Dzimis Poltavā Katrīnas un dzelzceļu būves inženiera Mārtiņa Roba ģimenē. Māsa - Anna (1916-1985).

Mācījies Rīgā reālskolā. Tēva iespaidā iestājies Latvijas universitātes Inženierzinātņu fakultātes mehānikas nodaļā. Tolaik nebija 1., 2. utt. kursu sistēmas, bija priekšmetu sistēma. Mehāniku studēja 1930-1937.g., matemātikas students bija no 1937.g. līdz 1944.g.  Tika uzņemts studentu vienībā "Austrums". 

1927.-1930 bija praktikants.

No 1931.-1939.g. elektromontieris Rīgas elektrības iestādē, pēc tam Rīgas tramvajā, arī kantorists, tehniķis.

1940.g. iesaukts kara dienestā Latvijas armijā. 14.septembrī demobilizējies.

No 1941.g. 20.okt strādājis Valsts projektēšanas trestā kā vec. tehniķis, pēc tam VEFā  zīmētājs, tehniķis un piedalījies ēkas remontā, sagatavošanā  "Osram"vajadzībām.

 Aizrāvās ar šahu, mājās spēlēja viens, bet gāja arī spēlēt par naudu. Bija muzikāls, mācījies klavierspēli, iemīļotākā mūzika - Ž. Ofenbaha opera "Hofmaņa stāsti", apmeklēja visas šīs operas izrādes.

1943.g.dec. pārgāja uz dzīvi un darbu Liepājā kā inženieris. Kara beigās visa ģimene gatavojās pārcelties uz Zviedriju, tomēr tas neizdevās. Kamēr vēl uzkavējās Baltijas jūras piekrastē (jo no Rīgas bija ziņa, ka trūcīgi ar pārtiku),  īrētais dzīvoklis Rīgā Indrānu ielā kopā ar visu iedzīvi likumīgā kārtā par 1000 ? rubļiem bija pārgājis  armijnieka ģimenes īpašumā.  

Pēc kara Ventspilī izgājis filtrāciju un strādājis pie latvijas dzelzceļu atjaunošanas pārvaldes.

90.gados Okupācijas muzejā bija eksponāts - saraksts ar uzvārdiem (arī M.Roba), kuri darbā  konkrētā Zinātņu akadēmijas institūtā bija neuzticami - pretvalstiski izrunājušies. Šķiet, ka tālāk čekai nebija grūti pildīt ienaidnieku likvidēšanas plānus. No izsūtījuma uz Latviju bija atgādāts autentisks GULAGA katordznieks - jauneklis ar pirmskara Latvijā pazīstamu uzvārdu Vesmanis. Viņš radioamatierim  M.Robam piegādāja trūkstošās radiodetaļas 9 vatu raidītājam, ar kuru jūras malā raidīja uz Zviedriju, lai sazinātos ar emigrantu valdību Londonā.

  2-3 dienas pirms aresta M.Robs saņēmis kodu no Vesmaņa. Arī sagatavotu tekstu ar prasību pēc Latvijas neatkarības. Lai pārtulkotu angliski izmantoja O.Bīleskalna palīdzību. 90. gados šis teksts uz zīdpapīra bija apskatāms kara tribunāla lietā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā. 

Arestēja 1950.gada 5.novembrī.. Tobrīd M.Robs bija Pedagoģiskā institūta Matemātikas fakultātes vecākais lektors.  Visvairāk cieta viņa draugs Fricis Zilbers, kurš no pratināšanas sekām nomira 1952.gadā, pirms izsūtīšanas uz Sibīriju.

Pratināšanas dokumentos ierakstīts, ka M.Robs 1940 .gadā bijis kaprālis Sakaru bataljonā un seržants Sarkanajā armijā. Minēts liecinieks, kurš liecina, ka M.Roba tēvs pieder pie buržuāziskās inteliģences. Pratināta gan bijusī sieva, gan nākamā, kas sagaidīja apcietināto atgriežamies.

Kara tribunāls 1952.g. 2.apr. piesprieda 25 gadus. M.Robs nokļuva Vorkutas šahtās Komi APSR (Речной лагерь). Dokumentos minētas 1523 darba dienas - 5 gadi 8 mēneši 5 dienas. Bada nāve nedraudēja, viņam krievu valoda bija mātes valoda, varēja mācīt matemātiku pavāra bērniem. Izsūtījumā apguva franču valodu.

Pēc atgriešanās Latvijā 1956.g. strādāja Zinātņu akadēmijas eksperimentālajā rūpnīcā par inženieri, apprecējās otrreiz. Divās laulībās kopā 4 bērni, viņu vidū traģiskā nāvē mirušais Jānis Robs 1964-1994.