Olga Ludovika Hajkova (krievu: Олга Лудовика Хайекъ; vācu: Hajek) dzimusi 29.04.1896 (pēc v. s.) plkst. ½ 10 no rīta atslēdznieka Jāzepa Hajeka un viņa sievas Ludovikas Marijas Juliānes (dzim. Vulfsone) ģimenē kā jaunākais no trim bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīta 23.06.1896 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Marija Vulfsone, sieva; Matilde Vulfsone, sieva. [3]

Māsas – Renāte Johanna un Lilija Marija.  

09.03.1911 (pēc v. s.) kopā ar māti un māsu Liliju pārgājusi no Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. [latviešu] draudzes uz Rīgas Doma ev. lut. [vācu] draudzi. [1]

Iesvētīta 19.10.1914 (pēc v. s.) Rīgas Doma baznīcā. [1, 2]

Ticība: luterticīga. [4, 7]

Tautība: vāciete. [10]

Pavalstniecība – Austroungārijas, [7] Čehoslovākijas, [8, 10] vēlāk – Vācijas. [8]

07.06.1906 [4]-29.04.1915 (pēc v. s.) [7] mācījusies Rīgas pilsētas meiteņu sešklašu skolā, mācības uzsākot vecākajā sagatavošanas klasē. [4] Pilsētas meiteņu skolas apmeklēšana norādīta arī iesvētību ierakstā. [2]

1915. g. izturējusi skolas gala pārbaudījumu, saņemot atļauju strādāt par mājskolotāju [7, 12] ar tiesībām pasniegt vācu valodu. Amata garantētās personīgās privilēģijas nav pienākušās, jo nav bijusi Krievijas, bet gan Austroungārijas pavalstniecībā. Māsai Lilijai Marijai, kura šo mācību iestādi bija beigusi 1911. g., būdama ārvalstniece, šādas privilēģijas netika liegtas. [7] Domājams, noteikumu maiņa saistīta ne tikai ar vēlmi atbalstīt izglītotus savas valsts pilsoņus, bet arī ar karadarbības sākšanos: arī naidīgu valstu pilsoņi bijuši ārvalstnieki. Ziņa par Pilsētas meiteņu skolas absolvēšana sniegta laikrakstā. [12]

1915-1918 uzturējusies Iekškrievijā. [10] Domājams, kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās.

Nodarbošanās: skolotāja, [9, 13, 14] mājsaimniece, [8, 10] arī strādniece. [8]  

Tā kā bijusi ārvalstniece, atbilstoši noteikumiem, 30.03.1939 lūgusi izdot darba atļauju uz vienu gadu algota darba uzsākšanai. Rīgas prefektam adresētajā lūgumā norādījusi, ka iepriekš darba atļauja nav bijusi, pašlaik – bez nodarbošanās, uzturējis tēvs, taču viņš miris. Kopā ar māti iztikušas no līdzekļiem, kurus ieņēmušas par pārdotajiem tēva darba rīkiem, taču tie beigušies, un viņas nonākušas trūkumā. Lai nodrošinātu abu eksistenci, vēlējusies strādāt gadījuma darbus kā mājskolotāja vai kantoriste. Prefektūras Pasu nodaļā saņemta atzīme, ka Olga Haikova neskaitās nevēlamo ārzemnieku saraktā. Atļaujas saņemšanai 18.04.1939 dokumenti nosūtīti uz Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Ārzemnieku nodaļu, kura 06.05.1939 paziņojusi, ka darba atļaujas kartiņa izsniedzama, atļaujot strādāt par kantoristi. Lai gan Sabiedrisko lietu ministrijas Darba aizsardzības pārvaldei nav bijuši iebildumi izsniegt ilggadīgajai iedzīvotājai darba atļauju abās izvēlētajās nodarbēs – mājskolotāja-bērnu audzinātāja vai kantoriste –, pozitīvu atsauksmi atteicies sniegt Izglītības ministrijas Skolu departaments, atzīstot, ka tā rīcībā neesot ziņu par Olgas Hajkovas izglītību un darba stāžu. Paziņojumā norādīts, ka zīmognodeva Ls 5,- tikusi samaksāta zīmogmarkās, kuras uzlīmētas uz lūgumraksta, taču no dokumenta redzams, ka faktiski samaksāti Ls 10,- [10], domājams, tāpēc, ka lūgums iesniegts rakstiski. Trūkst ziņu, vai kantoristes arodā nodarbināta, vismaz no 1939. g. maija beigām bijusi strādniece. [8]

29.03.1939 mātei mainot dzimtas uzvārdu "Vulfsons" uz uzvārda agrāko formu "Vulfs", attiecīgs labojums veikts arī Olgas dzimšanas un kristību ierakstā. [3]

Dzīvojusi Rīgā, Matīsa ielā 43-10; [13, 14] Matīsa ielā 43-12 [8] un  Matīsa ielā 44-45. [2, 8, 10] Lai dzīvotu Latvijā, ik gadu Rīgas prefektūrā izņēmusi uzturēšanās atļauju. [10]

Kopā ar māti ieguvusi Vācijas pavalstniecību un 22.05.1939 saņēmusi Vācijas ceļošanas pasi. 14.10.1939 kopā ar viņu devusies uz Vāciju. [8]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Doma (Riga, Dom); 19. gs.-1939 Draudzes locekļi (vācu) Gr-Ha; 317. kadrs.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Doma (Riga, Dom); 1912-1939 Iesvētītie (vācu); 22. kadrs, 2. ieraksts.
3. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1892-1896 Dzimušie (latviešu) I draudze; 259. kadrs, 172. ieraksts.
4. LVVA, 1397. f., 1. apr., 40. l., 51. lp.
5. LVVA, 1397. f., 1. apr., 74. l. , 71. lp. o.p.
6. LVVA, 1397. f., 1. apr., 78. l., 128. lp.
7. LVVA, 1397. f., 1. apr., 104. l.
8. LVVA, 2942. f., 1. apr., 9474. l.
9. LVVA, 3234. f., 14. apr., 541. l., 30. lp. o.p.-31. lp.
10. LVVA, 3234. f., 19. apr., 5781. l.
11. Aus den Kirchengemeinden. Getauft. Rigasche Stadtblätter, Nr. 26 (1896, 27. Juni), S. 208.- 209.
12. In der Stadt=Töchterschule… Rigasche Zeitung, Nr. 97 (1915, 1. Mai), S. [4.]
13. Rīgas Adresu Grāmata 1925. 1. gada gāj. Rīga : “Saturns” apgādībā, 1925. 165. [423.] lpp.
14. Rīgas adresu-izziņas grāmata : 1928. gadam ar Latvijas tirdzniecības-rūpniecības uzņēmumu sarakstu = Das Adress-Informationsbuch der Stadt Riga : mit einem Verzeichnis der Handels- u. Industrieunternehmungen Lettlands für das Jahr 1928 = Адресно-справочная книга г. Риги : на 1928 г. с указателем торгово-промышленных предприятий Латвии. Rīga : LETA, 1928. 195. [457.] lpp.