Dzimis Krustpils pagasta zemkopja ģimenē. 

1915. gadā brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis vecākā unteroficiera pakāpi. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. jūnijā. Pļaviņās, piedalījies visās 4. Valmieras kājnieku pulka kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

1920. gada 29. janvārī Latgalē pie Pikovas sādžas Pēteris ar savu vadu atsita 100 cilvēku lielas lielinieku nodaļas uzbrukumu, nodarīdams tai smagus zaudējumus un saņemdams gūstekņus. Kad ienaidnieks ielenca sādžu no visām pusēm, ar saviem kareivjiem izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, neatstājot nekādu kara laupījumu, un pievienojās savai rotai. 

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Bijis jaunsaimnieks Kursīšu pagasta Kaktiņos, vēlāk dzīvojis Pļaviņās. 30. gados pārcēlies uz Jelgavu, bijis dzelzceļnieks.

2. Pasaules kara laikā cietumsargs Jelgavas cietumā. Pēc kara dzīvojis Rīgā, pēc tam pārcēlies uz Madonas rajonu. 

No 1946. gada jūnija līdz 1947. gada septembrim nacionālais partizāns. Tad apcietināts. 1949. gada 8. jūnijā PSRS leTK karaspēka kara tribunāls notiesāja Pēteri uz 25 gadiem (KPFSR KK 58-la). 1956. gada maijā sods samazināts uz 7 gadiem, tā paša gada jūnijā atbrīvots no Angarlaga.

50. gadu beigās atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rīgā, bijis strādnieks velotrekā. Mūža nogalē dzīvojis pansionātā Rīgā. Apbedīts Rīgā, Matīsa kapu Pāvila draudzes nodalījumā.

Avots: lkok.com