Raimonds Brīze

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.04.1931
Miršanas datums:

Tēva vārds:
Kazimirs
Papildu vārdi:
Бризе Раймонд Казимирович БАХРУШИНА д. 4 кв. 65
Kategorijas:
Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Tiesnesis, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Raimonds Brize ir dzimis 1931. g. Rlgā, studējis tieslietas Latvijas valsts universitātē un vēlāk specializējies krimināllietās. 

1955. gada 27. oktobrī kļuvis par LKP biedra kandidātu (Kandavas nodaļā)

Raimonds Brize kļuva vairāk pazīstams okupētajā Latvija, kad viņš paaugstināts no rajona tiesneša par okup. Latvijas augstākās tiesas tiesnesi, pirmo reizi 1962. g. Augstākajā okupētās Latvijas tiesā tiesāja apsūdzētos 8 latviešu nacionālistus.

Tie bija latviešu tautas interešu aizstāvji: Viktors Kalniņš, Gunārs Rode, Knuts Skujenieks, Uldis Ofkants. Aina Zābaka, Jānis Rijnieks, Dailis Rijnieks un Ziedonis Rozenbergs.

Uldim Ofkantam bija 20 gadu. Viņš tikko bija saņēmis uzaicinājumu kārtot eksāmenus Valsts Kinematogrāfijas institūtā, kad viņa toreizējā darbavietā Rīgas kinostudijā ieradās divi "biedri" no Valsts Drošības komitejas un paaicināja uz nelielām pārrunām. "Pārrunas" ieilga uz desmit gadiem, jo okupācijas režīms bargi izrēķinājās pat par "nepareizu" runāšanu un domāšanu, un Britu enciklopēdijas glabāšana šķita lielāks noziegums nekā pretpadomju organizācijas vienīgā pistole. Tā Maskavas institūta vietā Ofkants "studēja Gulaga universitātē" Mordovijā, kur gar kartē neeksistējošu dzelzceļa līniju pletās lēģeris pēc lēģera.

Uztaisīja parasto kombināciju — pretpadomju aģitācija, organizācija, lielākajai daļai pielika vēl klāt dzimtenes nodevības mēģinājumu. Rodem un Rijniekam iedeva 15 gadus, Zābakai — 12, man ar Kalniņu — desmit gadus, Rozenbergam — sešus, Skujeniekam — septiņus, Jānim Rijniekam — piecus. Visu, ko iedeva, to arī nosēdēja no zvana līdz zvanam.

Pēc tam Brize taisīja diezgan ātru karjeru. Viņu pārcēla uz PSRS Augstāko tiesu Maskavā, kur viņš bija uzraudzības tiesnesis okupētajai Latvijai. Tas nozīmēja, ka viņš bija atbildīgs par pārsūdzībām PSRS Augstāka tiesā, kas ienāca no Latvijas.

Pēc tam viņš bija PSRS Augstākas tiesas tiesnesis nepilngadīgo lietās, bet 1987.g. avansējies jau PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka posteni


1987.g. viņš tiesāja trīs galvenos apsūdzētos, kas atbildīgi par atomkatastrofu: Černobiļas atomreaktora 
bij. direktoru Viktoru Brjuchanovu, galveno inženieri Nikolaju Fominu un galvenā inženiera vietnieku Anatoliju Djatlovu.

Чернобыльский суд

Tiesnesis Brize pēc katras apsūdzēta atbildes atļauj īsu pauzi apdomāšanai, it kā iztaujātu apsūdzētos pirmo reizi. Ārzemju žurnālistiem tikai prāvas pirmajā un pēdējā dienā ir atļauja apmeklēt tiesas sesijas, kas notiek līdz šim publikai aizliegtajā bīstami radioaktīvajā Černobiļas pilsētā. Apsūdzētie mēģina vainot 
apstākļus un reaktoru sistēmas vispārējo nedrošību. Vislielāko kļūdu pielaidis Djatlovs, kas iesūtījis četrus strādniekus reaktora briesmu zonā tikai dažas stundas pēc katra strofas, tos nebrīdinādams uzvilkt aizsargdrēbes. Šie četri vēlāk mirusi. Pēc šis tiesas prāvas sekos otra, kura tiesās vēl trīs mazākas atbildības inženierus. Liekas, ka padomju valdība nolēmusi atomspēkstacijas vadību apsūdzēt tikai nolaidībā. Acīmredzot Černobiļas atomspēkstacijas pamatkonstrukcija netiks vainota.

Gadu vēlāk Brīze vadīja tiesas procesu pret Azerbaidžānā notikušā Sumgaitas slaktiņa dalībniekiem.

Laiks, Nr.58 (22.07.1987)

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Longins AvdjukēvičsLongins AvdjukēvičsDomu biedrs01.11.191613.01.1988
        2Jānis  DzenītisJānis DzenītisDomu biedrs30.08.192930.11.2001
        3Gunārs RodeGunārs RodePretinieks08.09.193409.03.2008
        4Viktors KalniņšViktors KalniņšPretinieks17.01.193828.10.2001
        5Uldis OfkantsUldis OfkantsPretinieks27.12.194126.11.2008

        26.04.1986 | Černobiļas atomkatastrofa

        Pulkstens 1:23:47, veicot astotā turboģeneratora izmēģinājumu, cetrutajā energoblokā notiek sprādziens. Pilnībā tiek iznīcināts reaktors, daļēji sabrūtk ceturtā energobloka ēka. Vairākās vietas izceļas ugunsgrēks. Līdz pieciem rītā notiek ugunsgrēka dzēšanas darbi.

        Pievieno atmiņas

        31.08.1986 | Pasažieru kuģa "Admirālis Nahimovs" («Адмирал Нахимов» katastrofa- 423 bojāgājušie

        Pievieno atmiņas

        27.02.1988 | Sumgaitas armēņu pogroms

        Pievieno atmiņas

        Birkas