Omārs Haijāms

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.05.1048
Miršanas datums:
04.12.1131
Papildu vārdi:
Омар Хайям, Omārs Haijams, عمر خیام ’Omar-e Khayyām
Kategorijas:
Astronoms, Dzejnieks, Filozofs
Tautība:
 persietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ja tuvoties gribi tu galīgam mieram,

Liktenim smaidi, kas sit, bet nesit nevienam

 

Omārs Haijams   bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis. Rietumu pasaulē viņš vairāk ir pazīstams kā dzejnieks, bet savā zemē kā zinātnieks. Astronoms, matemātiķis, fiziķis, dzejnieks un filozofs, kas vēl savas dzīves laikā saņēma goda titulu Patiesības pierādījums.

Al-Baihakī rakstīja, ka Haijāms "bija no Nišapūras - gan pats šeit dzimis, gan viņa priekšteči". Uz to norāda arī tas, ka vārdam ir pielikums Nišapūrī (persiešu valodā) vai an-Naisabūrī (arābu valodā).

Tajā laikā Nišapūra, kas atradās Irānas austrumos, senā kultūras provincē Horāsānā, bija liela tirdzniecības pilsēta, ar vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju. Nišapūra, būdama viens no galvenajiem Irānas kultūras centriem, bija slavena ar savām bibliotēkām, no 11. gadsimta pilsētā pastāvēja skolas - vidēja un augstāka līmeņa medreses.

Omārs Haijāms mācības uzsāka Nišapūras medresē, kas tolaik tika uzskatīta par vienu no labākajām Irānā, un tajā valsts dienestam tika gatavoti garīgie kalpotāji un augsta ranga ierēdņi.

Velāk Haijāms turpināja skoloties Samarkandā un Balhā - lielos Vidusāzijas kultūras centros.

1074. gadā Omārs Haijāms tika aicināts uz dienestu varenā Seldžuku dinastijas valdnieka Malikšāha galmā Isfahānā, spēcīgās Seldžuku valsts galvaspilsētā. Pilsēta bija slavena ar vērtīgu rokrakstu kolekciju, tajā pastāvēja stingras kultūras tradīcijas, un Malikšāha vezīra Nizāma al-Mulka valdīšanas laikā tā bija aktīvs zinātniskais centrs, kurā darbojās daudzi zinātnieki.

Tieši šeit sākās Haijāma darbības auglīgākais, divdesmit gadus ilgais periods.

Ar Nizāma al-Mulka (1018-1092) atbalstu Haijāma rīcībā tika nodota viena no tālaika lielākajām observatorijām - Isfahānas observatorija. Viņa uzdevums bija vadīt galma observatoriju, kā arī radīt jaunu, pilnīgāku kalendāru. Haijāms kļuva par sultāna goda galminieku.

Leģenda vēsta, ka Nizāms al-Mulks esot piedāvājis Haijāmam valdīt pār Nišapūru un tās apkaimi, bet Haijāms esot atbildējis, ka neprot valdīt pār cilvēkiem.

Tad Nizāms al-Mulks piešķīris Haijāmam gada algu - 10 000 zelta dināru (tā bija milzīga sumina), lai viņš netraucēti varētu nodoties zinātnei.

1079. gadā kopā ar vairākiem citiem astrologiem viņam izdevās sastādīt jaunu kalendāru, kas tika nosaukts Malikšāha vārdā, — par godu Haijāma aizbildnim. Šis saules kalendārs atšķirībā no citiem bija loti precīzs un pārspēja pat Gregora kalendāru. Haijāmam bija arī citi pētījumi astronomijā. Balstoties uz vairākus gadus ilgušiem debesu ķermeņu kustības novērojumiem, viņš sastādīja "Malikšāha astronomijas tabulas". Viduslaikos šīs tabulas Austrumos bija plaši izplatītas. Diemžēl vēlāk tās tika nozaudētas, tāpat kā daudzi Haijāma darbi par matemātiku.

No Haijama pierakstiem ļoti maz fragmentu ir saglabājušies līdz mūsdienām.

Ilgstoši tika apšaubīts, ka Haijams bija arī dzejnieks, jo netika atrastas liecības par viņa dzejoļiem, kas būtu rakstīti viņa dzīves laikā. Mūsdienās zinātnieki ir pierādījuši aptuveni 250 dzejoļu autentiskumu.

Omāra Haijāma kaps atrodas Nišapūrā blakus imāma Mohammeda Mahrūga mošejai. Uz kapa 1934. gadā par Haijāma cienītāju saziedotajiem līdzekļiem tika uzstādīts obelisks. Uz tā ir uzraksts: Viedā nāve hidžras (7) 516. g. pēc Mēness kalendāra.

Dārzs. Kauss vīna un vijīga meiča,

Tā vēlēšanās mana un rūgtums;

Lūk, paradīze mana un elle!

Bet kas gan pazīst debesis, elli?

Avoti: news.lv, wikipedia.lv, astropolis.lv

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        29.09.1954 | Izveidots CERN

        Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Ženēvā. 1954. gadā to dibināja 11 Eiropas valstis. CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.

        Pievieno atmiņas

        Birkas