Pēteris Leitāns

Pēteris LEITĀNS

1879 – 1949

Dzimis 1879. gada 19. janvārī Jaunpiebalgas pagastā, Vidzemē, amatnieka ģimenē.

Beidzis Jelgavas ģimnāziju un Maskavas universitātes juridisko fakultāti. Strādājis par zvērināta advokāta palīgu Maskavas Tiesu palātā.

1919. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1924. gadā par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru.

1937. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamentā, kur strādājis līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī.

Vācu okupācijas laikā strādājis Tiesu palātas Civildepartamentā.

1944. gadā devies trimdā uz Zviedriju. Nodarbojies ar publicistiku, uzrakstījis ievadu zviedru valodā izdotajai grāmatai „Padomju asins darbi Baltijā”.

Miris 1949. gada 9. aprīlī Zviedrijā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru 1928. gadā.

****

Pēteris Leitāns (1879-1949) bija latviešu jurists. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums

    Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

Dzimis 1879. gada 19. janvārī Jaunpiebalgas pagastā amatnieka ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, studēja Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē. Strādāja par zvērināta advokāta palīgu Maskavas Tiesu palātā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņu 1919. gadā iecēla par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1924. gadā par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru. Pēc Ulmaņa apvērsuma bija Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta senators (1937-1940). Vācu okupācijas laikā strādāja Tiesu palātas Civildepartamentā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur nodarbojās ar publicistiku. Uzrakstīja ievadu zviedru valodā izdotajai grāmatai „Padomju asins darbi Baltijā”.[1]

Miris 1949. gada 9. aprīlī Tingsrīdā, Zviedrijā.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Erasts BiteErasts BiteDarba biedrs15.02.188007.02.1942

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas