Dzimis Slokā strādnieku ģimenē. Pabeidza Slokas vidusskolu. Skolas laikā viņu adoptēja  skolotāja Vera Berģe. 

Miks jau skolas laikā dzejoja un pārceļoties uz Rīgu to turpināja. Jauni domubiedri, tikšanās kafejnīcās. Rīgā aizraušanās bija ne tikai jaunākā krievu un ārzemju literatūra, bet arī māksla. Savā darbamūžā kādu laiku bija strādnieks Valsts mākslas muzejā (laikā kad personālā izstāde bija A. Beļcovai),  strādāja uz dzelzceļa reisu apkalpošanā, spoguļu fabrikā u.c.

1964.gadā iesaukšana padomju armijā,  nosūtījums uz tālo Kemerovu Krievijā.  1965. gadā  dienests Mikam nozīmēja  apcietinājuma vietas apsardzi. Armijas biedrs izglāba Mika dzīvību izjaucot pašnāvības  mēģinājumu. Lode ķēra plecu. Tad audžumāte dabūja atļauju no skolas braukt palīgā. Mikam psihiatriskā slimnīca,  komisijas, kas laimīgi noveda pie izglābšanās no panta un no armijas dienesta.

Atgriešanās Rīgā, darbs, ģimenes nodibināšana. V.Berģe pielika pūles lai  komunālais dzīvoklis tiktu atbrīvots no kaimiņiem - ģimenes ar tuberkulozes slimnieku. Mika un Renātes ģimenē izauguši dēls un meita.

1986.g. šķiršanās no dzīves sirdskaites dēļ.

Kopēja kapavieta ar dēliņu Juri, audžumāti skolotāju Veru Berģi un divām senāk apbedītām V.Berģes  tantēm. Uz kapa apmales ir V.Berģes vārds un studenšu korporācijas nosaukums, kura kopj šo kapu.