Dzimis 1879. g. 22. dec. Vitebskas gub. Gorodokas apr. bij. Cēsu apr. Jaunpils (Zaubes) pag. laukstrādnieku ģimenē.

Tēvs Indriķis, māte Marija, dz. Ezergale. Latvietis, pareizticīgs.

1898. g. martā kā brīvprātīgais iestājies Krievijas armijā, 163. kājnieku pulkā, 1900. g. sept. iestājies Viļņas kājnieku junkurskolā (beidzis 1902. g. ar I šķ. diplomu; podpraporščiks); dienējis 107. kājnieku pulkā. Paaugstināts par podporučiku (1902. g.), poručiku (1906. g.), štābkapteini (1910. g.), kapteini (1914. g.), apakšpulkvedi (1917. g. sept.). 1907. g. kā eksternis nokārtojis Polockas kadetu korpusa zināšanu kursa pārbaudījumu. No 1910. g. sept. mācījies Kara juridiskajā akadēmijā Pēterburgā (beidzis ar I šķ. diplomu 1913. g.); virsnieks Irkutskas kara apg. tiesā. 1914. g. jūn. ieskaitīts par kara tiesamatu kandidātu.

1. pasaules kara laikā no 1915. g. marta kara izmeklēšanas tiesnesis Pieamūras kara apg. tiesā, no sept. Irkutskas kara apg., no 1916. g. aug. izmeklēšanas tiesnesis svarīgās saimnieciskās lietās Irkutskas kara apg. tiesā.

1917. g. iestājies Krievijas Konstitucionālo demokrātu (kadetu) partijā. 1918. g. sākumā atvaļināts no Krievijas armijas, bet drīz pēc tam ieskaitīts Sibīrijas pretlielinieciskajā armijā. No 1918. g. dec. Irkutskas kara apgabaltiesas tiesnesis. Pulkvedis (1919. g. jūl.). 1919. g. dec.–1920. g. nov. tiesnesis Krievijas Austrumu nomaļu apg. kara tiesā. Kādu laiku atamana Semjonova kancelejas pārzinis, pārstāvis Vladivostokā, Pekinā.

1921.–22. g. brāļu Merkulovu dibinātās Pieamūras Pagaidu valdības Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta direktors Vladivostokā. No 1922. g. okt. autonomās Sibīrijas Demokrātiskās republikas Iekšlietu ministrijas pārvaldnieks, no 1923. g. marta literatūras un vēstures skolotājs krievu ģimnāzijā Harbinā, Ķīnā, vēlāk grāmatvedis Ķīnas Austrumu dzelzceļa Nodokļu departamentā.

1925. g. pavasarī atgriezies Latvijā. No 1925. g. 3. jūl. Latvijas armijā (pulkvedis leitnants); kara tiesamatu kandidāta v. i. (no 1925. g. 6. nov. kara tiesamatu kandidāts Kara tiesu pārvaldē). 1926. g. maijā atvaļināts pēc paša lūguma.

No 1926. g. 27. apr. Latgales apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā. 1928. g. 4. sept. iecelts par Tiesu palātas locekli (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā).

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. apcietināts. 1942. g. nov. Kirovas apg. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1943. g. 14. janv.

Apbalvojumi: Krievijas Sv. So II un III šķ., Sv. Ao II un III šķ., Sv. Vo IV šķ.

Precējies ar Annu Lapekinu (1888. g. Daugavpilī–1980. g.; 1941.–56. g. izsūtījumā), meitas Eiženija (1907. g. 1. janv.–1988. g. apr.; 1941. g.–? izsūtījumā), Olga (dz. 1908. g., mirusi bērnībā), Aleksandra (dz. 1910. g. 30. apr.; 1941.–56. g. izsūtījumā).

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 24. l.; 5601. f., 1. apr., 813. l.; LVA, 1986. f., 2. apr., 9317. l.; LVD; EVP; LAAV.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1928. g. 29. jūn. raksta Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam J. Skudrem: “Sakarā ar priekšā stāvošo Tiesu palātas locekļa J. Baloža kunga iecelšanu par senatoru Krimināldepartamentā, atsvabināsies tiesneša vieta, uz kādas vietas ieņemšanu kā nopietnāko kandidātu Tiesu palāta atrod Jums uzticētās tiesas tiesnesi Bluķa kungu. Ievērojot sacīto, pagodinos Jūs lūgt neatteikt savu atsauksmi konfidenciālā kārtā par minēto kungu. Gadījumā, ja Jūs šai kandidatūrai piekristu, es lūgtu Jūs pārrunāt šo jautājumu ar Bluķa kungu un, ja viņš būtu ar mieru kandidēt uz šo vietu, tad lūgtu viņu uz Tiesas palātas priekšsēdētāja vārdu iesniegt attiecīgu lūgumu. Darbā Bluķa kungam būtu jāiestājas, sākot ar š. g. 1. septembri.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 24. l., b. p.)

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1928. g. 27. sept. raksta Tieslietu ministrijai: “Tiesu palātas loceklis Pēteris Bluķis griezies pie manis ar lūgumu izgādāt viņam pabalstu mēneša algas apmērā, ieskaitot dzīvokļa un ģimenes piemaksas, sakarā ar viņa iecelšanu Tiesu palātas locekļa amatā. Saskaņā ar noteikumiem par ceļa izdevumu atlīdzināšanu, pagodinos lūgt izsniegt Tiesu palātas loceklim Bluķim pienācīgo pabalstu, ņemot vērā, ka Bluķa kandidatūra izvirzīta ne uz viņa paša lūgumu, bet uz manu ierosinājumu. Tiesu palātas loceklis Bluķis saņem mēnesī atalgojumu sekojošos apmēros: pamatalgas – Ls. 440.-, dzīvokļa naudas – Ls. 66.- un ģimenes piemaksas – Ls. 24.-, kopā Ls. 530.-.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 24. l., b. p.)

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1929. g. 30. aug. P. Bluķim izsniegtās apliecības: “Šī apliecība izdota Tiesu palātas loceklim Pēterim Bluķim iesniegšanai Rīgas pilsētas valdei [..] Šauru telpu dēļ Tiesu palātā Bluķa kungam lielākā daļa darbu jāveic, strādājot mājās, kādēļ būtu vēlams, lai viņš ieņemtu pastāvīgu dzīvokli.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 24. l., b. p.)