Pauls Rūdolfs Rubis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.03.1879
Miršanas datums:

Kategorijas:
Gleznotājs, Ierēdnis (-e), Mākslinieks (-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Pauls Rūdolfs Rubis dzimis 1879. gadā Drabešu pagasta Āraišos.

Pamata un vidus izglītību baudījis Cēsīs, viņš dodas uz Pēterpili kur pabeidz Stiglica mākslas skolu. Ilgus gadus dzīvoja Jūrmalā, Dubultos.

Par Rubi var teikt, ka viņš bija vīrs ar ļoti raženu darba mūžu.

Bija tāda savāda likteņa spēle, ka, būdams mākslinieks, Rubis maizes darbā bija iesaistīts cietuma administrācijā. Kā kriminālpolitiskā departamenta vadītājam viņam piekrita cietumu darba vadīšana un taisni šinī laukā viņš pārveidoja visu Latvijas sodu izciešanas sistēmu. Viņa pārliecība bija, ka katrā cilvēkā ir daudz laba, un videi, kurā cilvēks dzīvo, ir viņam jāpalīdz, ja viņš ir slīdējis. Viņš neticēja cilvēka labošanai ar sodīšanu, bet gan audzināšanai ar labu.

Viņš noorganizēja cietumos daudzas darbnīcas un jau 1920. gadā tur darbi ritēja pilnā sparā. Vēlāk no divu pūrvietu cietuma sakņu dārziņiem izauga plaši pazīstamās cietumu fermas ar visām lauksaimniecības nozarēm. Rubja ierosmē jau Satversmes Sapulce 1921. gadā pieņēma likumu par ieslodzīto darbu. Galvenais viņa sniegums bija, ka ieslodzīto lielāko daļu nemaz nevajadzēja spiest strādāt, bet viņi to darīja labprāt.

Šī brīvprātīgā darba audzinošā nozīme sodu izciešanas sistēmā bija milzīga. Ieslodzīto brīvprātīgais darbs nesa tik acīm redzamus augļus, ka to sāka pārņemt arī citas zemes, ņemot Latviju par paraugu.

Rubis ticēja cilvēkiem. Nekad viņš nenēsāja ieročus. Viņš gāja viens pats, bez sargu pavadības pat pat bīstamu noziedznieku vieninieku kamerās. Kad sākās lielinieku revolūcija, viņš bija cietuma priekšnieks Pēterpilī. Lai viņam nenotiktu kas ļauns, paši cietumnieki viņu bija izvadījuši savā aizsardzībā ārā no cietuma teritorijas.

Rubja vadībā cietumu darbnīcas izstrādāja un gatavoja latviska stila mēbeles, kuras greznoja daudzu tiesu un valsts iestāžu telpas. 

Gleznošanu Rubis nekad nepameta. Viņa mīļākais temats bija puķes. Viņš mēdz teikt, ka gleznošana viņu aizved citā, labākā pasaulē, kas nepieciešama lai ikdienas smagumi nenoliektu pie zemes. 


Verners Vītiņš, “Laiks” Nr 18 04.03.1970

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas