Mirdza Griķe Damberga

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.10.1915
Miršanas datums:
17.06.2008
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Griķe
Kategorijas:
Baletdejotājs, balerīna, Horeogrāfs, Pedagogs, skolotājs, miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Mācījusies A.Ašmanes mūzikas un ritmoplastikas studijā (1923-1929), A.Fjodorovas baletstudijā (1929-1932), LNO baletskolas pirmā izlaiduma absolvente. Mācījusies pie pedagoģes H.Tangijevas-Birznieces.

Irēna Strode, kura toreiz arī bija iestājusies skolā, atcerējās: "Tangijeva savā klasē izvēlējās 15 meitenes, vecumā apmēram no 12 līdz 16 gadiem. To vidū bija Anna Priede, Mirdza Griķe, Mirdza Kārkliņa, Rubi Helmsinga, Tamāra Vītiņa, es un citas. Arī Florentīna Tracevska (Laipniece), Jevgēņija Geidāne un visas mēs kļuvām dejotājas."

1933-1944 LNO baleta soliste.

1954-1957  baletskolas pedagoģe Halifaksā, Kanādā.

1957-1985 privātās baletskolas "Mr.Dambergs School of Ballet" vadītāja un pedagoģe.

Piedalījusies LNO baleta viesizrādēs Zviedrijā (1935), Somijā (1936), Polijā (1939). Dejas mākslā papildinājusies Parīzē, Londonā (1935-1938). Latvijas Kultūras fonda stipendiāte. Devusies bēgļu gaitās uz Vāciju (1944-1950), dzīvojusi Francijā (1950-1954), tad pārcēlusies uz Halifaksu Kanādā (no 1954. gada).

 

Laikraksts Laiks, 09.12.2000: "17. jūnijā Halifaksā (Kanādā) mūžības ceļos aizgājusi baletdejotāja un pedagoģe Mirdza Griķe (prec. Damberga).... Pēc 56 gadu prombūtnes Latvijā ieradās LNO 30. un 40. gadu prīma balerīna Mirdza Griķe. 1933.gadā beigusi Nacionālās operas baletskolu. 1934. gadā uzvarēja Vīnes starptautiskajā baleta konkursā un ātri izvirzījās par spilgtu solisti. «Ritms un virtuoza tehnika ir tie, kas valdzina viņas dejā. Viņas tēlotājas spējām vistuvākās reālistiskās lomas. Nevis liriskās noskaņās, bet dramatiskajā plāksnē briest Griķes talants,» 1943. gadā rakstīja Georgs Štāls, ierindodams Griķi starp trim tālaika izcilākajām prīmām (vēl Edīte Pfeifere un Anna Priede).
Mūsu baleta vēsturē dejotāja palikusi kā neaizmirstama pirmā latviešu Esmeralda, titullomas izpildītāja otrajā nacionālajā oriģinālbaletā - J. Vītoliņa "Ilga", Kitrija "Donā Kihotā", Laurensija, soliste "Bolero" u.c. Viņa aizrautīgi sacerēja dejas un miniatūras, arī līdz mūsu laikiem atnākušo Alfrēda Kalniņa "Rudeni". Pēckara gados balerīnas dzīve rit Kanādā. 7. oktobrī māksliniece svinēja 85.dzimšanas dienu, 29. oktobrī E.Smiļģa Teātra muzejā ar viņas piedalīšanos notika jubilejas atsvēte."

Apbalvojumi: LAtvijas Atzinības krusta ordenis (1938)

Avots: Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. R.: ULMA, 2018.

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas