Nikolajs Judeņičs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.07.1862
Miršanas datums:
05.10.1933
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Николай Николаевич Юденич
Papildu vārdi:
Nikolai Judenitsch, Николай Юденич, Nikolajs Judeničs, Николай Николаевич Юденич, Nikolai Nikolajewitsch Judenitsch, Nikolai Yudenich, Nikolai Nikolayevich Yudenich
Kategorijas:
Militārpersona, karavīrs, Saistīts ar Latviju, Tautas varonis, Ģenerālis
Kapsēta:
Russian Orthodox Cemetery, Nice

Nikolajs Judeņičs bija Krievijas impērijas armijas virsnieks. Krievijas pilsoņu karā karojis baltgvardu armijā.

Krievijas impērijas armijā

Dzimis Maskavā. 1881. gadā pabeidza Aleksandrovskas kara skolu. 

1887. gadā pabeidza Ģenerālštāba akadēmiju. Piedalījies Krievijas—Japānas karā (1904 — 1905), kur komandēja pulku.

No Pirmā pasaules kara sākuma bija Kaukāza armijas štāba priekšnieks.

No 1915. gada janvāra komandē divīziju. Viņš karoja pret Osmaņu impērijas armiju.

Krievijas pilsoņu karš

Pēc Februāra revolūcija Krievijā (1917) kļuva par Kaukāza frontes komandieri, bet jau maijā viņš tika noņemts no šī amata un atvaļinājās. Atbalstīja Korņilova sacelšanos pret boļševikiem. 

1918. gadā pārcēlās uz Somiju, kur kļuva par Rietumkrievijas armijas veidotāju un vadītāju. 

1919. gadā ar Karla Menerheima piekrišanu uzsāka veidot militārās vienības, lai cīnītos pret boļševikiem. Šai pašā gadā pārceļas ar saviem spēkiem uz Igauniju.  

Ļoti aktīvi sadarbojās ar Antanti un jo īpaši ar Lielbritāniju. Aktīvi veica politisko darbību, lai izveidotu varas orgānus atbrīvotājām teritorijām. Vada Ziemeļrietumu armiju, kas sākotnēji palīdz igauņiem atbrīvot Igauniju, bet pēc tam veic aktīvu karadarbību jau Krievijas teritorijā, kur veic iebrukumu ar mērķi iegūt Petrogradu. Šīs viņa ieceres neizdodas un Petrogradas pievārtē viņš cieta smagu sakāvi, kur svarīga loma no pretinieku puses bija latviešu strēlniekiem.

Emigrācija

1920. gada 22. janvārī izsludina Ziemeļrietumu armijas demobilizāciju. 

1920.g. 28. janvārī viņu arestēja Igaunijas varas iestādes, tomēr pēc tam viņu atbrīvoja pēc Antantes lūguma. Drīz pēc tam emigrēja uz Lielbritāniju, bet vēlāk pārcēlās uz Franciju, kur aktīvi iesaistījās krievu trimdas organizācijās un to darbībā. 

1933. gadā mira netālu no Nicas.

Avoti: wikipedia.org, calend.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Vinstons ČērčilsVinstons ČērčilsPaziņa30.11.187424.01.1965
        2Karls Gustavs Emīls MannerheimsKarls Gustavs Emīls MannerheimsPaziņa04.06.186727.01.1951
        3Nikolajs  NikolajevičsNikolajs NikolajevičsDarba devējs18.11.185605.01.1929
        4Aleksandrs  KolčaksAleksandrs KolčaksDarba devējs16.11.187407.02.1920
        5Detlavs  BrantkalnsDetlavs BrantkalnsPretinieks12.06.189808.08.1979
        6
        Aleksejs PālensPadotais
        7Voldemārs OzolsVoldemārs OzolsPadotais17.10.188412.07.1949
        8Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensPadotais16.11.187303.04.1937
        9Valters Henrijs KovansValters Henrijs KovansCīņu biedrs11.06.187114.02.1956
        10Huberts GofsHuberts GofsCīņu biedrs12.08.187018.03.1963

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        06.12.1917 | Somija pasludina neatkarību no Krievijas

        Pievieno atmiņas

        Birkas