Pēc vairāku gadu nogulēšanas slimības gultā pārtrūka karavīra, dzejnieka un avīžnieka Nikolaja Lečmaņa mūžs. Viņš nomira Rietumvāci jā Eitinas slimnīcā 23. oktobrī. Nikolajs Lečmanis dzimis 1904. g. 20. februāri Rīgas apriņķa Ķeipenes pagasta "Ērgļos". Rīgas valsts tehnikumā viņš beidza ķīmijas nodaļu, taču iegūtās zināšanas nepielietoja, jo izšķīrās kļūt par karavīru. Viņš iestājās Latvijas karaskolā, kuru beidza 1929. gadā. Kā virsnieks Nikolajs Lečmanis kalpoja 4. Valmieras kājnieku pulkā. Brīvajā laikā viņš mācījās zīmēt, arī rakstu mākslu. Teorētiskas zināšanas viņam lieti noderēja, kad kļuva par armijas laikraksta "Latvijas Kareivis" līdzstrādnieku. Krievu iebrukums Nikolaja Lečmaņa dzīvi pilnīgi izpostīja. Sievu un dēlu 14. jūnijā izsūtīja uz Sibīriju. Pats viņš slapstījās Zemgalē, kur nodibināja pretestības grupu. Kad vācieši dibināja pirmās brīvprātīgo vienības, N. Lečmanis iestājās tanīs. Vēlāk gan viņš cīnījās Latviešu leģionā 15. divīzijā. Kopā ar citām latviešu vienībām Lečmanis nokļuva angļu gūstā Ziemeļvācijā. Aiz dzeloņstiepļu žoga latviešu puiši un vīri savu dvēseļu skandējumu izteica dažādos veidos. Visredzamāk pašu gūstekņu izdevumos. Cītīgs rakstītājs tajos bija arī Nikolajs Lečmanis. Jau Putlosā viņš uzrakstīja virkni miniatūru un dzejoļu. Cēdelghēmā radās citas. Uzrakstītās miniatūras iznāca grāmatā "Karavīra nenosūtītās vēstules". Daļa gūstā rakstīto dzejoļu ietilpināta pirmajā dzejoļu grāmatā "Zvaigzne logā". Gadu gaitā Lečmanim iznāca vēl divas dzejoļu grāmatas "Eju savā gaismā" un "Es pasaules tirgū". Karavīrs un dzejnieks Nikolajs Lečmanis pilnīgi par rakstītā vārda "kalpu" kļuva 1959. gadā, kad saka strādāt Rietumvācijas latviešu laikrakstā "Latvija". Politiskas dzīves apskatus viņš deva ar segvārdiem J. Ērglis un Fabiāns. "Latvijā" N. Lečmanis nostrādāja līdz 1969. gadam, kad pensionējās.

Uz pārpelnošanu Lībekas krematorijā Nikolaju Lečmani izvadīja 3. novembrī. Pelnu urnu pārsūtīja uz ASV un apbedīja Katskiļu "Brāļu kapos", kur pats bija izraudzījies savu atdusas vietu.

Avots: Laiks, 05.11.1986