Latvietis Pauls Sproģis, kas ārzemēs pazīstams zem vārda Rebels, ieguva pasaules slavu ar savu pārdrošo ceļojumu mazā buru laiviņā pāri Klusam okeānam. Pēc veiktā ceļojuma Sproģis atgriezās dzimtenē, kur sāka gatavoties atkal jaunam ceļojumam. Liepājā tas uzbūvēja laivu «Selga». Iegādājies vajadzīgo proviantu, augusta beigās tas izbrauca savā buru laivā no Liepājas. Tagad Sproģis jau nonācis līdz Ķīles ostai, Vācijā. Pēc atpūtas tas turpinās ceļu uz Angliju, Franciju, Portugāli, gar Āfrikas piekrasti un tad pāri Indijas okeānam uz Austrāliju.

Avots: Gulbenes ziņas, 17.09.1937

Kad vēl UNRRAs laikos dzīvojām nometnēs, Ansbachas latviešu laikrakstā Jaunās Ziņas lasīju Rolanda Ozola rakstu par okeānu šķērsotāju ventspilnieku Fredi Rebelu, īstā vārdā Jāni Sproģi.

Autors aprakstījis Rebela drošsirdīgos braucienus mazā laiviņā pār Kluso okeānu, kā arī viņa pēkšņo pazušanu pēc avārijas 1937.gadā Biskajas līcī. Rakstam bija nekrologa pieskaņa. Ilustrācijai bija pievienota pastkarte, kurā redzams pats braucējs un viņa burinieks Elaine Losandželosas ostā.

Un šinīs dienās gluži negaidot izdevās sastapt Fredi Rebeli kādā Sidnejas priekšpilsētas baznīcā. Stāvs nedaudz salīcis, vīrs jau krietni gados, bet pie pilnas veselības un možs garā. Apmeties vienā no Sidnejas tuvākajām priekšpilsētām Tempī, kur dzīvo nelielā pagaidu mājiņā. „Pie īstas mājas nemaz nav tik viegli tikt."

stāsta Rebels, „jo jau septīto gadu to pats pa vaļas brīžiem ceļu. Aizvien dienas par īsām. Tās pavadu tuvējā modeļu leļļu fabrikā, kur strādāju par galdnieku. Un brīvajā laikā esmu arī septītās dienas adventistu draudzes pērminderis vietējā baznīcā. Bez tam gribas jau arī ko labu palasīt. Aizvien esmu gatavojies dzīvot, bet vēl šodien neesmu pie tā ticis. Arvien gadījušies apstākļi, kas dzīvi novirzījuši pretēji iecerētiem nodomiem."

Nelielā pagaidu celtne iekārtota itin mājīgi. Rebels ir liels puķu un grāmatu mīļotājs. Gar sienām plaukti, kas pilni grāmatām. To vidū arī viņš paša sarakstītās par okeānu braucieniem angļu un franču valodās. Teicās, ka esot arī latviski, bet veltas bija pūles sameklēt kāda Rīgas apgāda izdoto grāmatu. Rebels latviski tikpat kā aizmirsis, un tā vajadzēja pāriet uz angļu mēli.

Viņš dzimis un uzaudzis Ventspilī.

Pēc Pētera reālskolas beigšanas Rīgā, atgriežas Ventspilī un palīdz mātei tirgoties viņas grāmatveikalā Pils ielā. Bet nepatīk viņam šis darbs. Tā Fredis dodas uz Varšavu, par grāmatvedi kādā bankā, līdz pienāk karaklauslbas laiks cara armijā.

Taču pēc nesenajiem 1905. g. notikumiem viņš nav noskaņots kalpot krievu valdībai. Ar vairāku poļu draugu palīdzību viņš nelegāli pāriet robežu un drīz jau atrodas Hamburgā. Bet ārzemniekiem Hamburgā toreiz bez speciālām atļaujām nebija ļauts strādāt.

Pēc gara bezdarba posma Fredim beidzot kādā jūrnieku krodziņā par pudeli degvīna izdodas iegādāties „lietotu" pasi, un tā Jānis Sproģis pārkristās par Fredi Kubeli.

Nonākot angliski runājošās zemēs, viņš Kubeli pārmaina pret Rebelu un tā saucas vēl šodien.

Tas notika 1907. gadā.

Drīz pēc tam R. uzlavās uz kāda kuģa, kas dodas uz Austrāliju. Kā bezbiļetnieku viņu izliek malā Dienvidaustrālijas pilsētā Adelaidē. Austrāliešu valdības iestādes viņam gan atļauj te apmesties, bet tikai uz laukiem.

Tur Fredis uzsāk darbu lauksaimniecībā un ar lielu dedzību iekārto savu fermu, ko iepircis par nedaudz mārciņām. Bet drīz tālo jūras braucēju sāk mākt ilgas pēc mājām. Viņš cītīgi apmainās vēstulēm ar mājiniekiem un sarakstās arī ar kādu latviešu jaunavu. Viņš aizsūta viņai kuģa biļetes, bet sākas pasaules karš, un mīļi gaidītai meitenei izdodas ierasties tikai pēc ilga laika pa aplinkus ceļiem.

Taču pēc 12 gadu kopdzīves viņi šķiras — nav bijis laimes.
Tajā laikā zemi vairākas vasaras piemeklē liels sausums. Rebels pamet darbu saimniecībā un pāriet uz tuvējo kokzāģētavu.

Pēc tam pārceļas uz Pērtu, kur iemācās galdnieka amatu, tad pāriet uz Sidneju. Te valda bezdarbs, iekrātie līdzekļi izsīkst, cerību dabūt kādu gadījuma darbu nav gandrīz nekādu. Laikraksti ikdienas ziņo par pašnāviham. Rebels meklē citu izeju. Par atlikušo naudu viņš nopērk 18 pēdu garu buru laivu, pats veic nepieciešamos labojumus un pats pagatavo arī navigācijas instrumentus.

Jūras kartes nozīmē no pilsētas bibliotēkās pieejamām kartēm un turpat iegūst zināšanas arī navigācijā Tā nedaudzu nedēļu laikā Rebels ir gatavs šķērsot Kluso okeānu.

Paziņas un draugi šo braucienu uzskata par pašnāvību, kad svelmainā 1931. g. 31. decembra pēcpudienā Fredis Rebels atstāj Sidnejas ostu savā buriniekā Elaine. Gandrīz visu ceļa gabalu no Sidnejas līdz Losandželosai viņš veic bez sarežģījumiem, kad tikai 80 jūdžu attālumā no mērķa cieš avāriju. Briesmu brīdī laime viņu neatstāj un, saglābis savu laivu, ka tā tikko turas virs ūdens, gaviļu sveikts Fredis Rebels ierodas Losandželosas ostā 1933.gadā 8. janvārī.

Vairākas nedēļas viņš ir laikrakstu un sabiedrības uz manības degpunktā. Seko ielūgumi dažādām pieņemšanām un banketiem Losandželosā, Sanfrancisko, Holivudā. Kāds laikraksta izgriezums pat stāsta par Rebela un toreiz slavenās filmzvaigznes Frensisas Dī romantiskām gaitām.

Bet pēc itin tīkamiem pāris gadiem Holivudā un apkārtnē pienāk emigrācijas iestāžu rīkojums atstāt Ameriku, jo Rebelam nav iebraukšanas atļaujas.

Rebels atgriežas Latvijā 1936. g. vasarā un kādu laiku apmetas pie vecākiem Piltenē. Taču te viņš nevar mierīgi uz vietas dzīvot un drīz jau redzams Liepājā. Viņš gatavojas jaunam jūras braucienam — šoreiz uz Austrāliju.

Rebels 1937. g. atstāj Liepāju savā 22 pēdu garā buriniekā Selga. Brauciens ilgst tikai līdz vētrainam Biskajas jūras līcim, kad viļņi sadauza Selgu un, pateicoties kāda basku zvejnieka pašaizliedzīgām pūlēm, jūras braucējs laimīgi izglābjas.

Bet ceļojums ar to vēl nav beidzies. Franču Rivjerā viņš atrod darbu kā navigators uz bagātnieku izpriecu jahtas Reine D'Aroor, kas dodas uz Austrāliju.

Ceļojums ilgst 20 mēnešus, un beidzot Rebels apmetas uz dzīvi Sidnejā, lai, kā pats saka, nekad vairs nedotos jūras ceļojumos. "Esmu jau noguris no dzīves straujuma un dēkainības. Mana vienīgā vēlēšanās ir mierīgi pavadīt atlikušos dzīves gadus," atvadoties saka Fredis Rebels.

Avots: Latvija, 08.01.1955