Žurnālists, rakstnieks, tulkotājs.

Sešus gadus mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā.

---

9. martā pagāja gads, kopš Berlīnē miris ievērojamais Baltijas vācu rakstnieks un žurnālists Oskars Grosbergs, nepilnu 79 gadu vecumā. Viņš bija Latvijas preses biedrības goda biedrs. Latviešu konversācijas vārdnīcā par viņu rakstīts: «centies uzturēt labas attiecības latviešu un vācu starpā un popularizēt Latviju ārzemēs». «Deutsche Zeitung im Ostland» savā atceres piezīmē konstatē, ka viņam bija nodrošināta «abu tautību tēvijiešu cieņa un mīlestība» . Arī mēs no savas puses varam konstatēt, ka Grosbergs bija viens no veiksmīgākajiem tilta cēlējiem starp latviešu un vācu kultūru. Dzimis 1862. g. 1. aprīlī Skultē, viņš kopā ar vēlāk ievērību guvušiem latviešiem mācījās Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. Strādādams par ierēdni un žurnālistu Pēterpilī, G. uzturēja sakarus ar latviešu mākslinieku aprindām. Pirmā pasaules kara dienās viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā un kopš tā laika līdz pat repatriācijai nostrādāja šeit kā sabiedrisks darbinieks, rakstnieks un kritiķis. G. ievērojamākais darbs ir «Mežvalde» , Vidzemes muižas apraksts trīsdesmitos gados. Kā muižu pārvaldnieka un nomnieka dēls un pats vēlāk muižu nomnieks un mežkungs, G. labi iepazina ne tikai tautas dzīvi, bet arī saimnieciskos un politiskos apstākļus, kas noveda pie latviešu tā sauktās atmodas kustības. «Mežvalde» sarakstīta dzīvā, krāsainā valodā un drīzumā A. Gulbja apgādībā iznāks jauns «Mežvaldes» iespiedums (pēc paplašinātā Vācijas izdevuma, ar S. Vidberga ilustrācijām) . Grosberga pēdējā grāmata — «Zemgales stāsti» — parādījusies tikai latviski, tāpat kā laba daļa viņa ievērojamo baleta kritiku. G. tulkojis vāciski Janševska «Dzimteni» u. c. darbus. Nelaiķa piederīgiem ir nodoms pēc kara apstākļu izbeigšanās guldīt rakstnieka mirstīgās atliekas dzimtās zemes smiltīs. (Tēvija, 12.03.1942)