Nikolajs Pūliņš

PŪLIŅŠ NIKOLAJS Kārļa dēls Cēsu rotas kareivis.

Dzimis 1901. g. 14. sept. Talsos. Mācījies komercskolā.

1917. g. brīvprātīgi iestājies Rēveles Nāves bataljona jātnieku izlūkos.

1917. g. 5. okt. desanta uzbrukumā Monas salai ticis ievainots kājā, kritis vācu gūstā. No tā bēdzis 4 reizes, taču neveiksmīgi.

1918. g. 25. nov. atbrīvots un atgriezies Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 3. dec., piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā.

1919. g. 7. febr. Skrundas raj. kaujā pie Lēnes muižas, kad mūsu daļām draudēja ielenkums, Pūliņš ar vieglo ložmetēju niknā apšaudē izvirzījās ārpus mūsējo pozīcijām un apšaudīja pretinieku, noturēdams to uz vietas, līdz mūsu vienības atkāpās uz jaunām pozīcijām. Pēc tam atgriezās rotā, iznesdams līdzi arī ložmetēju. Pēc Rīgas atbrīvošanas dienējis 2. Ventspils kājn. pulkā, vēlāk tehniķis Aviācijas grupā.

Bermontiešu uzbrukuma laikā dienējis 9. Rēzeknes kājn. pulka smago ložmetēju rotā. Par drošsirdību paaugst. par seržantu. Pulkā palicis līdz brīvības cīņu beigām.

1920. g. 10. martā atvaļināts. Sācis nodarboties ar lidmašīnu būvi.

1923. g. konstruējis un uzbūvējis divplāksni "Sprīdīte", ar kuru veicis demonstrācijas lidojumus.

Ordenis LKOK 3/1982 piešķirts 1926. gadā

1926. g. beidzis divvietīgas lidmašīnas "Ikars 3A" būvi.

1925. g. uzņemts kara aviācijas skolā, kur 1926. g. ieguvis lidotāja tiesības.

Pūliņš pirmais ieguvis privātā lidotāja tiesības Latvijā, saņēmis starptautiskā lidotāja apliecību nr. 1.

1928. g. beidzis pirmā privātā aviācijas angāra būvi Latvijā. Piešķirta jaunsaimn. Cīravas pag. 2. pasaules kara laikā devies trimdā.

Dzīvojis Zviedrijā.

Miris. 1979. g. 23. martā Molnlycke, Zviedrijā.

Nikolajs Pūliņš cēlies no jūrnieku un kuģīpašnieku dzimta, no Upesgrīvas pagasta Uguņciema. Izsekojama kopš 18. gs. sākuma, kad baznīcas grāmatās un muižas revīzijas aktīs parādījušās ziņas par Reizu māju saimnieku Sīmani, kas miris 1778. g., un viņa sievu Līzi, kas mirusi gadu vēlāk 80. g. vecumā.

Pūliņiem piederēja 28 burinieki (visvairāk Latvijā) un 3 tvaikoņi. 1902. gadā Pūliņu īpašumā bija 11 burinieki 180 tūkstošu rubļu vērtībā – divreiz vairāk nekā kuģniecības sabiedrībai Austra, un šo kuģu rīkošanai Pūliņi tērēja mazāk naudas nekā sabiedrība Austra savu kuģu rīkošanai. Vairāk nekā 20 Pūliņu dzimtas pārstāvju bija ne vien kuģu īpašnieki, bet arī kapteiņi, stūrmaņi, būvmeistari pat kuģu mākleri un tirgotāji. Vairāki burinieku īpašnieki, arī Pūliņi kļuva par tvaikoņu rēderiem. Tvaikonis Maiga bija pirmais kuģis, kas 1918. gada decembrī pacēla Latvijas Republikas karogu.

Nikolajs Pūliņš bija pirmais Latvijas sporta lidotājs un lidmašīnu būvētājs pēc neatkarības atgūšanas 1919. gadā. Par drošsirdību neatkarības cīņu laikā Latvijas bruņotajos spēkos viņš tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. 1928.gada vasarā N. Pūliņš bija pietiekami drošs, lai lidotu uz Mērsragu. Satiksmes ministrijas Gaisa transporta nodaļa reģistrēja lidojumu uz Mērsragu, kā veiksmīgu "Ikara" lidošanas spēju pārbaudi. Bez tam Pūliņš izturēja pilota kvalifikācijas pārbaudi. Rezultātā "Ikars" tika reģistrēts kā Latvijā pirmā civilā lidmašīna ar imatrikulācijas burtiem YL-AAA, bet Pūliņš saņēma starptautiskā lidotāja pirmo civilā pilota licenci Nr.1. (Avots: http://www.mersrags.lv/?ct=pasakumi&fu=read&id=367) 

Avoti: news.lv, lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis IrbītisKārlis IrbītisDraugs, Domu biedrs14.10.190413.10.1997
        Birkas