Pēteris Doriņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
31.10.1896
Miršanas datums:
22.08.1989
Mūža garums:
92
Dienas kopš dzimšanas:
46557
Gadi kopš dzimšanas:
127
Dienas kopš miršanas:
12660
Gadi kopš miršanas:
34
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Lauksaimnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rundāles pagasts, Sudmalu kapi

Dzimis Ļaudonas pagastā. Ieguvis draudzes skolas izglītību.

Krievu armijā iestājies 1915. g., dienējis jātnieku virsnieku skolas pulkā Petrogradā. Beidzis mācību komandu un devies uz fronti.

Piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Ķemeriem un Slokas, apbalvots ar Jura krusta IV šķ.

1918. g. pārgājis uz Bulaka-Balahoviča vienību, piedalījies cīņās pret lieliniekiem Austrumigaunijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi

1919.g. 16. aprīlī Tērbatā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Valmieras un Cēsu apkārtnē, pēc tam kaujās pie Līvāniem un cīņās pret vāciešiem pie Skaistkalnes. Bermontiešu uzbrukuma laikā cīnījies Rīgas apkārtnē, tad nosūtīts uz Latgales fronti.

1919. g. 9. novembrī Piņķu apkaimē pie Imaku mājām kopā ar dažiem kareivjiem pielavījās ienaidnieka sargpostenim, likvidēja to un pēc tam devās straujā uzbrukumā Imakiem, kur pieveica un padzina pretinieka kavalērijas nodaļu, ieguva 5 ložmetējus, 40 zirgus u.c. trofejas.

1921. gadā iecelts par Jātnieku pulka eskadrona virsseržantu.

1928. g. beidzis virsdienesta instruktoru kursus, novembrī atvaļināts.

Bijis jaunsaimnieks Ēdoles pagasta Liediķos, strādājis par darbuzņēmēju.

Ielu dzelzceļa konduktors Pēteris Doriņš. 1937.11.01 Pašvaldības /Pašvaldību/ Darbinieks

1938.-1940. g. strādājis Rīgā, Satiksmes ministrijā.

1944. gada 8. novembrī apcietināts. Atradies ieslodzījumā Urālos, pēc tam reabilitēts.

No 1947. gada bijis Rīgas pienotavas taras ceha pārzinis.

1949. gada martā deportēts uz Sibīriju.

1956. gadā atbrīvots, devies uz Kazahijas PSR, bijis kalējs sovhozā.

1971. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Pilsrundāles ciemā, bijis kurinātājs sovhozā.

Miris Pilsrundālē. Apbedīts Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Avoti: lkok.com

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Piņķu baznīcaPiņķu baznīcanav precizētalv

    loading...

        Nav saiknes

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        Birkas