Pēteris Augusts Frīdrihs bija Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas hercogs.

Viņš bija Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas hercoga Frīdriha Luija un viņa sievas Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Augustenburgas hercogienes Luīzes Šarlotes piektais un jaunākais dēls.

Pēteris Augusts dzimis Kēnigsbergā, Prūsijas hercogistē, taču iestājās Krievijas dienestā, karoja pret Zviedriju un kļuva par Rēveles (Tallinas) ģenerālgubernatoru, Igaunijas gubernatoru un feldmaršalu Krievijas impērijas armijā.

Valmiermuižas īpašnieks un ēku būvētājs.

Miris un apglabāts Tallinā, Igaunijā.

**
Tā kā viņš nebija vecākais dēls, Pēteris Augusts bija tikai titulētais hercogs, jo Bekas domēnu nemantoja. To bija mantojis viņa tēva vecākais brālis hercogs Augusts (1652–1689) un brāļadēls Frederiks Viljams I (1682–1719), un pēc tam pēdējā atraitne to pārdeva Pētera Augusta vecākajam brālim hercogam Frederikam Viljamam II (1687–1687). 1749), 1732. gadā.

Frederiks Viljams II  to 1745. gadā pārdeva baronesei Magdalēnai fon Ledeburai-Kēnigsbrikai. Tādējādi līdz tam laikam, kad Pēteris Augusts kļuva par šīs Dānijas karaliskās dinastijas "filiāles" vadītāju, viņš bija "Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas hercogs" tikai formāli.

Pēteris Augusts ir Margrētes II no Dānijas, Haralda V no Norvēģijas un Kārļa (Čārlza) III no Apvienotās Karalistes un Sadraudzības valstu priekštečis.

Pēteris Augusts Rintelnā 1723. gada 5. septembrī apprecējās ar Hesenes-Filipstāles princesi Sofiju, Hesenes-Filipstāles landgrāfa Filipa un viņa sievas Solms-Laubahas grāfienes Katrīnas Amālijas meitu.

Sofija nomira 1728. gada 8. maijā trīsdesmit trīs gadu vecumā.

Pēterim Augustam un Sofijai bija divi dēli un viena meita:

• Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas princis Kārlis (1724. gada oktobris - 1726. gada marts).
• Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas princese Ulrike Amēlija Vilhelmīne (1726. gada 20. maijā – mirusi neilgi pēc tam).
• Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas princis Karls Antons Augusts (1727. gada 10. augusts – 1759. gada 12. septembris).

1742. gada 15. martā viņš apprecējās ar grāfieni Natāliju Nikolajevnu Golovinu, grāfa Fjodora Golovina mazmeitu, grāfa Nikolaja Fjodoroviča Golovina un viņa sievas Sofijas meitu. Pārim bija divi dēli un viena meita:

• Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas princis Pēteris (1743. gada 1. februāris – 1751. gada 3. janvāris).
• Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas princis Aleksandrs (dzimis un miris 1744. gadā).
• Šlēsvigas-Holšteinas-Sonderburgas-Bekas princese Katrīna (1750. gada 23. februāris – 1811. gada 10. decembris); Krievijas feldmaršala prinča Aleksandra Barjatinska vecmāmiņa.

***

Valmiermuižas (Wolmarshof) kungu māju cēlis Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs ap 1762- 64. gadu.

1771.gadā viņš Valmiermuižu pārdeva grāfam Karlam Frīdriham fon Vahtmeistaram, kura atraitne pēc diviem gadiem to pārdod tālāk Karlam Dītriham fon Lēvenšternam. Lēvenšterniem muiža pieder līdz pat agrārreformai. Valmiermuižas nomnieks kopš 1725.gada bija ģenerālis Ludvigs Nikolajs fon Hallarts ar savu kundzi Magdalenu Elizabeti Leijoni (dzimušu Bülovu) (1683–1750)

20.gadsimta sākuma Valmiermuižas fotogrāfijas atklāj, ka ēka bijusi vienstāvu un ar neobarokālu tornīti un divstāvu blakuskorpusu. Ēka bija iecerēta kā prinča ģenerālgubernātora medību rezidence, vasarnīca viesiem un mednieku uzņemšanai. Iekštelpām bijusi grezna paviljona koncepcija. Valmiermuižas kungu māja gāja bojā pamazām.

Tā tika nodedzināta 1918.gadā, 1920.gadā te ierīkoja karagūstekņu nometni un vecās prinča celtās ēkas drupas nojauca. Karla Dītriha fon Lēnešterna piebūvi atjaunoja un pielāgoja pamatskolas vajadzībām.

No 1936. gada te darbojās Valmieras cietuma darba nams, kas Otrā pasaules kara laikā tika pārvērsts atpakaļ par karagūstekņu nometni. Šī ēka pēc tam arī nodega, un drupas tika nojauktas. Palika vienīgi tornītis. Pils tornītī ir saglabājušies unikāli griestu gleznojumi

***