Nērons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks

Nērons Klaudijs Cēzars Augusts GermāniksNērons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks
Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.12.37
Miršanas datums:
08.06.68
Mūža garums:
30
Dienas kopš dzimšanas:
725519
Gadi kopš dzimšanas:
1986
Dienas kopš miršanas:
714385
Gadi kopš miršanas:
1955
Papildu vārdi:
Nero Claudius Caesar Augustus Germanicus, Lucius Domitius Ahenobarbus, Nero Claudius Caesar Augustus Germanicus, Imperator Nero Cladius Divi Claudius filius Caesar Augustus Germanicus
Kategorijas:
Imperators, Militārpersona, karavīrs, Valdnieks
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Nērons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks bija piektais Romas imperators, iepriekšējā imperatora Klaudija padēls. Viņš valdīja no 54. līdz 68. gadam.

Nērons bija pēdējais Jūliju-Klaudiju dinastijas imperators.

Viņš ir bēdīgi slavens ar to, ka ir bijis izšķērdīgs uzdzīvotājs. Vēsturē Nērons ir iegājis arī kā persona, kas esot izrasījusi Lielo Romas ugunsgrēku, lai gan vēsturnieki apšauba šī fakta patiesumu. Pēc ugunsgrēka viņš uzsāka kristiešu vajāšanu, kurus pasludināja par vainīgajiem tā izraisīšanā.

Nērona laikā Romas impērija izcīnīja karu ar Partas impēriju, tika apspiesta Boudikas sacelšanas Britānijā, tika anektēta Bosporas valsts. Iesākās Pirmais jūdu-romiešu karš. Sacelšanās Gallijā un Hispānijā noveda pie Nerona varas krišanas.

Ancient Western Civilizations Timeline  3500BC-476AD

Nērons bija spiests izdarīt pašnāvību. Pēc Nērona nāves valstī iestājās jukas jeb t.s. Četru imperatoru gads.

***

Itāļu arheologu grupa izrakumu laikā 2009.gadā Zelta pils drupās Palatīna kalnā, atklājusi telpu, kur dzīres rīkoja bēdīgi slavenais imperators Nērons, raksta britu izdevums The Daily Mail.

Imperators Nērons, kas iegājis vēsturē ar savu nežēlību un mīlestību pret greznību, valdīja Romas impērijā no mūsu ēras 54. līdz 68. gadam.60 gadus pēc viņa nāves romiešu vēsturnieks enciklopēdists Gajs Svetonijs Trankvills savā darbā „Divpadsmit cēzaru dzīve” aprakstīja pils kustīgo zāli, kurā Nērons rīkoja dzīres.

"Ēdamzāles griesti sastāvēja no pagriežamām plātnēm, lai varētu izbārstīt ziedus, bez tam plātnēs bija spraugas, lai varētu izsmidzināt smaržas. Galvenā telpa bija apaļa un dienu un nakti bez apstājas griezās pakaļ debesu jumam,” - rakstīja Svetonijs. Tomēr no viņa apraksta nav skaidrs, kas tieši griezās – dzīru zāles grīda vai griesti.

Kā ēdamzāle kustējusies pagaidām mūsdienu speciālisti vēl nav pilnībā atklājuši, zināms vien tas, ka zem zāles koka grīdas atrodas vairākas lodes, kas kustas pateicoties pāri plūstošam ūdenim.

Zāli atklāja arheoloģisko izrakumu laikā tā sauktās Zelta pils drupās, kas ietilpst pils parka kompleksā Romā, tās celtniecība sākusies 64. gadā pirms mūsu ēras.

***

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Klaudijs I GermāniksKlaudijs I GermāniksAudžutēvs, Priekštecis01.08.10 p.m.ē.13.10.54
        2Drūzs, Nērons Klaudijs GermaniksDrūzs, Nērons Klaudijs GermaniksVecvectēvs28.03.38 p.m.ē.14.09.9
        Birkas