Osvalds Aleksandrs Ķiesners

Dzimšanas datums:
10.03.1886
Miršanas datums:
10.01.1943
Mūža garums:
56
Dienas kopš dzimšanas:
50455
Gadi kopš dzimšanas:
138
Dienas kopš miršanas:
29695
Gadi kopš miršanas:
81
Tēva vārds:
Matīss
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Ķiesners
Papildu vārdi:
arī Osvalds Kesners
Kategorijas:
Atzinības krusts, LV, Dzimis Latvijā, Jurists, Lauksaimnieks, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Politiķis, Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Tiesnesis, Virsnieks, Štābkapteinis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dz. 1886. g. 10. martā Raunas pag. Grotes skolā skolotāja ģimenē.

Tēvs Matīss, māte Katrīne, dz. Pētersone.

Mācījies Raunas pag. Grotes skolā un no 1899. g. Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1907.–1913. g. studējis tieslietas TU.

1913. g. kā savvaļnieks iestājies Krievijas armijā, dienējis 2. Kronštates cietokšņa artilērijas pulkā, ieguvis virsnieka dienesta pakāpi.

1. pasaules kara laikā turpinājis dienestu Kronštates cietokšņa artilērijas daļās. No 1916. g. marta dienējis frontē. 1917. g. aug. iecelts par 3. atsevišķā artilērijas parka vecāko virsnieku, 1917. g. sept. paaugstināts par štābkapteini (no 1917. g. okt. parka komandieris).

1918. g. febr. atvaļināts Ludzā, palicis Latgalē. Dzīvojis Balvos.

1919. g. 3. jūl. mobilizēts Latvijas armijā, kapteinis Vidzemes divīzijas štāba virsnieku rezervē. 1919. g. sept. pārcelts uz Artilērijas rezervi, 1919. g. okt. iecelts par baterijas komandieri.

1920. g. martā atvaļināts un 24. febr. iecelts par Latgales apgabaltiesas jaunāko tiesamatu kandidātu (1920. g. 28. jūn. par vecāko tiesamatu kandidātu). No 1921. g. jūn. prokurora biedrs.

No 1922. g. 5. dec. Latgales apgabaltiesas loceklis; strādājis kriminālnodaļā.

1933. g. 4. febr.–1935. g. 1. maijā Liepājas apgabaltiesas loceklis kriminālnodaļā (atbrīvots no amata pēc paša lūguma, faktiski sakarā ar disciplināra rakstura pārkāpumiem).

1932.–34. g. LZS biedrs.

No 1935. g. pensijā, dzīvojis Daugavpilī. Nodarbojies ar lauksaimniecību savās mājās Laucesas pag. Rudušos.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 14. jūn. Laucesas pag. Rudušos apcietināts. Izvests uz Vjatkas soda nometnēm, kur izvirzīta papildapsūdzība par “teroristiska rakstura aģitāciju” starp ieslodzītajiem.

1942. g. 2. dec. par “cīņu pret revolucionāro kustību” PSRS IeTK Sevišķā apspriede piespriedusi augstāko soda mēru – nošaušanu.

Spriedums izpildīts 1943. g. 10. janv.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz; Krievijas Sv. Ao IV šķ., III šķ. ar šķēpiem, Sv. So III šķ. ar šķēpiem.

Precējies ar Aleksandru Jevstifejevu (dz. 1895), dēls Gunārs (dz. 1928. g. 3. janv.); šķīries.

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 182. l.; 1612. f., 12. apr., 50. l.; 3727. f., 1. apr., 23, l., 160., 177. lp.; 3282. f., 1. apr., 916. l., 145. lp.; 5434. f., 1. apr., 75. l., 356. lp.; 5601. f., 1. apr., 2941. l.; 2. apr., 768. l.; LVA, 1986. f., 1. apr., 16589. l., P-5685. l.; AL.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja H. Lazdiņa 1935. g. 3. marta raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “Stādot priekšā tiesneša Kesnera kunga lūgumu, pagodinos ziņot [..] Tiku Kesnera kungam teicis, ka ministra kungs mēģinās iekārtot tā, ka viņam tiktu ieskaitīti pensijas izdienā 3 gadi [..] Sākumā Kesnera kungs negribēja atteikties no dienesta, kādēļ sāku izvest izziņu par notikušo incidentu Kuldīgā, bet tad ienāca Kesnera kungs un paziņoja, ka viņš jau sen nolēmis aiziet pensijā šinī gadā rudenī, bet tagad esot pārdomājis un nekavējoši iesniegšot lūgumu par viņa atsvabināšanu no dienesta. Sarunas ar Kesnera kungu tiku vedis priekšsēdētāja [A.] Birka kunga klātbūtnē.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 50. l., 25. lp.)

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Matīss ĶiesnersTēvs
        2
        Katrīne ĶiesnersMāte
        3
        Gunārs ĶiesnersDēls03.01.1928
        4
        Aleksandra ĶiesnersSieva00.00.1895Šķīries

        Nav norādīti notikumi

        Birkas