Rīgā pēc ilgas un grūtas slimības 1. aprīlī miris gleznotājs Oļģerts Saldavs. Ziņa, ka O. Saldavs miris latviešus trimdā bija sasniegusi jau 1949. gadā un tamdēļ arī Latvijas enciklopēdijā. O. Saldavs jau minēts kā miris. Vācijas kapitulācijas laikā viņš uzturējās Drēzdenes apkārtnē un kad tur ienāca padomju spēki — repatriējās. Par viņa vēlākājām gaitām Latvijā nebija nekādu ziņu, kā par visu, kas notiek aiz dzelzs priekškara. Tagad, reizē ar nāves vēsti, saņemta arī ziņa, ka Saldavs bijis šķīries no sievas — baletdejotājas Mirdzas Kārkliņas un par jaunu precējies ar kādu krievieti. Viņš laikam bijis arī vairākus gadus izsūtīts, kaut gan "Literatūra un Māksla" raksta, ka nelaiķis no 1945. līdz 1950. gadam darbojies Rīgā Jāņa Rozentāla lietišķās mākslas vidusskolā. Viņš veicis arī atbildīgu uzdevumus padomju mākslinieku savienībā, kā arī bijis gleznotāju sekcijas biroja sekretārs un mākslas padomes loceklis.
O. Saldavs pēdējā laikā vadījis tēlotājas mākslas nodaļu žurnālā "Māksla" un sarakstījis monogrāfiju par V.Purvīti.
Saldavs bija apdāvināts vidējās paaudzes žanrists un ainavnieks un neatkarīgās Latvijas laikā darbojās arī par
mākslas recenzentu.

Oļģerts Saldavs dzimis 1907. gada 29. jūlijā Koknesē lauksaimnieka ģimenē. 1927. gadā iestājies Latvijas mākslas akadēmijā, Purvīša vadīto ainavu darbnīcu beidza 1930. gadā. Kopš 1935. gada ar saviem īpatniem zaļos toņos gleznotiem darbiem piedalījās izstādēs. Visi sākuma posma darbi darināti daļēji Konrāda Ubāna, un Derēna ietekmē.
Mirušais mākslinieks izvadīts 7. aprīlī no Mākslinieku mājas u Meža kapiem.

Avots: "Londonas avīze", 15.04.1960

Savukārt izdevums "Latvijas Kareivis" 1937.gadā raksta: "4. Valmieras kājnieku pulkā obligātorisko kara dienestu izpilda mākslinieks Oļģerts Saldavs. Pulka virsnieku kluba telpu izdaiļošanai viņš dāvinājis savu gleznu «Pļaujas laiks». 0. Saldava dāvinājums savam pulkam lai ir cildena priekšzīme visiem tiem, kas kādreiz stāvējuši, stāv vai stāvēs mūsu armijas rindās."