Natans Barkāns bija Rīgas un Latvijas virsrabīns – pirmais un pagaidām vienīgais.

N. Barkāns dzimis 1923. gadā Līvānos. Šīs dzimtas saknes nāk no viduslaikiem. Pēc ticības ģimene pieder Ļubaviču hasīdiem. Saskaņā ar izveidojušos tradīciju daudzi no Barkāniem bija un ir rabīni, tādēļ Natans kopš agras bērnības tika pievērsts jūdaismam un vēlāk visu mūžu mācījās, rādot piemēru savai draudzei.

«Dzimtene man ir viena - Latvija. Arī tēvzeme man ir viena - Izraēla,»

viņš saka

«Bet vispār esmu rīdzinieks. Toreiz gan sievietes brauca dzemdēt pie savas mātes, tā arī mana māte pie savas - uz Līvāniem. Man Latvijas miestiņi ir ļoti tuvi. Katru reizi, kad iedomājos par tiem, sirds pielīst ar mīlestību,» saka rabīns.

Nātana Barkāna tēvs strādāja kokrūpniecībā, bet Barkāns juniors gājis vectēva un vecvectēva pēdās, kuri bijuši rabīni. Vectēvs strādājis sinagogās Līvānos un Polockā. Uz Rīgu Barkāna ģimene pārcēlusies tikai pagājušā gadsimta sākumā, kad atcelts aizliegums ebrejiem dzīvot Rīgā un Jūrmalā. Savu dzimtas koku Barkāns ir izsekojis līdz pat XIII gadsimtam Portugālē.

Viņš ir audzis četru bērnu ģimenē.

«Mans brālis bija viens no tiem rabīniem, ko brīvā Latvija izaudzināja. Viņu sadedzināja 4.jūlijā 1941.gadā.»

Pats Nātans Barkāns ar māti un divām māsām paspēja aizbēgt uz Krieviju, kur izmācījās par rabīnu un vēlāk atgriezās Latvijā

Vairāk nekā divdesmit pēckara gadus Nātans Barkāns Latvijā īstenoja nelegālu reliģisko darbību. Nātans Barkāns intervijā laikrakstam “Subbota”, pieminot ebreju holokaustu, bija izteicies:

“...Pavisam maz sabiedrībā tiek runāts par vēl vienu holokaustu, kas iesākās daudz agrāk un turpinājās daudz ilgāk. Tas bija Staļina holokausts. Mēs pat negribam atcerēties, kas notika Krievijā 70 gadu garumā. Mēs vēl līdz šim laikam neesam apzinājušies, ka šā ļaunuma saknes ir izplatījušās visā pasaulē un turpina vairoties līdzīgi vēža šūnām…”

1969. gadā Barkānu ģimenei izdevās saņemt atļauju izbraukšanai uz Izraēlu. Tur uzplauka Nātana organizatoriskais talants. Lidas pilsētā viņš atvēra reliģiozu skolu zēniem. Vēlāk viņš ļoti lepojās ar to, ka gandrīz visi viņa skolnieki kļuva par rabīniem. To pašu var teikt arī par viņa ģimeni – dēls un seši mazdēli arī kļuvuši par rabīniem.

Vēl viens krass pagrieziens Nātana Barkāna dzīvē notika 1989. gadā, kad krita „dzelzs priekškars”, – viņš no jauna atgriezās Latvijā. Iecelšana Rīgas un Latvijas virsrabīna amatā notika ar Ļubaviču Rabīna Menahema Mendela Šneiersona svētību.

Domājot par šo Natana Barkāna soli, cits bijušais rīdzinieks, izcils zinātnieks fiziķis, profesors Hermanis Branovers raksta:

„... sarežgīts ir Latvijas virsrabīna stāvoklis 20. gadsimta 90. gados! Viņam vienam pašam ir jāatjauno ebreju kopiena hitleriskā genocīda pelnos, drupās, kas palikušas pēc desmitiem gadu valdošā boļševistiskā ateisma. Bet arī tas vēl nav viss. Virsrabīns, protams, dzīvo Rīgā, bet visa ģimene – bērni, mazbērni, mazmazbērni – atrodas Izraēlā, vēl trīs mazdēli Krievijā, un redz viņš viņus labākajā gadījumā vienu vai divas nedēļas gadā. Pienākuma izjūta piespieda viņu... atstāt visu, kas sagādā prieku dzīves norietā, un atgriezties valstī, kurā viņš dzimis un dzīvojis daudzus gadus, – Latvijā.”

Natans Barkāns labi saprata, ka rabīnam ir jābūt ne tikai Likumu mācītājam, bet arī gudram tiesnesim un padomdevējam visos dzīves jautājumos, rabīnam jāpiemīt spējai vadīt sabiedriskās lietas un kopienas garīgo dzīvi, kā arī jābūt morāles paraugam tās locekļiem.

"... Tā ir svēta lieta - celt ģimeni, būvēt pasauli. Cilvēkam jābūt ģimenei un tautībai. Kādai tautai lai jūs nepiederētu, visi ir cilvēki, visiem ir sarkanas asinis. Taču sava tauta jātur augstāk par visu. Kā var nemīlēt savu tautu vairāk?»

Par ieguldījumu Latvijas ebreju kopienas darbības atjaunošanā un ebreju un latviešu draudzīgo sakaru attīstībā viņš tika apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni. Natanam Barkānam laimējās realizēt arī savu aicinājumu uz literāro darbību. Viņš ir divu atmiņu grāmatu autors. Rabīns savāca daudz senu fotogrāfiju un citu materiālu un par Latvijas sinagogām un rabīniem, kas kļuva par pamatu grāmatai „Latvija. Sinagogas un rabīni”, kura dienasgaismu ieraudzīja jau pēc viņa nāves.

Natans Barkāns miris 2003. gadā un saskaņā ar viņa testamentu apglabāts Izraēlas svētajā zemē, Eļļas (Olīvu) kalnā Jeruzālemē

***

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Natans Barkāns bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Bezpeļņas organizācija /Latvijas ebreju reliģisko draudžu M.Dubina fonds/ ""ŠAMIR SIA""

Viņš nomira 80 gadu vecumā, 2003. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Natans Barkāns varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, shamir.lv, Sēru vēstis, lursoft.lv