Šajās dienās Lubānas kapu smiltājā guldīja mūžībā aizgājušo kultūiras darbinieci Zelmu Madžiņu, Aizgājēja dzimusī 1905. gadā Lubānas Nagliņās. Mūža lielāko daļu viņa aizvadījusi Rīgā. Studējusi medicīnu. Grūto materiālo apstākļu dēļ studijas pārtrauca un kopš 1932. gada līdz aiziešanai pensijā 1960. gadā strādāja Rīgas pilsētas 3. bibliotēkā. Slimības dēļ Z. Madžiņa vairījās plašākas sabiedrības. Tuvs viņai bija Bēthovens un viņa liktenis, tādēļ arī ilgu laiku saraksrtījās ar Bēthovena traģiskās personības aprakstītāju - vācu rakstnieku A. Amendu-Karašu. Šī korespondence tagad ir literatūras muzeja īpašums. Zelma ļoti mīlēja mūziku un dzeju, līdztekus bibliotēkas darbam interesējās par literatūru, rakstīja  sonetus, balādes, stāstus bērniem, sadarbojās ar komponistiem J. Graubiņu un J. Glagoļevu.  Z. Madžīņa rakstījusi arī dziesmas, kas piemērotas jaunajām sadzīves tradīcijām, tulkojusi mūsdienu krievu dzejnieku darbus krājumam «Sirds dzied». Daudz strādājusi arī ar bibliotēkas jauniešiem un ar tiem, kam tuva dzeja, palīdzot apgūt poētikas pamatus, neliedzot savu pieredzi. Aizgājēja atstājusi visai prāvu literāro mantojumu, kas vēl nav izpētīts un novērtēts. (Stars, 15.01.1974)