Pēteris Pusvācietis
Pēteris Pusvācietis
- Dzimšanas datums:
- 14.03.1893
- Miršanas datums:
- 11.03.1942
- Mūža garums:
- 48
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47886
- Gadi kopš dzimšanas:
- 131
- Dienas kopš miršanas:
- 29992
- Gadi kopš miršanas:
- 82
- Tēva vārds:
- Andrejs
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
LKOK nr.3/310
Seržants 1. Liepājas kājnieku pulkā.
* 1893. g. 14. martā Lubānas pagastā.
+ 1942. g. 11. martā Sverdlovskas apgabalā.
[]
Apbalvots par cīņu 1920. g. 15. jūlijā pie Zilupes. Ordenis piešķirts 1920. gadā.
Dzimis 1893. g. 1. martā Lubānas pagasta zemkopja ģimenē.
Krievu armijā iesaukts 1914. g., apmēram gadu dienējis Daugavgrīvas cietoksnī, pēc tam nosūtīts uz fronti 2. smagās artilērijas aplenkšanas pulka diviziona sastāvā. Piedalījies kaujās pie Kauņas, tad pārvietots uz Rīgas fronti un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka rindās cīnījies pie Ķekavas, Olaines un Ložmetējkalna. 1917. g. vecākais telefonists Nāves salā. Šeit izpelnījies Jura krustu.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. jūnijā Malienas bataljonā, vēlāk iedalīts 1. Liepājas kājnieku pulkā. Cīnījies pret lieliniekiem un bermontiešiem. 1919. g. nov. ievainots, par varonību kaujās paaugstināts par seržantu.
1920. g. 15. jūl. izlūkgājienā aiz Zilupes Pusvācietis ar savas patšautenes uguni atsita lieliniekus, kas gribēja atņemt mūsu iegūtos lielgabalus un ložmetējus, un tā sekmēja trofeju pārcelšanu pāri Zilupei.
Atvaļināts 1921. g. 27. februārī. Jaunsaimnieks Lubānas pag. Upmaļos.
Padomju okupācijas gadā represēts, 1941. g. jūnijā deportēts. Miris 1942. g. 11. martā Sverdlovskas apgabalā (apbalvots arī brālis Jūlijs).
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.