TIMMA Mirdza (prec. Koro; 1925.19.VIII Rīgā - 1962.23.III Sietlā, ASV) - rakstniece.
Dz. aktiera Alberta Timmas un ārstes ģimenē Māc.

Rīgas 23. psk., beigusi Rīgas 3. pils. ģimn., studējusi medicīnu LU. 1944 emigrējusi uz Vāciju, strād. deportēto slimnīcā Augsburgā.

1949 izceļojusi uz ASV, kur turpinājusi medicīnas studijas. Rakstījusi bērniem stāstus, ludziņas, gk. pasakas, kurās tēlu izvēlē un ētisko vērtību apliecinājumā jūtama latv. folkl. ietekme. Timmas darbi apkopoti krāj. "Mirdzas pasakas" (1943), "Pienenīte" (1-2, 1946-47), "Zelta atslēdziņa" (1953), "Miglas kamoliņš" (1966), "Jēriņa piedzīvojumi" (1969).
L. Timma M. [Autobiogrāfija] // Trimdas rakstnieki. Kemptene, 1947. 3. sēj.; Kārkliņš V. Pasakains vakars // Laika Mēnešr., 1960, 27.I.M. Daneberga

1962.gada laikraksts "Laiks" raksta: "23. marta vēlā pēcpusdienā slimnīcā Sietlā 36 g. vecumā mirusi rakstniece Mirdza Timma-Koro. Viņa slimoja ar ļaundabīgu iekšēju audzēju un stāvoklis pēkšņi pasliktinājās pēc 14. marta, kad sirdzējai radās ūdens plaušās, kas apgrūtināja elpošanu. Rakstnieces vīrs Pauls Koro ir Sietlā pazīstams ārsts un ļaunās slimības apkarošanai tika darīts viss iespējamais izcilāko Sietlas speciālistu vadībā, lietojot vismodernākos līdzekļus. Tas vienu laiku stāvokli jūtami uzlaboja, bet tajā pašā laikā arī atklājās, ka medikamenti atstāj nevēlamas blakus sekas. Tomēr vēl lielajā lūdzama dienā rakstniece apmeklēja dievkalpojumu un saņēma sv. vakarēdienu.

Mirdza Timma bija rīdziniece, jaunības gados pievērsusies sportam un bija Latvijas rekordiste augstlēkšanā. Bet vēl agrāk nekā pie sporta viņas intereses saistījušās ap literatūru, īpaši ap pasaku pasauli. Par to viņa pati ir liecinājusi: „Kamēr vēl pasakas nerakstīju pati, es tās stāstīju, un kamēr vēl nestāstīju, es tās izdomāju tikai pati savam priekam. Ar pasakām un pasaku pasaulē esmu dzīvojusi, kamēr vien atceros." Daļa viņas pasaku sakopotos krājumos Mirdzas pasakas (1943.) „Pienenīte" I un II d. un „Zelta atslēdziņa." Šajos krājumos tomēr atrodama tikai daļa rakstnieces produkcijas. Viņa rakstījusi arī bērnu lugas un pēdējā laikā pievērsās plašākām literārām formām, kurās risināta latviešu jaunatnes dzīve un centieni Amerikas vidē. Daļa šo darbu publicēti "Laika" mēnešrakstā.

Latviešu sabiedrībā rakstniece bija pazīstama ar sirsnīgo atsaucību nacionālās kultūras pasākumiem. Jau slimības piemeklēta, latviešu kultūras dienu sarīkojumam Sietlā viņa vēl sacerēja pasaku „Sēnēs ar vecomāti." "Kad viņu aicināja piedalīties šīs vasaras rietumu krasta dziesmu svētkos, viņa pasmaidīja un atbildēja: „Vēl jau līdz tam tālu..." Dziesmu svētki aizgājējai uz visiem laikiem palika tālu tālu... Rakstniece atstāj vīru, Dr. Paulu Koro un divas atvasītes — 6 g. v. Lilianu un 2 g. v. Filipu."