Peters Dzenis un Ede Dzenis, viņa sieva, Saikavas pag. Lelnieku-Avotiņu māju īpašnieki, kuri nesen nosvinēja zelta kāzas un 50 g. saimnieku jubileju. Jaunībā darbojies īsu laiku kā tautskolotājs-psalmotajs. Aleksandra II laikā atsacījies no skolotāja-gardzne'ieka karjeras un krievu ticības, par to nodots anatemai, tad pārgājis uz Latgali dzīvot, kur ieguvis zemi Siksalā pie vēsturiskās Mindauga salas. Dzimtenes ilgas to aicina atpakaļ uz Vidzemi, kur abi ar savu dzīves biedreni Edi uzsāk kā līdumnieki dzīvi ar pašu spēkiem pilnīgi no jauna. Avotiņos tiek līdumi līsti, celmi lausti, plēsumi plēsti, un drīz, kā apburtā pils no ūdens, izceļas skaistas mājas. Nupat tas zaudējis savu mūža biedreni, bet neskatotees uz saviem 75 g., vēl nesalauzts no pārdzīvotās verdzības, stingrs un možs garā, pošas celt jaunu, pēc skaita trešo savā darba pilnā mūžā, dzīvojamo ēku kulturāliem mērķiem. Trīs bērni miruši.
Dēls Pēters realģimnāzijas dibinātājs un direktors un pilsētas domnieks Rigā, meita Anna arī skolotājā Rīgā. Pēters Dzenis ir viens no pirmiem savā apkārtnē, kas savus bērnus sūtīja augstākās skolās.

Avots: Ilustrēts žurnāls, 08.02.1924