Miķelis Ģeistauts

Dzimšanas datums:
15.12.1910
Miršanas datums:
17.07.1992
Apglabāšanas datums:
22.09.1995
Tēva vārds:
Toma dēls
Papildu vārdi:
Geistauts
Kategorijas:
Dzimis Latvijā, Tēlnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rucavas pagasts, Centra kapi

Miķelis Ģeistauts bija izcils un apbrīnojami daudzpusīgs tēlnieks, mākslas amatnieks, Kārļa Ulmaņa krūšutēla autors Nebraskas universitātē Linkolnā.

Miķeļa Ģeistauta šūpulis kārts Rucavas pagasta Ģeistautu ciema "Jaunģeistautu" mājās 1910. gada 15. decembrī. Viņa brālis ir Skatres skolotājs Toms Ģeistauts (1905-1983).

Skolas gaitas Miķelis Ģeistauts uzsāk Rucavas 6 klašu pamatskolā 1920. gadā, turpina Liepājas valsts ģimnāzijā (1926.-1928.) un Jelgavas 2. valsts ģimnāzijā (1928.-1930.). Pēc ģimnāzijas beigšanas - dienests 3. Jelgavas kājnieku pulkā, - instruktoru rota un virsnieku vietnieku kursi.

1934. gadā Miķelis Ģeistauts ​iestājas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, kur studē dabas zinības. Šajā laikā sākas viņa darbošanās un meklējumi daiļamatniecības laukā, un 1941. gadā Miķelis Ģeistauts kļūst par Latvijas Mākslas akadēmijas studentu. Turpmākie trīs gadi paiet profesora Burkarda Dzeņa meistardarbnīcās. Profesora personības ietekme uz topošo tēlnieku, pēc viņa paša ieskatiem, bijusi ļoti liela. Otrā pasaules kara radīto apstākļu dēļ Miķelis Ģeistauts nevarēja izmantot viņam piešķirto akadēmijas stipendiju studijām ārzemēs.

Otrā pasaules kara vētras arī viņu aizdzina pasaulē, seko nemiera un piedzīvojumu pilnas dienas: Bromberga (Polija) - Teplica (Čehija) - Nirnberga (Vācija). Brombergā, kur Miķelis Ģeistauts strādā par karšu zīmētāju, viņš kopā ar pieciem latviešu māksliniekiem sarīko pirmo izstādi svešumā.

Karam beidzoties, viņš nonāk Fišbahas DP ("dīpīšu") jeb pārvietoto personu nometnē Nirnbergas tuvumā Vācijā. Tur mākslinieks visai īsā laikā kādā agrākā karagūstekņu barakā iekārto savu lietišķās mākslas (tēlniecības) darbnīcu, kur strādā pats un māca citus.

"Ģeistauts pārskolo par mākslas amatieriem - varkaļiem, koktēlniekiem vairāk nekā 40 kara invalīdus un bijušos leģionārus. Viņš māca griezt koku, kalt kaparu un sudrabu." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē")

1948. gadā starptautiskajā mākslas izstādē Štutgartē pirmo godalgu iegūst Miķeļa Ģeistauta skulptūra "Bēgļi". Ar saviem ģipša un koka tēliem viņš guva ievērību izstādēs un viņu uzņēma vācu brīvo mākslinieku arodapvienībā.

Miķeļa Ģeistauta sieva ir gleznotāja Berta Ģeistaute (dzim. Saulīte). Abus māksliniekus vienoja radniecīgi estētiskie uzskati. 1949. gada rudenī jaundibinātā mākslinieku ģimene izceļo uz ASV: Delvuda - Sentpola - Blūmingtona.

"Tēlnieks var paņemt līdz tikai pāris mazus darbus, bet, galvenais, viņš paņem līdz nenomuitojamo, aiz svārkiem viegli paslēpjamo, talantu un sirdī domas - marmorā, kokā un bronzā iemiesojamās domas, kurām tomēr ir neaplēšams smagums, domājot par savas mākslas problēmām svešumā un savas tautas likteni." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē")

Amerikā Miķelis Ģeistauts sāk strādāt par dārznieka palīgu, ziemā - par rotaļlietu salicēju veikalā, bet Berta Ģeistaute - par istabeni.

Jau 1952. gada martā Sentpolas publiskajā bibliotēkā Minesotas štatā notiek Miķeļa Ģeistauta pirmā patstāvīgā izstāde, kura ir arī pirmā latviešu tēlniecības izstāde ASV. Preses atsauksmes bija atzinīgas, un Miķelis Ģeistauts kļuva par Minesotas tēlnieku biedrības biedru.

Viņš strādā kokā, akmenī, metālā, šķiedru stiklā, darinot portretus, figurālus darbus, kapu piemiņas zīmes. Vismaz 20 amerikāņu un latviešu ģīmetnes.

Turpat 40 gadu ritumā tēlnieks ir sarīkojis 4 patstāvīgas izstādes, 32 - kopā ar dzīvesbiedri, 1 - kopā ar gleznotāju Mariju Skultāni-Necu (Netz), daudzas jo daudzas tā saucamās nedēļas nogales izstādes dažādās ASV pilsētās, kopumā 42 reizes piedalījies gandrīz visās Kultūras fonda un grupu izstādēs ASV un Kanādā, amerikāņu publiskās un privātās galerijās. Kopējo izstāžu katalogi ar humoru un pašironiju bija abu dzīvesbiedru noformēti. Pēc citiem datiem līdz 1983. gadam izstāžu kopskaits jau bija 77. Saņemtas daudzas godalgas un atzinības raksti..

Rakstnieks K. Lesiņš par Miķeli Ģeistautu rakstīja: "Viņu neaizrauj tādi laikmetīgās mākslas novirzieni, kas nerada aistētisku pārdzīvojumu un pārāk sakropļo cilvēka tēlu. Viņam patīk tēlniecībā plastiskais skaistums. Viņa darbi savā daudzpusībā sniedzas visos mūsu dzīves novados - reliģiskajā, nacionālajā, vēsturē un ikdienā."

1968. gadā Miķelis Ģeistauts bija Latvijas neatkarības pasludināšanas 50. gadadienai veltītās latviešu mākslas izstādes Minesotā organizācijas komitejas priekšsēdētājs.

1982. gada 18. novembrī Nebraskas universitāte Linkolnā piedzīvoja notikumu, par kuru avīzēs rakstīja, ka tas saistījis lielu latviešu sabiedrības uzmanību un vakara dalībnieki uz to pulcējušies kā uz kādu lielu un svētu notikumu. Šeit tika atklāts Kārļa Ulmaņa krūšutēls, tā autors un reizē arī dāvinātājs - tēlnieks Miķelis Ģeistauts, bet ierosme tam bija nākusi no Universitātes Linkolna bibliotēkas profesores un bijušās liepājnieces E. Tomases. Kārlis Ulmanis 1908-1909 studēja Nebraskas Universitātes Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā.

Pēdējos dzīves gadus Miķelis Ģeistauts visai dzīvi interesējas par notikumiem un pārmaiņām Latvijā, par savu dzimto novadu. Viņš dāvina grāmatas Rucavas vidusskolai. Tās ir ASV izdotas monogrāfijas par māksliniekiem Bertu un Miķeli Ģeistautiem.

Arī Liepājas muzejā ir nonākušas 3 Miķeļa Ģeistauta skulptūras, atraitnes Bertas Ģeistautes dāvinājums. Tā ir 1980. gadā valrieksta kokā veidotā "Teika par vilkaci", tumša kā nakts, izaugusi no kokam dabas dotās formas, un divi darbi no sēru vītola. "Mūks", kas tapis 1982. gadā, un "Latgaliete".

Miķelis Ģeistauts miris Sentpolā, ASV, 1992. gadā.

No tālās Amerikas pēc daudziem daudziem gadiem Miķelis Ģeistauts atgriezās 1995. gada 22. septembrī, kad urnu ar viņa pīšļiem svinīgi pārapbedīja Rucavas Centra kapos. 

"Miķelis Ģeistauts ir šī laika brīnums: viņš ir viens no nedaudzajiem, kas ar nesalaužamu spēku četros gadu desmitos svešumā kalies, griezies un cirties marmorā un granītā, kokā un metālā, un ar tīru, cildeni latvisku tēlu mākslu tik cieši iekalies latvju tautas liktenī, ka uzcēlis savā mākslā garīgo Latviju svešumā, to Latviju, kas dzīvos viņa darbos..." (Edmunds Zirnītis "Satikšanās svešatnē").

Avoti: 

  1. Gintnere, Uļa. Kurzemes Vārds, 18.08.1992.
  2. Kursas Laiks, 13.04.1995.
  3. Kursas Laiks, 23.09.1995.
  4. Kurzemes Vārds, 26.05.1995.
  5. Latvju enciklopēdija, 1. 1962-1982. A-I. Amerikas latviešu apvienības institūts, 1983.
  6. Rusmanis, Sigurds. Kursas Laiks, 05.07.1997.
  7. Salmiņš, Ģedimins. Kursas Laiks, 15.12.1990.

 

 

 

 

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas