Olivers Kromvels - angļu 17. gadsimta gadsimta pirmās puses karavadonis un politiķis.

Anglijas pilsoņu kara laikā izvirzījās par vienu no Jaunā parauga armijas militārajiem līderiem.

Pēc tam, kad 1649. gadā ar nāvi tika sodīts karalis Čarlzs I Stjuarts, Kromvels dominēja valsts politikā, iekaroja Skotiju un Īriju, bet no 1653. līdz 1658. gadam ieņēma Lorda Protektora amatu, faktiski būdams diktators.

Dzimis vidēji turīgā dižciltīgo ģimenē, tomēr līdz četrdesmit gadu vecumam Kromvels bija mazpazīstams.

1640. gadā Kromvels tika ievēlēts t.s. Īsajā parlamentā, bet vēlāk bija arī Ilgā parlamenta sastāvā. Nostājās parlamenta aiztāvju - "apaļgalvju" pusē.

Kara laikā izvirzījās no kavalērijas vienības līdz armijas komandiera amatam.

1649. gadā kā trešais parakstīja nāves spriedumu karalim Čarlzam I.

No 1649. līdz 1653. gadam bija deputāts Atlieku parlamentā. Šis parlaments iecēla Kromvelu par Īrijas kampaņas vadītāju, kura tika veikta no 1649. līdz 1650. gadam.

No 1650. līdz 1651. gadam Kromvels vadīja kampaņu pret skotiem.

1653. gada 20. aprīlī Kromvels padzina Atlieku parlamentu, neilgi Anglijā bija armijas iecelts pagaidu parlaments, bet 16. decembrī Kromvelam tika piešķirts Lorda Protektora amats, un šo amatu viņš saglabāja līdz savai nāvei 1658. gadā.

Kad 1660. gadā karaļa piekritēji atgriezās pie varas, Kromvels tika ekshumēts un viņam tika nocirsta galva.

Kromvels ir pretrunīgi vērtēta personība, tomēr BBC 2002. gada aptaujā viņš tika atzīts par vienu no desmit visu laiku ievērojamākajiem britiem. Viņa Īrijas kampaņas gaitu daži vēsturnieki uzskata par genocīdu, un Īrijā attieksme pret viņu ir klaji naidīga.