Dzimis 1908. gada 7. jūlijā Talsu apriņķa Kandavas pagasta “Vecoļos” zemnieka Friča Janovska un Marijas, dzimušas Celens, ģimenē.

Studējis LU VMF (1929–1938). Sastāvējis korporācijā Latvia.

Strādājis: 

1934–1938.g. Veterinārās pārvaldes Animālo uzturvielu izmeklēšanas laboratorijā pie LU VMF Patoloģiskās anatomijas katedras par laborantu,

1938.g.  Anatomijas katedrā par jaunāko asistentu

1940–1944, 1945–1951.g. asistentu,

1951–1956.g. LLA VF vecāko pasniedzēju,

no 1956.g. par docentu.

1966–1973.g. Pildījis VF Anatomijas un fizioloģijas katedras vadītāja pienākumus .

1977.g. Stažējies Rīgas Medicīnas institūta Histoloģijas katedrā.

Mācījis histoloģiju, embrioloģiju un anatomiju.

Pētījis gaļas produktu labvērtību ar histoloģiskās izmeklēšanas metodi, par ko LU studentu zinātnisko darbu skatē saņēmis pirmo godalgu (1935), kā arī zirga barības vada un kuņģa embrionālo attīstību. Ieguvis bioloģijas zinātņu kandidāta grādu (1954).

Publicējis 10 zinātniskos darbus. Mācību grāmatas Lauksaimniecības dzīvnieku citoloģijas, embrioloģijas un histoloģijas pamati (1973) līdzautors, Lauksaimniecības enciklopēdijā publicējis 25 rakstus (1962–1971).

1961–1964.g. bijis LLA Vietējās komitejas mācību un ražošanas sektora vadītājs, LVB valdes loceklis, LVB goda biedrs.

Apbalvots ar:

• medaļu Darba veterāns,
• Rīgas pilsētas Goda rakstu (1956),
• LPSR Lauksaimniecības ministrijas Goda rakstu (1969, 1979),
• LPSR Augstākās un vidējās izglītības ministrijas Goda rakstu (1979),
• LLA rektora pateicībām (1966, 1968, 1978).

Pensionējies 1979. gadā, bet turpinājis strādāt līdz 1980. gada martam.

Avots: Pētera Keidāna, Oļģerta Parčinska pētījums „Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi – mācībspēki Latvijā”

***