Pētera Treiča mūžs sācies Jaungulbenes pagastā. Tēvs un māte ir zemnieki. Viņš Rīgā mācījies E.Feldmaņa dramatiskajos kursos. Mūža lielāko da|u Pēteris Treicis pavadījis mazajos ceļojošajos teātros. Daudzi zina šīs maizes sūrumu, jo sevišķi tais gados, kurus apzīmē par krīzes laikiem, kad daudziem maizes rieciena nebija vispār. Kā vienu no savas dzīves gaišākajiem periodiem Pēteris Treicis atcerējās darbu «Mūsu teātrī», kur strādāja kopā ar dzīvesbiedri Irmu Vēsmiņu, kopā ar Teodoru Lāci, Jāni Simsonu, Otīliju Āriņu, Hēru Kīni. No 1952. gada līdz aiziešanai pensijā 1966.gadā Pēteris Treicis darbojās Rīgas Operetes teātrī. Vēlāk retumis iegriežoties teātrī, viņš teica skopu paldies par to, ko pamanījis labu. Bet tikpat asi kā spēka gados kritizēja joka lētumu. Mums dažreiz tas nepatika. Ja būtu nopietnāk padomājuši, mēs būtu sapratuši, ka viņš to darīja, mīlot teātri. (Literatūra un māksla, 30.10.1981)