Polina Viardo (franču: Pauline Viardot, dzimusi Mišela Ferdināna Polina Garsija (franču: Michelle Ferdinande Pauline García) 1821. gada 18. jūlijā, mirusi 1910. gada 18. maijā) bija spāņu izcelsmes franču mecosoprāns, pedagoģe un komponiste.

Dzimusi spāņu mūziķa Manuela Garsijas ģimenē. Polinas vecākā māsa Marija Malibrāna arī bija pazīstama dziedātāja.

Kopā ar ģimeni Polina dzīvoja Londonā, Ņujorkā un Meksikā. Kopš sešu gadu vecuma runāja četrās valodās (spāniski, franciski, angliski un itāliski), vēlākajā dzīvē apgūstot arī vācu un krievu valodu.

Mācījusies privāti klaviermūziku pie Ferenca Lista. Kaut arī izvēlēdamās dziedātājas karjeru, bija teicama pianiste, dažkārt spēlēdama duetus ar savu draugu Frideriku Šopēnu.

1839. gadā Polina Viardo Londonā debitēja operas lomā Džoakīno Rosīni operā "Otello".

Kad Polinai bija septiņpadsmit gadu, viņa iedraudzējās ar Alfredu de Misē, kurš esot viņu bildinājis, tomēr Polina esot attiekusi. Tā vietā 1840. gadā viņa apprecējās ar krietni vecāko un finansiāli stabilāko teātra direktoru Luiju Viardo.

1843. gadā, viesizrādēs Krievijā, Viardo ieraudzīja Ivans Turgeņevs. 1845. gadā viņš devās pie Viardo uz ārzemēm, vēlāk faktiski kļūdams par Viardo ģimenes locekli. Turgeņeva un Viardo attiecību raksturs mūsdienās īsti nav noskaidrots.

Viardo draudzeņu vidū bija arī Žorža Sanda, kuras darba "Konsuēla" galvenās varones prototips ir Viardo.

Tā kā Viardo vīrs bija opozīcijā Napoleona III režīmam, no 1863. līdz 1870. gadam ģimene dzīvoja Bādenbādenē. Vēlāk atgriezās Parīzē un mācīja Parīzes konservatorijā.