Pēteris Bebris (attēlā ar sievu Kseniju un meitu Dzidru) dzimis 1879. gada 14. jūnijā Lazdonas pagasta Daugaviešu mājās kā vecākais no četriem dēliem Lazdonas pagasta zemnieku Jēkaba Bebra un Ievas Bebris (dzim. Leitis) ģimenē.

Izdevumā „Baltijas skolotāju seminārs 1870-1919” * par viņu rakstīts:

"Mācījies Lazdonas pareizticīgo pagasta skolā un Lazdonas pareizticīgo draudzes skolā. Seminārā no 1895. - 99. gadam, beidzis. Skolotājs Mālupes (1899 - 1904) un Talsu pareizticīgo draudzes skolās (1904 - 06). 

Sakarā ar piedalīšanos 1905. gada kustībā spiests dzīvot emigrācijā (1906 janv. - 1907 febr.). Skolotājs Rēzeknes apriņķa Rikavas pirmmācības skolā (1907 - 1914).

1914. gadā mobilizēts un dienējis Krievijas armijā līdz 1918. gada janvārim. 1918. - 1919. strādājis bijušajā darba vietā Rikavā, pēc tam sevišķu uzdevumu ierēdnis Apgādības ministrijā līdz 1920. gada martam.

No 1920. - 1927. gadam skolotājs Sakstagala 6-kl.pamatskolā., no 1927. gada Rikavas 6-klašu pamatskolas pārzinis." 

Rikavas pamatskolas pārziņa vietu ieņēmis līdz 1940. gadam. Ar Tautskolu direkcijas rīkojumu no 1940. gada 1. septembra pārcelts par pārzini Gaigalavas pagasta Īdeņas I pakāpes pamatskolā, kur nostrādājis vien dažus mēnešus un, atsaucoties uz vecumu un veselības stāvokli, no pārziņa amata atteicies. Mūža nogali aizvadījis Rikavā.

Ģimene: sieva Ksenija Bebre dzim. Zvaigzne (1904 - 1988), bērni: Dzidra (1827), Rasma (1929 - 1930), Uldis (1931).

Par darbu saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (1925) un Atzinības krustu.

Miris 1955. gada 8. jūlijā, apglabāts Madonas pilsētas kapos.

* Baltijas skolotāju seminārs 1870 - 1919. Rediģējis Ed. Tomāss. Bij. Baltijas skolotāju semināra audzēkņu un skolotāju biedrības izdevums. Rīgā, 1940.