Otīlija Katerīna Leščinska 1884. 22. XII-1923. 29. VIII (arī Tija, arī Hanna) – viena no pirmajām latviešu profesionālajām māksliniecēm, modernisma mākslas aizsācējām latviešu glezniecībā. Mācījusies Venjamina Blūma mākslas skolā Rīgā, Aleksandra Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, Nikolaja Rēriha vadītajā Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības Zīmēšanas skolā Pēterburgā, papildinājusies mākslas studijās Francijā, Vācijā. Strādājusi RLB Etnogrāfiskajā muzejā (M. Siliņa atmiņas, LNB). Divdesmito gadu sākumā kopā ar mākslinieci Zelmu Skrābani darbojusies viņas vadītajā mākslas salonā Rīgā, Stabu ielā 23. 1923. gadā nenoskaidrotos apstākļos gājusi bojā Somijā, Imatras ūdenskritumā. Apglabāta Somijā, Valineski kapsētā.

Piedalījusies 1905. gada revolūcijā. Darbojusies kopā ar kaujinieku Kristapu Salniņu (Grišku), draudzējusies ar Olgu Pļavnieci, ar Ženiju Dreifgeli. Ar tēva Kārļa Leščinska atbalstu izplatījusi literatūru, bijusi sakarniece un konspiratīvā dzīvokļa saimniece. Reakcijas gados kopā ar K. Salniņu devusies uz Somiju, uz Angliju. Atgriezusies dzīvoja Rīgā, Pēterburgā, kur strādāja par mājskolotāju un mācījās. Darbojusies glezniecībā, keramikā, lietišķajā mākslā.

Tēvs – namsaimnieks un tirgotājs Kārlis Leščinskis, māte – Ieva Leščinska, dzim. Pavlovska, brālis – radiotelegrāfists un ierēdnis Kārlis Nikolajs Leščinskis, māsa – skolotāja un ierēdne Lūcija Ieva Lazda (dzim. Leščinska), māsa Emīlija Freinberga (dzim. Leščinska).

Avoti: ”Revolucionārā Pārdaugava I”. R., 1960;  R. Sēlis ”Tanī bargā dienā”. R.,  1963; J. Pujats ”Sapnis par dzīves skaistumu”. R., Cīņa, 11.01.1985; S. Freinberga ”Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas III”. R., 2014; B. Vanaga ”Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gadsimta vidus līdz 1915. gadam”, promocijas darbs LMA, 2015.