Pjotrs Bagrationi

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.06.1765
Miršanas datums:
24.09.1812
Papildu vārdi:
Pjotr Bagration, Петр Багратион, Князь Пётр Ива́нович Багратио́н, Pjotrs Pēteris Bagrations, груз. პეტრე ივანეს ძე ბაგრატიონი;, Pjotr Iwanowitsch Bagration, Pyotr
Kategorijas:
Aristokrāts, Kņazs, Militārpersona, karavīrs, Ģenerālis
Tautība:
 gruzīns
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Pjotrs Bagrations bija gruzīnu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis, kurš piedalījās kaujās Napoleona karu laikā un tika nāvējoši ievainots Borodinas kaujā.

Dzimis Kizļarā, Dagestānā, gruzīnu prinča Ivana Bagrationi ģimenē.

Pjotra Bagrationa brālis Romāns (Revazs) arī kļuva par Krievijas armijas ģenerāli (brāļa dēls Pjotrs Bagrations no 1870. līdz 1876. gadam bija Rīgas ģenerālgubernators).

Iestājās armijas dienestā 1782. gadā, vairākus gadus dienēja Kaukāzā. Piedalījās Krievu-turku karā (1787—1792) (1788. gada Očakovas ieņemšanā), kā arī Kostjuško sacelšanās apspiešanā Polijā. Atzinīgi viņa spējas atzīmēja Aleksandrs Suvorovs pēc Suvorova Alpu pārgājiena.

Napoleona karu laikā Bagrations piedalījās Austerlicas kaujā (1805. gada decembrī), kur cīnījās pret Mirata un Lanna karavīriem, Eilavas kaujā (1807. gada februārī), Heilsbergas kaujā (1807. gada jūnijā) un Frīdlandes kaujā (1807. gada jūnijā).

1808. gadā piedalījās Somijas iekarošanas kampaņā, kuras laikā pāri aizsalušajam Somu līcim ieņēma Olandi.

Bija viens no Krievijas armijas komandieriem Krievu-turku kara (1806—1812) laikā.

Napoleonam iebrūkot Krievijā, ģenerālis Bagrations komandēja Otro Rietumu armiju.

Ciešot sakāvi pie Mogiļevas 1812. gada 23. jūlijā, viņam tomēr izdevās apvienoties ar krievu armijas galvenajiem spēkiem Mihaila Barklaja de Tolli vadībā.

1812. gada 7. septembrī Borodinas kaujas laikā komandēja krievu armijas kreiso spārnu. Kaujas laukā tika nāvējoši ievainots un pēc piecām dienām mira savas radinieces īpašumā.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Роман (Реваз) БагратионРоман (Реваз) БагратионBrālis00.00.177802.03.1834
        2Екатерина  БагратионЕкатерина БагратионSieva
        3Aleksandrs SuvorovsAleksandrs SuvorovsOnkulis24.11.173018.05.1800
        4Aleksandrs SuvorovsAleksandrs SuvorovsBrāļa/māsas dēls, Skolotājs01.06.180431.01.1882
        5Петр БагратионПетр БагратионBrāļa/māsas dēls24.09.181817.01.1876
        6Mihaels Andreass Barklajs de TolliMihaels Andreass Barklajs de TolliKomandieris27.12.176126.05.1818

        15.06.1794 | Koscjuško sacelšanās. Krakova padodas prūšiem bez pretošanās

        Pievieno atmiņas

        22.06.1944 | Operācija "Bagrations"

        Padomju veiktās ofensīvas rezultātā līdz 1994. gada augustam vācieši tika izdzīti no Baltkrievijas PSR, Austrumlatvijas, Lietuvas teritorijām

        Pievieno atmiņas

        31.07.1944 | Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem vācu spēkiem

        Līdz 1. augustam pilsētā sagrautas 95% ēkas, pilsēta gandrīz pilnībā izdegusi

        Pievieno atmiņas

        21.09.1964 | Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas

        Maltas vēsture ir ļoti sena. Vecākās apmetnes tiek datētas ar vismaz 5200.g.p.m.ē.

        Pievieno atmiņas

        Birkas