Tulkotāja, studējusi Latvijas Universitātē, strādājusi par  telefonisti, bijusi redaktore apgādā "Zelta Ābele" un Zinātņu akadēmijas Valodas un literātūras  institūta zinātniskā līdzstrādniece.

Milda Grīnfelde bijusi dzejnieka Aleksandra Čaka tuvs draugs un mūza.

Arestēta 17.04.1951. tā saucamajā franču grupas lietā - uzturējusi sakarus ar nacionālistisku pretpadomju bandu, uzrakstījusi pretpadomju satura grāmatu "Tētis-karavīrs".

Notiesāta pēs 58.panta - dzimtenes nodevība, ieslodzīta stingra režīma nometnē Taišetas-Ļenas trasē Irkutskas apgabalā 1951–56. Latvijā atgriezās 1956.gadā. 

Pirmā laulība 1934.g..-1943.g. ar Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes studentu Kārli Grīnfeldu, meita - Ieva dz.1935.g., dēls - Juris 1936.g. Otrā laulība ar čekistu Kārli Ozolu (1891-1973).

Rīgas Meža kapos apbedīta blakus mātei Marijai Ziedainei (1878-1968) un Kārlim Ozolam.

2000.gada 4.februārī Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga pasniedza tulkotājai Mildai Grīnfeldei piektās pakāpes Triju zvaigžņu ordeni.

Avoti: No NKVD līdz KGB: Politiskās prāvas Latvijā, 1940-1986.;

Cildina tulkotāju Mildu Grīnfeldi//Laiks.-2000.02.19.;

Ierakstīties tautas dvēselē //Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 2000.06.17.

Letonika.lv