japānu.

Miķelis Geistauts izgatavojis vairākus studentu un studenšu korporāciju vapeņus, kā arī tautiskas rotas lietas. Tuvojoties Latviešu studenšu korporācijas ​Selgas​ 50 gadu jubilejai (dibināta 1927. gadā), viņš radīja precīzu Rīgā palikušā vapeņa kopiju, izgriežot to kokā. Korporācijas Selga atjaunoto vapeni Mineapolē iesvētīja arhibīskaps A. Lūsis 1977. gada februārī. 1980. gadā M. Geistauts pēc agrāko laiku fotogrāfijām, atmiņu tēlojumiem un korporācijas Vapeņa atjaunošanas komisijas norādījumiem atjauno Tervetia vapeni uz korporācijas 58 gadu pastāvēšanas jubileju Sietlā. Tas padevies tiešām augstvērtīgs, un tā atjaunošanai ziedojuši 89 tērvetieši. 1981. gadā arhibīskaps A. Lūsis Selonijas 100 gadu jubilejā iesvēta M. Geistauta atjaunoto Selonijas vapeni.

Mākslinieks-tēlnieks Miķelis Geistauts darinājis Svēto uguni bronzā, kas latviešu ev. lut. baznīcā uzstādīta 1979. gada pavasarī. Tai ziedojusi Indianopoles Daugavas Vanagu apvienība. Šī Svētā uguns ir domāta kā piemiņas liesma visiem latviešu karavīriem, kas krituši par Latviju. Piemiņas plāksnē iegravēti tautasdziesmas vārdi: "Karavīri bēdājās. Asiņaina gaisma aust. Nebēdājiet karavīri. Sidrabota saule lēc... ".

1982. gada 18. novembrī Nebraskas universitāte Linkolnā piedzīvoja notikumu, par kuru avīzēs rakstīja, ka tas saistījis lielu latviešu sabiedrības uzmanību un vakara dalībnieki uz to pulcējušies kā uz kādu lielu un svētu notikumu. (Audiovizuālie materiāli no šī notikuma pieejami Nebraskas universitātē.) Šeit tika atklāts un iesvētīts Kārļa Ulmaņa krūšutēls bronzā, tā autors ir tēlnieks Miķelis Geistauts, bet ierosme nākusi no Universitātes Linkolna bibliotēkas profesores un bijušās liepājnieces Dr. Elsijas Tomasas (Tomases) (Elsie Thomas). Savā mūžā tēnieks ticies ar Ulmani tikai vienu reizi. Darbs tapis, ņemot palīgā Ulmaņa foto uzņēmumus, un dāvināts Nebraskas universitātei. Kārlis Ulmanis 1908-1909 studēja Nebraskas universitātes Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā. Ulmaņa krūšutēls glabāsies viņa piemiņai veltītā bibliotēkas telpā, kur ir arī viņa raksti un dokumenti.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1999. gada 6. jūlijā muzeja "Dauderi" rīcībā nodeva Miķeļa Geistauta veidoto Kārļa Ulmaņa krūšutēlu un Jāņa Tilberga gleznoto portretu, kas savulaik viņam dāvināti un glabāti Valsts prezidenta kabinetā Jūrmalā un Rīgas pilī. Uzrunājot klātesošos, G. Ulmanis izteica gandarījumu par to, ka mākslas darbi tagad ir atklātībā pieejami sabiedrībai. Pēc prezidenta sacītā, bijušajā K. Ulmaņa vasaras rezidencē "Dauderi" līdz ar jaunu eksponātu iekļaušanu būs jūtama vēl lielāka K.Ulmaņa klātesamība.

Tāpat Latvijas Kultūras muzejā "Dauderi" Rīgā glabājas Ernas un Miķeļa Geistautu arhīvs - 39 vienības, kas dāvināts 1992. gadā. Kolekcijā ietilpst izstāžu katalogi ar zīmējumiem un ierakstiem, grāmatas, fotogrāfijas, laikrakstu izgriezumi.​ Miķeļa Geistauta darbi, kas dāvināti 90. gados, glabājas mākslas muzeja "Arsenāls" tēlniecības kolekcijā.

Pēdējos dzīves gadus Miķelis Geistauts visai dzīvi interesējas par notikumiem un pārmaiņām Latvijā, par savu dzimto novadu. Viņš dāvina grāmatas Rucavas vidusskolai. Tās ir ASV izdotas monogrāfijas par māksliniekiem Bertu un Miķeli Geistautiem.

Arī Liepājas muzejā ir nonākušas 3 Miķeļa Geistauta skulptūras, atraitnes Bertas Geistautes dāvinājums. Tā ir 1980. gadā valrieksta kokā veidotā "Teika par vilkaci", tumša kā nakts, izaugusi no kokam dabas dotās formas, un divi darbi no sēru vītola: "Mūks", kas tapis 1982. gadā, un "Latgaliete".

Pēdējā zināmā Miķeļa Geistauta dzīvesvieta: Minneapolis (vai arī ​Bloomington​), Hennepin County, Minnesota​. Mākslinieku Miķeļa un Bertas Geistautu māju pārdeva nekustamo īpašumu aģents Jānis Gagainis.

Pēdējos 2 gados Miķelis Geistauts smagi sirga ar nieru kaiti, ko ārstēja slimnīcā. Viņš miris savās mājās Sentpolā, ASV, 1992. gada 17. jūlijā.

Bēru dievkalpojumu Enga bēru namā, piedaloties kuplai izvadītāju saimei, vadīja Mineapoles-Sv. Paula ev. lut. draudzes mācītājs Uldis Cepure. Jaunais dziedonis Jānis Skujiņš atvadu brīdi kuplināja ar "Dzimtenes dziesmu", kura vismīļākā bijusi mūžībā aizsauktajam māksliniekam. Atvadvārdus no korporācijas Patria un Minesotas latviešu apvienības teica Dr. J. Robiņš, cildinādams aizgājēja mūža darbu un draudzīgās, izpalīdzīgās saites ar latviešu sabiedrību. No Minesotas korporāciju kopas atvadījās N. Berkholtzs, Čikāgas patriešiem - A. Gaiķis, korporācijas ​Lettonia ​- V. Rozenbergs. Korporāciju saime kopīgi atvadījās ar dziesmu "Ja kādu brāli vest uz kapu klusu".

Pēc kremācijas 11. oktobrī, klātesot korporācijai Patria​, apbedīts latviešu brāļu kapos Katskilos ("Rotas" Brāļu kapos). Kapu svētkus ievadīja karogu procesija, Albertam Gēliņam ar bazūni atskaņojot J. Kalniņa "Lielo jundu". Pavisam tika noliktas 16 urnas un iesvētītas 6 piemiņas plāksnes. 

No tālās Amerikas pēc daudziem daudziem gadiem Miķelis Geistauts atgriezās 1995. gada 22. septembrī, kad urnu ar viņa pīšļiem svinīgi pārapbedīja Rucavas Centra kapos.

Dzejnieks Edvarts Tūters Miķelim Geistautam veltījis trīs dzejoļus (Miķelis Geistauts ilustrējis arī Tūtera dzeju izlasi "Dzīvošu dziesmā", 1992).

"Miķelis Geistauts ir šī laika brīnums: viņš ir viens no nedaudzajiem, kas ar nesalaužamu spēku četros gadu desmitos svešumā kalies, griezies un cirties marmorā un granītā, kokā un metālā, un ar tīru, cildeni latvisku tēlu mākslu tik cieši iekalies latvju tautas liktenī, ka uzcēlis savā mākslā garīgo Latviju svešumā, to Latviju, kas dzīvos viņa darbos..." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē").

Avoti: 

  1. Atpūta, Nr. 713 (01.07.1938.)
  2. Austrālijas Latvietis, Nr. 658 (20.10.1962.)
  3. Austrālijas Latvietis, Nr. 1043 (21.08.1970.)
  4. Dr. Dzintars Svenne. Likteņceļi: Ceļš Ved Prom No Dzimtenes. Trešā grāmata, 2017.
  5. Gintnere, Uļa. Kurzemes Vārds, 18.08.1992.
  6. Kursas Laiks, 13.04.1995.
  7. Kursas Laiks, 23.09.1995.
  8. Kurzemes Vārds, 26.05.1995.
  9. Laiks, Nr. 3 (09.01.1991.)
  10. Laiks, Nr. 29 (10.04.1985.)
  11. Laiks, Nr. 34 (28.04.1982.)
  12. Laiks, Nr. 36 (06.05.1953.)
  13. Laiks, Nr. 69 (26.08.1992.)
  14. Laiks, Nr. 75 (17.09.1977.)
  15. Laiks, Nr. 84 (17.10.1992.)
  16. Laiks, Nr. 94 (22.11.1980.)
  17. Latvietis, Nr. 213 (31.07.2012.), http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2660
  18. Latvija Amerikā, Nr. 2 (10.01.1976.)
  19. Latvija Amerikā, Nr. 3 (18.01.1986.)
  20. Latvija Amerikā, Nr. 12 (25.03.1978.)
  21. Latvija Amerikā, Nr. 26 (28.06.1975.)
  22. Latvija Amerikā, Nr. 36 (05.09.1992.)
  23. Latvija Amerikā, Nr. 41 (13.10.1984.)
  24. Latvijas Universitātes studentu datu bāze, http://www.archiv.org.lv/studenti/
  25. Latvju enciklopēdija, 1. 1962-1982. A-I. Amerikas latviešu apvienības institūts, 1983.
  26. Latvju Māksla, Nr. 19 (01.01.1993.)
  27. Londonas Avīze, Nr. 1215 (09.01.1970.)
  28. Rusmanis, Sigurds. Kursas Laiks, 23.03.1995.
  29. Rusmanis, Sigurds. Kursas Laiks, 05.07.1997.
  30. Salmiņš, Ģedimins. Kursas Laiks, 15.12.1990.
  31. Tēvija, Nr. 42 (16.04.1911.)
  32. Tēvija, Nr. 123 (22.11.1941.)
  33. Tilts, Nr. 8 (01.11.1951.)
  34. Treji Vārti (01.05.1993.)
  35. Universitas, Nr. 4 (01.09.1957.)
  36. Universitas, Nr. 14 (01.10.1964.)
  37. Universitas (01.10.1965.)
  38. Universitas, Nr. 28 (01.10.1971.)
  39. Universitas, Nr. 40 (01.09.1977.)
  40. Universitas, Nr. 46 (01.10.1980.)
  41. Universitas, Nr. 47 (01.04.1981.)
  42. Valdības Vēstnesis, Nr. 228 (08.10.1921.)
  43. Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts, Nr. 4-5 (25.08.1945.)
  44. Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts, Nr. 9 (14.01.1949.)
  45. Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts, ​Nr. 10 (31.05.1947.)
  46. Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts, ​Nr. 15 (05.07.1947.)
  47. Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts, Nr. 27 (20.07.1946.)
  48. Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts, Nr. 28 (27.07.1946.)
  49. Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts, Nr. 37 (05.12.1947.)
  50. Vircburgas Latviešu Vēstis, Nr. 31 (17.08.1946.)
  51. Zirnītis, Edmunds. Garīgās Latvijas tēlnieks - Miķelis Geistauts. "Treji Vārti", Nr. 107 (01.09.1985.)
  52. Zirnītis, Edmunds. Garīgās Latvijas tēlnieks - Miķelis Geistauts. "Treji Vārti", Nr. 108 (01.11.1985.)
  53. https://www.ancientfaces.com/person/mikelis-geistauts/72374526
  54. https://archives.augsburg.edu/islandora/object/AUGrepository%3A31941/datastream/OCR/view
  55. 40 gadi Latvieši Bavārijā: dokumentācija. Minhene, 1986,  http://dom.lndb.lv/data/obj/file/18339462.pdf
  56. https://du.lv/wp-content/uploads/2017/05/jaunieguvumi_2017_aprilis.pdf
  57. http://www.itl.rtu.lv/LVA/trimda1996/muzejs/muz13.htm
  58. http://www.itl.rtu.lv/LVA/trimda1996/muzejs/muz22.htm
  59. http://jauns.lv/raksts/sievietem/274513-kordirigesanas-legenda-janis-erenstreits-par-zenu-koriem-man-gribejas-pieradit-ka-ta-var-dziedat-katrs-normals-puika
  60. http://www.lelba.org/lv/box/news/svetritazvani2015dec.pdf
  61. http://www.locateancestors.com/mikelis/
  62. http://www.reitingi.lv/lv/news/raksta/106257-trimdas-latgalietes-atminas-par-otro-pasaules-karu.html
  63. http://sortedbyname.com/pages/g120220.html
  64. http://www.spk.lv/index1b55.html?cat=58&lang=lv
  65. https://www.vestnesis.lv/ta/id/19009

 

 

 

 

Avoti: LVVA

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Toms GeistautsToms GeistautsBrālis17.11.190508.04.1983
        2Anna TuklerisAnna TuklerisMāsa27.08.190402.06.1989
        3Ķērsta Alvīne TēraudsĶērsta Alvīne TēraudsMāsa09.03.190815.03.2007
        4Margrieta VamzeMargrieta VamzeMāsa12.03.190320.01.1986
        5Berta GeistauteBerta GeistauteSieva02.09.189825.01.1997
        6
        Austra GeistautsSvaine01.09.190623.11.1974
        7Alma BaltmanisAlma BaltmanisSvaine29.12.1978
        8Aleksandrs TēraudsAleksandrs TēraudsSvainis01.05.190121.06.1967
        9Edmunds ZirnītisEdmunds ZirnītisDraugs28.05.191105.06.1989
        10Viktors BaštiksViktors BaštiksSkolasbiedrs03.02.191231.10.2001
        11Ģirts VilksĢirts VilksSkolasbiedrs01.01.190911.04.1983
        12Pāvils KlānsPāvils KlānsSkolasbiedrs02.05.191211.08.1979
        13Emīlis MelngailisEmīlis MelngailisPaziņa15.02.187420.12.1954
        14Knuts LesiņšKnuts LesiņšPaziņa28.03.190901.01.2000
        15Zenta LiepaZenta LiepaPaziņa10.04.191213.09.1988
        16Teofils CirķelisTeofils CirķelisPaziņa00.00.190504.12.1987
        17Ernests MāršausErnests MāršausPaziņa06.12.190706.08.1979
        18Viktors ZemesarājsViktors ZemesarājsPaziņa10.04.1924
        19Valdis TreimanisValdis TreimanisPaziņa21.09.192017.04.2000
        20Džons AkermansDžons AkermansDarba devējs24.04.189708.01.1972
        21Mērija Vilhelmīne Doroteja  GrīnbergaMērija Vilhelmīne Doroteja GrīnbergaDarba devējs21.01.188130.09.1973
        22Teodors ZaļkalnsTeodors ZaļkalnsSkolotājs30.11.187606.09.1972
        23Burkards DzenisBurkards DzenisSkolotājs11.07.187917.08.1966
        24
        Jānis ZibensSkolotājs00.00.190926.06.1967

        Nav norādīti notikumi

        Birkas