Vērā ņemams ir Vidzemes guberņas zemniecībai piederīgā, bet vēlāk dzimtmuižnieka titulu ieguvušā Oto Pasīša stāsts. Dzimis Dīķeru muižas (Ķoņu pagastā) zemnieka Jēkaba Pasīša ģimenē, 1868. gadā viņš izpirka Vinges mājas. Vēlāk mācījās guberņas ģimnāzijā Rīgā (nepabeidza), 1883. gadā iestājās un 1886. gadā pabeidza Viļņas junkurskolu. 20. gadsimta sākumā, paralēli dienējot Galvenajā štābā Pēterburgā, viņš absolvēja Pēterburgas Arheoloģijas institūtu. Pasītis saglabāja piederību luterticībai, uzturēja samērā aktīvas attiecības ar latviešu presi un sabiedrību dzimtenē. 1917. gadā Čerņigovas apriņķa kara priekšniekam Oto Pasītim dienesta dokumentos rakstīts, ka viņš pieder Vidzemes guberņas dzimtmuižniecībai. Vēl 1910. gada dienesta sarakstā redzams, ka viņš piederējis zemniecībai. Nav izslēgta varbūtība, ka kārtas piederības maiņa notikusi līdz ar pulkveža dienesta pakāpes iegūšanu.

No dzimtas nākuši vēl vairāki ievērojami sabiedriskie darbinieki: Oto brālis — pareizticīgo mācītājs Romāns Pasītis un latviešu atmodas dalībnieks, pareizticīgās baznīcas garīdznieks Grigorijs (pirms tam — Krišs) Pasītis, kurš arī ieguva piederību dzimtmuižniecībai.