Osvalds Glāznieks
Osvalds Glāznieks
- Dzimšanas datums:
- 05.05.1891
- Miršanas datums:
- 16.03.1947
- Mūža garums:
- 55
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48565
- Gadi kopš dzimšanas:
- 132
- Dienas kopš miršanas:
- 28161
- Gadi kopš miršanas:
- 77
- Papildu vārdi:
- arī Osvalds Glazunovs, Освальд Федорович Глазунов
- Kategorijas:
- Aktieris, Katastrofas upuris, Padomju represiju (genocīda) upuris, Režisors
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs.
Dzimis Sesavas pagasta "Lieležos" galdnieka ģimenē. Mājas līdz mūsdienām nav saglabājušās. Pamatizglītību ieguvis Jelgavā.
Krievijā apguva skatuves mākslu J.Vahtangova vadītajā dramatiskajā studijā. Bija režisors un pedagogs Maskavas latviešu teātrī-studijā "Skatuve".
Akteris un režisors J.Vahtangova vārdā nosauktajā teātrī Maskavā. 1924-1932.g. teātra direktors. Pieškirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums, 1939.gadā apbalvots ar ordeni Goda zīme. Filmējies lomās 7 spēlfilmās.
2.pasaules kara laikā vasarnīcā nokļuva vācu okupācijā un kopā ar 6 radiniekiem atstāja Krieviju.
Strādājis Jelgavas teātrī 1942./1943. g. bijis aktieris, režisors un mākslinieciskais vadītājs. 1944.g.oktobrī Rīgā apcietināts un reizē ar 4 radiniekiem nosūtīts uz Butirku cietumu Maskavā. 1945.g. PSRS Augstākās tiesas kolēģija atcēla 1942.gada nāves sodu un vēlāk piesprieda 10.gadus labošanas darbu nometnē.
Miris ieslodzījumā PSRS koncentrācijas nometnē nelaimes gadījumā sniegputenī kravas mašinai ar mākslinieku grupu saduroties ar vilcienu.
Reabilitēts 1957.gadā.
Avoti: wikipedia.org, jzb.lv
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Ēriks Feldmanis | Darba biedrs | |
| 2 |  | Alekss Norts | Darba biedrs | |
| 3 | Valdemārs Baltgalvs | Darba biedrs | ||
| 4 |  | Teodors Amtmanis | Darba biedrs | |
| 5 |  | Marija Leiko | Darba biedrs, Domu biedrs | |
| 6 |  | Jewgeni Wachtangow | Skolotājs |
03.02.1938 | Sarkanais genocīds - Maskavā tiek nošauti visi latviešu teātra Skatuve darbinieki. Šajā dienā nošauj 284 latviešus
Pretēji komunistu un viņu līdzskrējēju, tai skaitā krievu mediju apgalvojumiem, ka "Lielais Terors" 1937.-1938. gadā bija "šķiru cīņa", juridiski un faktiski tas uzskatāms par rūpīgi izplānotām genocīda akcijām pret PSRS dzīvojošām nekrievu mazākumtautībām. Pat neanalizējot dziļāk, genocīda faktu pierāda ne tikai nogalināto statistika, bet pat vienkārši genocīda dokumentu (pavēļu, rīkojumu, lēmumu u.c. ) nosaukumi,- tie "tiešā tekstā" norāda tieši pret kuru tautību vērsta iznīcināšanas "operācija". Šādu "operāciju" bija vairāk kā pret 50 Krievijas impērijas laikā kolonizētām, un PSRS dzīvojušām tautībām. Pret dažām genocīda operācijas atkārtotas vairākas reizes. Visbiežāk izmantotā metode masveida iznīcināšanai bija mākslīgi izraisīts bads pārkrievošanai paredzētās teritorijās,- sākotnēji ap Maskavu (Pievolgā), bet vēlāk jau tālāk no "centra" (Kazahijā un pazīstamākais - Ukrainā- "Golodomors"). Trīsdesmito gadu vidū izveidotais "Gulaga arhipelāgs" paredzēja citu genocīda paveidu- tautu masveida pārvietošanu uz neapdzīvotām vietām. Trešais genocīda paveids - nošaušana,- pamatā bija vērsts pret tautībām, kurām Krievijas teritorijā pēc Impērijas sabrukuma parasti nebija savu "valstiskuma" aizmetņu un taču tie kopš Impērijas laikiem veidoja savas "kopienas". Viena no šadām "apšaušanas" genocīda akcijām bija "latviešu operācija", kuras ietvaros gada laikā tikai nošauti vairāk kā 80% no arestētajiem latviešiem. Maskavas latviešu teātris "Skatuve". Sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, teātra studija. No 1932. līdz 1937. gadam - valsts teātris.