LKOK nr.3/683

Šēvics, Otto

Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1897. g. 19. decembrī Kokneses pagastā.

+ 1941. g. rudeni vai ziemā, Vjatlagā (ziņu par soda izpildi nav).

[]

Apbalvots par 1919. g. 22. marta cīņu pie Ērzeļu kroga un Bataru mājām.

1920. gadā paaugstināts par virsleitnantu.

Deportēts 1941. g. 14. jūnijā. Bija ievietots Vjatlagā. Tālāku ziņu nav.

ŠEVICS OTO Leonarda dēls

Atbrīvošanas rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 21. dec. Kokneses pag. Krieviņos. Izglītojies Rīgas komercskolā. 

Krievu armijā iestājies 1915. g. sept., dienējis 1. kājnieku rezerves pulkā. 1916. g. apr. pārvietots uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, kur beidzis jātnieku spridzinātāju mācību komandu. 1917. g. janv. iedalīts 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, apr. komandēts uz Gatčinas praporšciku skolu. Pēc tās beigšanas turpinājis dienestu Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, kur palicis līdz vācu okupācijai. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 19. dec. Rīgā, piedalījies pirmajās Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kaujās. 

1919. g. 22. martā Kalnciema raj. pie Ērzeļu kroga un Bataru mājām Šēvics pielavījās ienaidnieka ložmetējam un uzbruka tam. Tika ievainots, tomēr kaujaslauku neatstāja, sapulcēja karavīrus un devās atkārtotā triecienā, šajā kaujā tika smagi ievainots vēderā. Pateicoties Šēvics varonībai, mūsējiem izdevās atņemt ienaidniekam ložmetēju un izšķirt šo kauju mums par labu.

Pēc ilgstošas ārstēšanās 1920. g. maijā atgriezies ierindā un ieskaitīts 5. Cēsu kājnieku pulkā. Piedalījies vairākos izlūkgājienos Latgales frontē, paaugstināts par virsleitnantu. 

1920. g. sept. atvaļināts. Bijis tirgotājs un viesnīcnieks Koknesē. 5. Rīgas aizsargu pulka 12. rotas komandieris. 1932. g. iecelts par Rīgas raj. kriminālpolicijas uzraugu. Piešķirta jaunsaimn. Kokneses muižā. 

1941. g. 14. jūn. no Kokneses Krieviņiem kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. Atradies Kirovas apg. Vjatlagā. 1941. g. 24. okt. PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda Šēvics nāvessodu. Miris Vjatlagā 1941. g. rudenī vai ziemā (ziņu par soda izpildi nav).