M. Štāla dzīves gaitas sākušās Kuldīgas apr. Lutriņu pagasta Krūzēs. Kā kalpa dēlam viņam bērnība bija pagrūta. Pašam vajadzēja pelnīt maizi, bet pa ziemām iet skolā. Vispirms viņš mācījās vietējā pagastskolā, tad Saldus pareizticīgo draudzes skolā, pēc kam iestājās Baltijas skolotāju seminārā. 1896. g. pavasarī Štāls ieguva tautskolotāja tiesības.
M. Štāla pedagoģiskā darbība iesākās 1896. g., kad viņu pieņēma par mājskolotāju Zlēku draudzes mācītājs. No Zlēkām Št. pārgāja uz Dunti, vēlāk uz Dobeli kā skolas pārzinis. Pašmācības ceļā viņš turpina izglītības papildināšanu, gatavodamies virsskolotāja tiesību iegūšanai. Ieguvis virsskolotāja tiesības, Št. strādāja kā inspektors M. Žibeikas privātā tirdzniecības skolā Bauskā.

No 1916.— 1918. g. bija skolotājs Rīgas sieviešu augstākā tautskolā, pēc kam sāka strādāt par vēstures skolotāju Rīgas izglītības biedrības reālskolā. 1919. g. viņu iecēla par Rīgas pilsētas pamatskolu inspektoru. šo amatu viņš pildīja līdz 1927. g., kad to politikas izrēķināšanās dēļ pārcēla par inspektoru uz Tukuma - Talsu apriņķi. 1929.gadā aicināts organizēt papildskolas, vēlāk iecelts par Izglītības ministrijas papildskolu un ārpusskolas izglītības inspektoru.

1925. g. štāls beidz Latvijas universitāti ar cand. oec. grādu un 1927. g. iegūst arī cand. jur. grādu.

Viņš pazīstams arī kā vairāku pedagoģisku grāmatu autors. Par audzināšanas jautājumiem rakstījis "Izglītības ministrijas mēnešrakstā", „Brīvā Zemē" un citā periodikā.

       ***

Rīgas Meža kapos apglabāts līdzās Līzei Štāls (1851-1930), Vilmai Ozoliņai, Irenei Zeltiņai u.c.