Pāvels Bermonts - Avalovs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.03.1877
Miršanas datums:
27.12.1973
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Павел Рафалович Бермонт-Авалов,
Papildu vārdi:
Pavel Bermondt-Avalov, Bērmans, Avališvili
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Diriģents, Kņazs, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Muzikants, mūziķis
Tautība:
 gruzīns, krievs, ebrejs, karaīms
Kapsēta:
Novo Divejevo Ortodoksālās baznīcas kapi

Pāvels Bermonts-Avalovs (krievu: Павел Рафалович Бермонт-Авалов, vācu: Pavel Bermondt-Avalov, dzimis 1877. gada 4. martā Tbilisi, miris 1973. gada 27. decembrī, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā, Ņujorkā) bija Krievijas impērijas Usūrijas kazaku karaspēka virsnieks Pirmā Pasaules kara laikā, vēlāk Krievijas Rietumu brīvprātīgo armijas virspavēlnieks 1919. gadā.

Dzimis kā Pinčus Bērmans 

1877. gadā Tbilisi, par viņa izcelsmi ir izteiktas dažādas versijas.

Pēc viņa paša memuāriem būtu jāsecina, ka viņš dzimis 1884. gadā Tiflisā, viņa tēvs it kā bijis kņazs Mihails Antonovičs Avalovs, bet māte – dzimusi kņaziene Kuguševa, stājusies otrajā laulībā ar rotmistru (Stabrittmeister) Bermontu (Bermondt).

Citi avoti (krievu vēsturnieks Aleksandrs Čapenko u. c.) tomēr liecina, ka Pāvels Rafaila dēls Bermonts pasauli ieraudzījis jau 1877. gada 4. martā kā kristīta ebreju tirgotāja dēls.

Viņa tēvs visdrīzāk bijis Rafails Bērmans (vai Bermondts) - karaīms (jūdaisma paveida pārstāvis), bet māte gruzīniete.

Iespējams, viņu adoptējis gruzīnu kņazs Mihails Avališvili, no kura viņš vēlāk izveidoja sava uzvārda krievisko versiju  "Avalovs".

Pāvels Ieguvis muzikālu izglītību, viņš 1900. gadā iestājās kara dienestā,

1904. gadā piedalījās Krievu—japāņu karā, bijis kapelmeistars Aizbaikāla kazaku karaspēka 1. Argunas pulkā, paaugstināts par praporščiku.

Saņēmis Sv. Jura krustu (3.4. šķira)

1905. gadā pārgājis pareizticībā

1906. gadā bija Usūrijas (Aizbaikāla) kazaku orķestra diriģents Tālajos Austrumos.

Beidzis Tveras kara skolu,

Laikabiedri liecina, ka Bermonts šajā laikā lepojies ar "izskatīgu ārieni" un pielicis "visas pūles, lai uz apkārtējiem atstātu labu iespaidu".

Bermonts Pirmā pasaules kara laikā, bija 2. Kaukāza korpusa komandiera ģenerāļa P. Miščenko adjutants, iegūstot četrus (pats viņš raksta, ka septiņus) ievainojumus un virkni kaujas apbalvojumu.

Kazaku karaspēkā 1914. gadā ieguva kapteiņa pakāpi sākumā 2. Kaukāza, vēlāk 31. armijas korpusā.

Apbalvots ar Sv. Jura krustu (dažādas pakāpes),kā arī Sv. Annas 4. pakāpes ordeni.

Ļoti sekojis savai ārienei, guvis izcilus panākumus pie dāmām, kuras viņa dēļ "vai kusušas".

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas uzturējās Vācijas karaspēka okupētajā Ukrainā, kur viņu apcietināja ukraiņu nacionālisti.

Pēc atbrīvošanas no gūsta devās uz Vāciju, kur 1919. gada 8. februārī  Zalcvēdeles krievu kara gūstekņu nometnē sāka formēt savu karaspēka vienību cīņai ar boļševikiem, tika paaugstināts par pulkvedi. Vēlāk krievu karaspēks tika papildināts arī ar vācu karavīriem.

1919. gada 12. jūnijā Bermonts ar savu karaspēka vienību ieradās Jelgavā.

Reenactment The battles for Latvia's independence

Pēc sakāves Cēsu kaujās un Strazdumuižas līguma nosacījumiem vācu un krievu karaspēka vienībām bija jāatstāj Latvija.

1919. gada 26. augustā Bermonts Rīgā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, pretlielinieku ziemeļrietumu frontes un Antantes pārstāvju apspriedē, kas centās koordinēt pret lieliniecisko Krieviju vērsto militāro spēku darbību. Šajā sapulcē Bermonts it kā pirmo reizi esot ticies ar Latvijas Pagaidu valdības vadītāju Kārli Ulmani, kuru viņš raksturojis kā "liela auguma, plebejiska izskata vīru privātā ģērbā ar platu žokli un rupjiem vaibstiem".

Uzvaras gadījumā Bermonts plānojis izveidot jaunu valdību, kas "roku rokā strādātu ar nacionāli krievisko kustību", nekādā gadījumā neredzot iespēju sadarboties ar K. Ulmaņa valdību.

1919.g. 5. septembrī viņš sevi pasludināja par Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku  un atteicās pievienoties Judēniča uzbrukumam Petrogradai, jo uzskatīja (vai bija spiests tā uzskatīt vācu finansu nosacījumu dēļ), ka būtiski saglabāt krievu armijas klātbūtni Baltijā.

Bermontiāde

1919.g. 26. septembrī viņš noslēdza slepenu līgumu ar Rīdigeru fon der Golcu par vācu daļu iekļaušanu Rietumarmijas sastāvā, lai kopā ar Dzelzsdivīzijas daļām cīnītos pret Latvijas Pagaidu valdības un Lietuvas armijām.

1919.g. 6. oktobrī Bermonts deva pavēli ieņemt Rīgu un 9. oktobrī sevi pasludināja par kņazu Avalovu.

1919.g. 8. oktobrī Bermonts ziņoja ģenerālim Nikolajam Judeničam, ka latvieši un igauņi ir uzsākuši miera sarunas ar komunistiem un viņš, lai nostiprinātu savas aizmugures pozīcijas, ir sācis uzbrukumu Rīgai. Jau nākamajā dienā viņš uzzināja, ka ģenerālis Judeničs (Antantes spiediena ietekmēts) ir pasludinājis viņu par "tēvzemes nodevēju".

Cenšoties jau pēc kara 1925. g, sarakstītajos memuāros atspēkot Bermonta kā "tēvzemes nodevēja un vācu drauga" reputāciju, tika uzsvērts, ka Bermonts, "vīlies Antantes savtīgajā un jezuītiskajā politikā", vienmēr ir bijis "par tuvināšanos starp Krieviju un Vāciju, protestējot pret savienību ar Franciju un it sevišķi ar Angliju".

Pēc Rietumkrievijas armijas sagrāves viņš emigrēja uz Vāciju, kurā iesaistījās krievu nacionālsociālistu kustībā, Bijis viens no Krievu nacionālsociālistu organizācijas vadītājiem un kopā ar vācu nacistiem piedalījies vācu komunistu represijās.

1939.g. nonācis Moabita cietumā Berlīnē, iespējams tādēļ, ka piesavinājies nacistu piešķirtos līdzekļus.

1941.g. pēc Mussolīni personīga lūguma, Hitlers atbrīvojis Avalovu no ieslodzījua un izraidījis uz Itāliju. No turienes Avalovs pārcēlies uz Belgradu, taču pēc apvērsuma Serbijā- izceļojis uz Ņujorku ASV, kur arī aizvadīja atlikušo dzīves daļu.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Nikolajs KropotkinsNikolajs KropotkinsDomu biedrs06.06.187211.10.1937
        2Valters Henrijs KovansValters Henrijs KovansPretinieks11.06.187114.02.1956
        3Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensKomandieris16.11.187303.04.1937
        4Jānis LavenieksJānis LavenieksPadotais12.06.189017.02.1969
        5Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsCīņu biedrs08.12.186504.11.1946

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti.

        Pievieno atmiņas

        10.05.1919 | Tiek izveidota A. Niedras valdība

        10.05.1919. — 26.07.1919.

        Pievieno atmiņas

        23.06.1919 | Beidzas Cēsu kaujas

        A. Niedras valdības spēki sakauti, K. Ulmanis veido jaunu ministru kabinetu

        Pievieno atmiņas

        03.07.1919 | Strazdumuižas pamiers

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        06.10.1919 | Bermontiāde: Krievijas Baltijas provinču padomes izveide

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Pievieno atmiņas

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        14.11.1919 | Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu

        4. novembrī bermontieši sāka uzbrukumu Liepājai. Lielāko kauju Liepājas 1400 vīru lielais garnizons pulkveža leitnanta Oskara Dankera vadībā izcīnīja 14. novembrī. Neskatoties uz visām pūlēm, ieņemt pilsētu bermontieši nespēja. Demoralizētie bermontieši bezspēcīgā niknumā laupīja un terorizēja vietējos civiliedzīvotājus, apšāva latviešu zemniekus, nemaz nerunājot par bermontiešu rokās nokļuvušajiem Latvijas armijas karavīriem. Viņu līķus nereti atrada sakropļotus.

        Pievieno atmiņas

        17.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        Pievieno atmiņas

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem

        1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.

        Pievieno atmiņas

        21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        25.11.1919 | Bermontiāde: Latvija piesaka karu Vācijai

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Pievieno atmiņas

        Birkas