PĒTERIS ULPE (arī ULPS) – Jaunpiebalgas draudzesskolas skolotājs kopš 1831. gada, arī

baznīcas ērģelnieks un kora vadītājs (ar skolēnu kori piedalījās dievkalpojumos) mazliet –

literāts (sk. Vidusvidz.vārdn. 353.lpp.)

Dzimis 1810. gada 1. augustā, miris Raunā – 1884. gada 25. aug.

Mācījies Raunas dsk. kopā ar Jāni Cimzi.

Pirmā sieva Frederike Luīze, dz. Johansone, dzimusi 1815. gadā

Bērni:

1834. janvārī Frederikei piedzimis nedzīvs bērns

1835. janvārī Kārlis Johans Edvards Ulpe

1837. jūnijā Rūdolfs Voldemārs

1839. jūnijā - Juliuss Heinrihs Ulpe (Kārlis Kēlbrants – pirmais krusttēvs) – 1964. okt. (25 g.v.)

1841. februārī. – Pēteris Eduards Ulpe

1844. martā – Augusts Bernhards Ulpe

1846. maijā dzimis nedzīvs dēls

1847. jūnijā Anna Marija Ulpe, nodzīvoja mēnesi

1848. jūlijā Emils Ulpe - miris 1851.

1850. novembrī Hermanis Heinrihs Ulpe – 1868. martā (18 g.v.)

1854. novembrī Johans Fridrihs Ulpe

1855. aprīlī Frederikei Luīzei dzemdībās zaudē dvīņus, pēc mēneša mirusi pati.

1857. gada martā Pēteris Ulpe salaulājies ar Mariju Luīzi Pincleri (pašam 47 gadi, Marijai 30.) Uzsaukti Drustos.

Laulībā dzimst bērni:

1858. janvārī – Johans Vilhelms Ulpe (vēlāk saukts Jānis) – vecā mantinieks skolotāja amatā

1858. decembrī – Emīlija Šarlote Ulpe

1860. martā – Marija Elizabete Ulpe, mirusi 1861. martā

1861. maijā – Johanna Auguste Ulpe

1862. decembrī – Aleksandra Elizabete Ulpe

1863. decembrī – Leonhards Emils Ulpe

1865. martā – Teodors Eižens Ulpe (miris decembrī)

1866. septeptembrī – Leontīne Eiženija

1867. novembrī – Marta Hedviga

1868. decembrī – Oskars Nikolajs Ulpe

1871. februārī – Teofile Luīze Ulpe

1871. gada maijā mirusi Marija Luīze Ulpe (dz. Pinclere)

1884. gada augustā miris Pēteris Ulpe; 75 g.v.

Skolotāja alga bija zema. Bez zemes, ko kronis dāvājis, saimnieki deva sieciņus no rudziem,

miežiem un auzām tik daudz, cik no mācītāja nospriestā mēra, pūru piepildot, ar strīķi priekš

skolotāja nostrīķēja. Viņam bija jāpietiek ar tik, cik atlēca no cienīgtēva pilnības.

No 1832. gada sieciņi skolotājam ienesa 18 pūrus katras labības. No grāfa Šeremetjeva

skolotājs likumīgi dabūja ik dienas vienu zirdzenieku, t.i. strādnieku ar zirgu, kura gaita vēlāk

ar 150 rbļ. tika nomaksāta. Bez tam no katras iesvētāmās meitas 1 pāri villainu cimdu un no

katra jaunekļa 1 vērdiņu (3 kap.) naudā. Par katru apglabājamo līķi ar dabūja 1 vērdiņu. No

katra skolnieka, kas skolā bij iemācījies rakstīt un lasīt, skolotājs dabūja 1⁄2 muciņas alus. Ko

sirdi atspirdzināt tam netrūka.

(Pētera dēla Anša (Jāņa, Johana) Ulpes atmiņas)

Pēc veciem baznīcas ruļļiem redzams, ka šī ģimene cēlusies no zviedriem, kas kara laikā

atnākuši uz Vidzemi. Ulpes saukušies vecos laikos Wulpins, kas nozīmē vilks.