Pēteris Zvaigzne

Dzimis Vecsvirlaukas pagasta Cepļos rokpeļņa ģimenē. Izglītojies zemkopības skolā Jelgavā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. gada augustā, dienējis 3. kājnieku rezerves pulkā, pēc tam pārcelts uz 56. Sibīrijas strēlnieku pulku un nosūtīts uz Rīgas fronti.

Piedalījies kaujās pie Ķekavas un Bērzmentes.

1916. gada pavasarī pārcelts uz 501. Sarapulas kājnieku pulku Austrijas frontē. Cīnījies pie Dubnas, Tarnopoles, Rumānijā.

Apbalv. ar 2 Jura medaļām un krustu.

1917. gada martā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi.

1918. gadā demobilizēts. Tā paša gada beigās iesaukts Sarkanajā armijā, 1. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā, no kura aizgājis 1919. gada maijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 18. jūnijā, 3 mēnešus nodienējis Rīgas militārajā policijā, bermontiešu uzbrukuma laikā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku. Cīnījies Rīgā, piedalījies Jelgavas un Kurzemes atbrīvošanā. Pēc tam nosūtīts uz Latgales fronti.

1920. gadā paaugstināts par virsseržantu. 

1919. gada 3. novembra kaujā Bolderājas kāpās pie Sakaru mājām, kad tika smagi ievainots vada komandieris, uzņēmās komandēšanu, spēcīgā ugunī uzbruka ienaidnieka spārnam un ar strauju triecienu sekmēja rotas virzīšanos uz priekšu.

Atvaļināts 1922. gada 25. aprīlī.

Bijis lauksaimnieks Vecsvirlaukas pagasta Aizstraumēs.

1945. gadā vairākas reizes apcietināts, taču vēlāk atbrīvots.

Strādājis patērētāju biedrībā, tad bijis kolhoza priekšsēdētāja vietnieks.

Apbedīts Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu kapos.

Avots:lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        Birkas