Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks bija latviešu pulkvedis,

Karavīri, zemessargi godina pulkvedi O.Kalpaku
.

Oskars Kalpaks dzimis  Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas rajona Ošupes pagasta) "Liepsalās".

Viņa tēvs Pēteris Kalpaks (1850.—1922.) bija rentnieks.

Māte — Ilze Kevere (1854.—1890.).

Oskaram bija vecāka māsa Anna (1876.—?) un jaunāks brālis Kārlis (1884.—1953.).

Pēc mātes nāves 1891. gadā tēvs apprecējās ar Annu Antužu.

1882.g. desmit gadu vecumā Oskars Kalpaks trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā.

1885.g. pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā, kas bija Krievijas valsts iestāde, un bija labāk apgādāta nekā pagastskolas un draudzes skolas, bet tajā mācības notika krievu valodā. Skolas laikā zēns apguva vijoļspēli, ko viņam patika spēlēt arī vēlāk.

Pēc pamatskolas absolvēšanas neveiksmīgi mēģināja iestāties Pleskavas karaskolā, nākošajā gadā devās uz Irkutsku, kur sekmīgi izturēja t.s. savvaļnieka pārbaudījumus. 

1903. gada 18. janvārī O.Kalpaku ieskaitīja Krievijas armijas 10. divīzijas, 40. Kolivaņas pulka 10. rotā, kas bijusi dislocēta Varšavā.

Pabeidzis pulka mācību komandas kursu, O.Kalpaks 1904. gadā dodas uz Kazaņas kājnieku junkurskolu, taču tur neiztur iestājpārbaudījumus. Obligāto dienestu armijā O.Kalpaks beidza kā vecākais apakšoficieris 1905. gada maijā.

1905.g. septembrī viņš atkal devās uz Irkutsku, kur šoreiz veiksmīgi nokārtoja iestājeksāmenus junkuru skolā.

1905. gada revolucionāru apspiešanai sūtīja karaspēku, tai skaitā karaskolas audzēkņus — O.Kalpaks Irkutskas strādnieku nemieru apspiešanas operācijā izpelnījās savu pirmo apbalvojumu — sudraba medaļu “За усердие” (“Par uzcītību“).

1908. gada jūnijā O.Kalpaks absolvēja Irkutskas karaskolu un tika ieskaitīts 183. Pultuskas kājnieku pulkā, kura dislokācijas vieta bija Varšava.Podporučika dienesta pakāpes iegūšana nozīmē, ka viņš skolu bija beidzis ļoti sekmīgi, jo absolventiem parasti piešķīra tikai praporščika pakāpi.

1908.—1909. gadam O. Kalpaks tika norīkots par rotas pagaidu komandieri, kādu laiku viņš ir pulka mantzinis.

1910. gada vasarā armijas dislokācijā sakarā ar 1. Pasaules kara tuvošanos notika lielas pārmaiņas, kuru rezultātā 183. Pultuskas pulku pārvietoja uz Kostromu. Te viņš jau kā jaunākais virsnieks kļuva par pulka instruktoru sagatavošanas komandas priekšnieku. Līdz kara sākumam O.Kalpaks pēc izdienas ieguva poručika dienesta pakāpi un jau oficiāli kļuva par rotas komandieri. Sakarā ar cariskās Krievijas jubilejām (1912., 1913. gads) viņš par labu dienestu tika apbalvots ar divām piemiņas medaļām.

Pasaules kara sākumā 1914. gada augustā O.Kalpaks ar savu pulku kā ložmetēju vada komandieris nokļuva krievu—austriešu frontē Galīcijā. Par ievainojumu kaujā tika apbalvots ar Sv.Annas ordeņa 4. pakāpi. Par drošsirdību un iniciatīvu, komandējot vadu, pēc tam — rotu t.s. Karpatu operācijās, apbalvoja ar trīs ordeņiem. Par cīņām pie Brestas vēl divi ordeņi.

Uzzinot par latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu, viņš lūdza atļauju pārcelties uz tiem, taču tika noraidīts.

Par 1915. gada augusta kaujām pie Zeļenijdvorecas viņu apbalvoja ar Sv. Jura zobenu. Savukārt 1915. gada septembra kaujās viņu apbalvoja ar Sv. Jura ordeņa 4. pakāpi.

1915. gada septembrī O.Kalpakam piešķīra štābkapteiņa dienesta pakāpi.

1917. gada Krievijas buržuāziski demokrātiskās revolūcijas laikā viņš iestājies sociālrevolucionāru (eseru) partijā.

1917. gada septembrī O.Kalpaks pēc izdienas ieguva apakšpulkveža dienesta pakāpi. Pēc atgriešanās no piecu nedēļu atvaļinājuma, ko, iespējams, viņš pavadīja dzimtenē, 15. novembrī padomju vara viņu iecēla par pulka komandieri.

Par O.Kalpaka autoritāti kareivju masās liecina. tas, ka 1917. gada 10. decembrī viņu ievēlēja par komandieri pulka sapulcē, ko apstiprināja pulka komiteja. Pēc pulka demobilizācijas O.Kalpaks 1918. gada 8. aprīlī atgriezās Kostromā, kur pabeidza pulka štāba lietu nodošanu turienes muzejam.

1918. gada rudenī Kalpaks atgriezās Vācijas armijas okupētajā Rīgā.

1918. gada 31. decembrī K. Ulmaņa Pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri (skat. Latvijas brīvības cīņas). Sarkanajai Armijai uzbrūkot Kurzemes virzienā Kalpaka bataljons nodrošināja Latvijas Pagaidu valdības pārcelšanos no Rīgas uz Jelgavu.

1919. gada 5. janvārī pulkvedis Kalpaks izdeva pirmo pavēli, kurā paziņoja, ka apsardzības ministris viņu iecēlis par komandieri atsevišķam bataljonam, kuru veidoja virsnieku rezerves rota, Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales virsnieku rota, Cēsu rota, 3. latviešu zemessargu rota. Tajā pašā dienā pagaidu valdība atstāja Jelgavu un aizbrauca uz Liepāju studentu rotas apsardzībā. Pulkvedis Kalpaks ar savu bataljonu palika frontē. Rādot personīgu laba karavīra piemēru, īsā laikā O. Kalpakam izdevās izveidot patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu vienību. Tas bija grūts uzdevums, jo iedzīvotaju vairākums simpatizēja lieliniekiem. Atšķirībā no vācu un lielinieku piekoptās prakses, Kalpaks pavēlēja saudzīgi izturēties pret mierīgajiem iedzīvotajiem.

1919. gada februārī frontes līnija apstājās pie Ventas. Liepājā un Grobiņas apriņķī tika veikta mobilizācija, kas bataljonu papildināja līdz 600 vīriem. Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi.

3. martā sākās plašs uzbrukums Sarkanajai Armijai. Kalpaka bataljona sākotnējais uzdevums bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas—Saldus ceļu. Latviešu bataljons un vācu dzelzsdivīzijas spēki pie "Airītēm" nonāca savstarpējā sadursmē — krēslā vieni otrus neatpazina (vienotu uniformu un atšķirības zīmju nebija), izcēlās apšaude. 6. marta pēcpusdienā no gūtajiem ievainojumiem bataljona komandieris Oskars Kalpaks mira. Apšaudē bez plkv. Kalpaka no Atsevišķā latviešu bataljona gāja bojā divi latviešu virsnieki — kapteinis Nikolajs Grundmanis un virsleitnants Pēteris Krievs — un vācu leitnants Šrinders, un vairāki karavīri otrā landesvēra daļā — fon Borha bataljonā, ar kuru izcēlās apšaude.

Par pārpratuma kauju vēlākajos gados daudz diskutēja: vai vācieši to bija darījuši ar nolūku, lai iznīcinātu latviešu karaspēka vadītājas personas, vai arī patiesi notika pārpratums. Viedoklis par pārpratuma kauju tomēr ņēma pārsvaru. Taču, vienalga, lai arī kādi būtu bijuši patiesie apstākļi, Latvijas armijas virspavēlnieks kaujā bija kritis.

Par viņa pēdējiem brīžiem liecina karavīrs Pēteris Zaķis, kas kopā ar dažiem citiem bija piesteidzies pie smagi ievainotā pulkveža. Apzinādamies, ka nav vairs glābjams, Kalpaks nozīmē savā vietā kapteini Grundmani. Bet kad viņam pateic, ka arī Grundmanis ievainots, viņš saka: "Tad lai Balodis paliek... Dariet tālāk jūs... Uz priekšu!" Kapteinis Jānis Balodis uzņēmās bataljona komandiera pienākumus, bet rotas adjutants virsleitnants selonis B.Einbergs (vēlākais satiksmes ministrs) nodeva pavēli virsleitnantam A.Galindomam pārņemt Studentu rotas vadību. Kalpaka bataljons un tai pakļautā Studentu rota uzbrukumu atsāka 10.martā, sastopot niecīgu pretestību, ieņēma Saldu un 20.martā jau sasniedza Jelgavas—Tukuma dzelzceļa līniju.

Pagaidu valdība izsludināja divu nedēļu sēras. Oskaru Kalpaku apglabāja 11. martā Liepājas Ziemeļu kapos.

 1919. gada 18. septembrī Kalpaka mirstīgās atliekas pārapbedīja dzimtajā kapsētā Meirānu Visagalā, netālu no "Liepsalām".

Apbalvojumi

  • 17.03.1906. — "Par uzcītību" sudraba medaļa par 1905. gada oktobrī Irkutskas strādnieku dumpja apspiešanu
  • 26.08.1912. —  "В память 100-летия Отечественной войны 1812 года", bronzas medaļa uz Sv. Vladimira ordeņa lentas
  • 21.02.1913. — "В память 300-летия царствования дома Романовых", bronzas medaļa
  • 15.01.1915. — "Sv. Annas ordenis", IV pakāpe,  ar uzrakstu "Par drošsirdību
  • 10.03.1915. — "Sv. Staņislava ordenis" III pakāpe ar šķēpiem un lenti, par cīņām pie Sanas upes
  • 03.10.1915. — "Sv. Annas ordenis" III pakāpe ar šķēpiem un lenti, par kaujām pie Krakovas
  • 11.09.1915. — "Sv. Staņislava ordenis" II pakāpe ar šķēpiem.
  • 04.11.1915. — "Sv. Vladimira ordenis" IV pakāpe ar šķēpiem un lenti, par cīņām pie Juzefovas
  • 13.11.1916. — "Sv. Jura ordenis" IV pakāpe, par kaujām pie Dobrišas 17.09.1916
  • 23.12.1916. — "Sv. Jura ierocis", par kaujām pie Zaļās pils
  • 23.12.1917. — "Svētās Annas ordenis II pakāpe, ar šķēpiem.
  • 11.11.1921. — "Lācplēša kara ordenis", I, II, III klase (pēc nāves).

1927. gadā viņam tur atklāja K. Zāles veidoto pieminekli.

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pēteris KalpaksPēteris KalpaksTēvs00.00.185000.00.1922
        2
        Ilze KalpakaMāte11.04.185429.11.1890
        3Kārlis KalpaksKārlis KalpaksBrālis14.02.188502.02.1953
        4
        Anna KalpaksMāsa02.11.1876
        5
        Reinis KalpaksOnkulis22.05.1872
        6
        Jānis KalpaksOnkulis14.11.1847
        7
        Ērmanis KalpaksOnkulis00.00.186700.00.1868
        8Juris KalpaksJuris KalpaksOnkulis23.02.1869
        9
        Stīne KalpakaTante00.00.185900.00.1860
        10
        Roberts KalpaksBrāļa/māsas dēls08.06.192420.08.1944
        11
        Olga Lizete DrinkenaBrāļa/māsas meita
        12Alma KalpakaAlma KalpakaSvaine00.09.189416.11.1957
        13Jānis KalpaksJānis KalpaksVectēvs16.10.181826.11.1902
        14Līze KalpakaLīze KalpakaVecāmāte00.00.182400.00.1851
        15Maija KalpakaMaija KalpakaVecāmāte00.00.183400.00.1897
        16Aleksandrs KalpaksAleksandrs KalpaksBrālēns/māsīca13.11.189900.00.1974
        17Ārija Kalpaks-GrundmaneĀrija Kalpaks-GrundmaneAttāls radinieks25.10.192227.09.2006
        18Voldemārs OzolsVoldemārs OzolsDarba biedrs17.10.188412.07.1949
        19Kārlis UlmanisKārlis UlmanisDarba devējs23.08.187720.09.1942
        20Herberts TepfersHerberts TepfersDomu biedrs02.07.189210.03.1966
        21Verners TepfersVerners TepfersDomu biedrs09.10.189322.11.1958
        22Edgars VanagsEdgars VanagsDomu biedrs15.12.189211.08.1956
        23Jānis TepfersJānis TepfersDomu biedrs16.01.189809.04.1994
        24Alfrēds BeķerisAlfrēds BeķerisPadotais29.05.189501.02.1936
        25Kārlis AperātsKārlis AperātsPadotais05.04.189116.07.1944
        26Nikolajs GrundmanisNikolajs GrundmanisPadotais07.02.189606.03.1919
        27Fridrihs Augusts ArķisFridrihs Augusts ArķisPadotais15.03.188908.09.1956
        28Ludvigs BolšteinsLudvigs BolšteinsPadotais05.02.188821.06.1940
        29Pāvils DreijmanisPāvils DreijmanisPadotais17.02.189521.07.1953
        30Jānis ĶīselisJānis ĶīselisPadotais23.03.189700.00.1944
        31Pēteris KrievsPēteris KrievsPadotais21.07.189306.03.1919
        32Boriss Bruža-BružsBoriss Bruža-BružsPadotais25.06.189716.12.1987
        33Aleksandrs AkermanisAleksandrs AkermanisPadotais16.08.189027.01.1972
        34Jūlijs ĒrglisJūlijs ĒrglisCīņu biedrs24.12.188522.06.1941
        35Jānis BalodisJānis BalodisCīņu biedrs20.02.188108.08.1965

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        02.01.1919 | Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma rezultātā K. Ulmaņa Pagaidu valdība atkāpjas uz Jelgavu

        Pievieno atmiņas

        05.01.1919 | Latvijas brīvības cīņas: Jelgavā Kalpaka bruņotā vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu

        Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas