Nikolajs Goršeņins (20.12. 1947, Jelgavā - 13.10. 2000, Rīgā) – operdziedātājs (bass).

1975. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Vokālās mākslas profesora A. Viļumaņa klasi.

Kopš 1975. gada kļuva par Latvijas Operas un Baleta teātra (Latvijas Nacionālās operas) solistu. Operdziedātāja balsij bija raksturīgs spēcīgs, daiļskanīgs tembrs, viņa balss vienlīdz labi skanēja visa vokālā diapazona plašumā.

Nikolajs Goršeņins bija izcils dramatiskais aktieris un spožs basa partiju izpildītājs: Kecals (B. Smetanas operā «Pārdotā līgava»); Mefistofelis (Š. Guno operā «Fausts»); Zakarija (Dž. Verdī operā «Nabuko»), Filips (Dž. Verdī operā  «Dons Karloss»); Timurs (Dž. Pučīnī operā «Turandota»), Raimondo (G. Doniceti operā «Lučija di Lamermūra”); Gremins (P. Čaikovska operā «Jevgeņijs Oņegins»), Karalis Renē (P. Čaikovska operā «Jolanta»); Boriss Godunovs un Varlāms (M. Musorgska operā «Boriss Godunovs»); Jokanāns (R. Štrausa operā «Salome»); Ramfiss (Dž. Verdī operā «Aīda»).

1983. gadā Nikolajs Goršeņins piedalījās republikāniskajā vokālistu konkursā un ieguva otro vietu. 20. gadsimta 80. gadu beigās operdziedātājs piedalījās F. Šaļapina festivālā Kazaņā.

Daudzkārt Latvijas Nacionālās operas trupas sastāvā N. Goršeņins devās aizrobežu viesizrādēs, tostarp, uz Vāciju. Viņš uzstājās ar solokoncertiem Latvijā un ārvalstīs – dziedāja Maskavā, Sanktpēterburgā, Kazaņā, Viļņā un Tallinā.  

Nikolajs Goršeņins ierakstīja kompaktdisku ar operu ārijām un dažādu valstu un laikmetu komponistu romancēm.

Tuvinieku, draugu un kolēģu gaišā piemiņā viņš ir  palicis kā komunikabls, pretīmnākošs cilvēks.