LKOK nr.3/904

Reek, Nikolai

Pulkvedis, 3. divīzijas štāba priekšnieks

* 1890. g. 1. februārī Tallinn. (Pēc citām ziņām Saaremaa.)

+ Nošauts 1942. g. 8. maijā Soļikamskā.

[]

Pēdējā dienesta pakāpe ģenerālleitnants. Bija pēdējais Igaunijas kara ministrs.

Tika apcietināts 1941. g. 10. martā un nosūtīts uz Soļikamsku. 1942. g. 16. martā ar PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķās apspriedes lēmumu piespriests nāves sods.

RĒKS (REEK) NIKOLAJS Alekseja dēls

Igaunijas armijas 3. divīzijas štāba priekšnieks, kolonels.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 1. febr. Tallinā (citos avotos - Sāmsalā, Ūemoizā). 1905. g. beidzis Tallinas pilsētas skolu. 

Krievu armijā iestājies 1907. g., dienējis 97. Vidzemes kājnieku pulkā. 1910. g. beidzis Čugujevas karaskolu, pārcelts uz 90. Oņegas kājnieku pulku. 1913. g. aug. uzņemts Nikolaja Kara akadēmijā. 

Pēc 1. pasaules kara sākuma pārcelts uz aktīvo armiju, līdz 1914. g. dec. rotas komandieris, tad nosūtīts uz 23. divīzijas štābu. 1915. g. okt. iecelts par 11. armijas štāba Izlūkošanas dienesta vecākā adjutanta palīgu, paaugstināts par štabskapitānu. 1916. g. beidzis Kijevas lidotāju kursus, turpinājis dienestu 6. armijas aviācijas divizionā. No turienes komandēts uz Nikolaja Kara akadēmiju, to beidzis 1917. g. jūn., iecelts par 107. kājnieku divīzijas štāba vecāko adjutantu, paaugst. par kapteini. Nozīmēts par Muhu šauruma nocietinājumu Operatīvā štāba priekšnieku. 1917. g. jūn. uzņēmies igauņu vienību štāba priekšnieka pienākumus. 1918. g. martā paaugstināts par apakšpalkavnieku. Demobilizēts 1918. g. 5. maijā. apbalvots ar Staņislava II, III šķiras, Annas II, III, IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem.

Igaunijas armijā iestājies 1918. g. 11. nov., nozīmēts par aizsargu (kaitselita) vienību organizētāju Viru apr. un Narvas pilsētā. No 1918. g. 21. nov. 5. kājnieku pulka komandieris. 1919. g. 20. febr. iecelts par 1. divīzijas štāba priekšnieku, no 1. apr. tādā pašā amatā 3. divīzijā. 1919. g. 1. okt. paaugstināts par kolonelu (pulkvedi), no 31. dec. Viru frontes virspavēlnieka štāba priekšnieks. 1920. g. 23. febr. pēc frontes likvidācijas atgriezies iepriekšējā postenī. 

1921.-1923. g. Ģenerālštāba kursu vadītājs, armijas mācību iestāžu inspektors. 1923. g. pārcelts Ģenerālštāba rīcībā. 1925. g. nov. beidzis Francijas Augstāko karaskolu, armijas pagaidu komandieris. 

1926. g. 24. febr. paaugstināts par ģenerālmajoru. 1926.-1927. g., 1929.-1934. g. 8. marta 2. divīzijas komandieris. 1927. g. 5. marta - 1928. g. 5. dec. kara ministrs. 1934. g. 7. martā iecelts par Armijas komandieri, Kara ministrijas padomes loceklis. No 1934. g. 19. marta arī kara ministra palīga v.i. 1934-1937. g. Augstākās karaskolas pasniedzējs. 1938. g. 24. febr. paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1938. g. 1. sept. no kara ministra palīga pienākumiem atbrīvots. 12. okt. iecelts par kara ministru. 

Arestēts 1941. g. 10. martā. jūl. sākumā pārvests uz Soļikamsku. Usoļlaga leTK pārvalde apsūdzēja Reek pēc KPFSRKK 58-2. 58-3, 58-4. 58-6-1 d., 58-10-11 d., 58-11. 58-13 pantiem. 1942. g. 16. martā ar PSRS leTK Sevišķās apspriedes lēmumu piespriests nāvessods. Nošauts Soļikamskā 1942. g. 8. maijā.